Latvijā pieaug to tiesas lēmumu skaits, ar kuriem ģimenes varmāka tiek nošķirts no upura

Pagaidu aizsardzība pret vardarbību piemērojama gadījumos, ja esošas vai jau izirušas ģimenes ietvaros starp partneriem notiek seksuāla vardarbība, draudi, pazemošana, iebiedēšanu vai citas vardarbīgas darbības. Tiesa var likt varmākam pamest kopējās mājas, liegt tuvoties cietušajam un ari citādi to ierobežot. Policijas statistika liecina, ka Latvijā ar katru gadu aug saņemto tiesas lēmumu skaits.

Pērn tas sasniedzis rekordu – 1342, bet arī šogad piRmajos 6 mēnešos statistika ir skarba – 751 lēmums, ar kuru varmākas nošķir no cietušā. Un dažkārt varmāka nemaz netiek informēts par šādu lēmumu, vai arī mēģina izvairīties no paziņojuma saņemšanas, lai tas nebūtu jāievēro. Iemesli, kāpēc atbildētājs nav iepazīstināts vai novēloti iepazīstināts ar tiesas lēmumu, ir visdažādākie.

“Pārsvarā saņemtas atbildes, ka persona ir slēpusies – pārsvarā gadījumos. Vairākos gadījumos vardarbīgā persona ir ārstējies psihoneiroloģiskā slimnīcā un iepazīstināts tikai tad, kad saņemta ārstējošā ārsta atļauja. Kāpēc iepazīstināts mēneša laikā? Pārsvarā atbildētāja persona atradusies ārzemēs vai nebija atrodama,” stāsta Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes pārstāve Iveta Valaine.

Problēmu ir ļoti daudz un tiesībsarga biroja ieskatā, sabiedrībā trūkst izpratnes par to, ko tiesas lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību īsti nozīmē. Dažkārt iesniedzēji paši ātri vien pārdomā un iesniegumus par varmākas nošķiršanu atsauc. Un tā vairākas reizes pēc kārtas.

“Arī tas, cik bieži prasītāji ļoti ātri pēc pagaidu aizsardzības atkal prasa to atcelt – var redzēt, ka šī izpratne trūkst,” bilst Tiesībsarga biroja juridiskā padomniece Daina Lepika.

Daudz pārmetumu tiesām. Lēmumi mēdz būt formāli, liedzot varmākam tuvoties cietušajam, bet neņemot vērā, ka reāla prasību izpilde ir teju neiespējama.

“Vienkārši, brutāli paņēma karti, izdruku, cik metri ir iekļauti. Vai tur iekļauts vienīgais veikals pagastā? Vai vienīgā autobusa pietura? Jābūt rūpīgi. Ne vienmēr cilvēki tur sastapsies, bet tas ir jāvērtē! To redzējām šajā lēmumā – tas jūsu lugtais 2 kilometru ierobežojums nebūs samērīgākais. Pietiks ar 100 metriem – kā piemēru minu,” norāda Tiesībsarga biroja Juridiskais padomnieks Juris Siļčenko.

Savulaik daudz pārmetumu saņēma Zemgales rajona tiesa. Kādā gadījumā tiesa agresoram piemēroja apcietinājumu, bet vēlāk to nepagarināja un izlaida brīvībā, pēc kā vīrietis piecas reizes pārkāpa aizliegumu tuvoties cietušajai, tāpēc policija atkal bija lūgusi vīrieti apcietināt. Tiesas pārstāve saka – uzlabojumi ir, tiesneši daudz nopietnāk un ātrāk reaģē un iesniegumiem. Taču bieži vien konflikti ģimenēs notiek tieši nedēļas nogalēs, kad tiesa slēgta.

“Ja likumdevējs to risinās citādi, tiks piešķirti resursi, tiesa to noteikti pildīs! Šobrīd tā mēdz būt, ka piektdien priekšpusdienā atnes pieteikumu uz tiesu un tiesas darba laiks ir līdz plkst.16.00. Tiesnesis pieteikumu saņem tikai pirmdienas rītā,” norāda Zemgales rajona tiesas priekšsēdētājas vietniece Kristīne Vanaga.

Atbildīgie ir vienisprātis, ka uzlabojumi ir vērojami, bet, diemžēl, ne bez traģiskiem piemēriem, kas likuši sabiedrībai atvērt acis uz daudzajiem vardarbības gadījumiem. Traģiskākais gadījums bija 2023. gadā, kad Jēkabpils novadā sava bērna acu priekšā tika nogalināta sieviete – par šo noziegumu aizvien meklē Leonu Rusiņu, kurš jau otro gadu iekļauts Eiropas meklētāko noziedznieku topā.