Mīla, džezs un karaoke. Teātra jaunumu apskats / Raksts

Latvijas Nacionālajā teātrī sagaidīta “Lieliskā Getsbija” pirmizrāde. Frānsisa Skota Ficdžeralda romāns iepriekš ir gan ticis ekranizēts, gan redzēts Liepājas teātrī, bet tagad to dramatizējusi un iestudējusi Indra Roga.

Iestudējums nosacīti dalās divās daļās – ir ballīte, kur viens otram seko vairāki orķestra numuri ar dejām un personāžu rosīšanos dažādās nelielās ainiņās, un ir Getsbija mīlestības līnija, veidojot trijstūri ar viņa jaunības mīlestību Deiziju un viņas vīru Tomu. Kas attiecas uz ballīti, tajā ir nenoliedzams vēriens, Ingas Raudingas horeogrāfija, dzīvais orķestris, Mārtiņa Vilkārša efektīgais skatuves noformējums mirdz un laistās, ļoti liels aktieru ansamblis vizuļo Annas Heinrihsones kostīmos.

Izrādē iesaistīti Latvijas Kultūras akadēmijas studenti, bet galvenā uzmanība, protams, ir galveno lomu tēlotājiem.

Un, kad mūzika beidzas un sākas teksta daļa, izrādes enerģētika saplok un mīlestībai noticēt var tad, ja ļoti grib un skatītājs pats piedomā mazliet klāt.

Centrālajā trijotnē blakus Jēkaba Reiņa Getsbijam un Madaras Reijeres Deizijai ļoti pārliecinošs ir Egils Melbārdis Toma lomā. Interesanti uzmirdz arī Uldis Siliņš nosacīti otrajā plānā. Tomēr vismaz pirmizrādē tieši jūtām noticēt īsti neizdevās. Bet to vēl var labot.

Savukārt par irstošām attiecībām un attiecību skaidrošanu vēsta teātra trupas “Kvadrifrons” izrāde “Love is a stranger”. Tā ir pārstrādāta Klāva Meļļa lugas “Ludzas kadriļa” versija, tautas dejas struktūru aizstājot ar demokrātiskāku un vieglāk apspēlējamu karaokes tēmu.

Pārlasīju savu recenziju 2020. gadā, kad luga pirmo reizi tika parādīta skatītājiem platformas “Zoom” versijā, un varu secināt, ka daļa no problēmām, kas tolaik likušās būtiskas, ir novērstas, izrāde ir līdzsvarota, un, ja tolaik rakstīju, ka “ar sevis žēlošanu bruģēts ceļš ved uz kraujas malu, kur ir redzams uzraksts “pašironijas beigas””, pašreizējā risinājumā šādas briesmas vairs nedraud un galveno varoņu izkliegtā sāpe par visu, kas viņiem riebjas, reizē ir gan empātiju izraisoša, gan atsevišķos brīžos tomēr arī pietiekami amizanta, lai par to varētu ieķiķināties.

Galvenajās lomās ir Jānis Kronis un Ance Strazda, bet ne mazāk būtisks ir Jāņa Ozoliņa un Reiņa Botera pienesums karaokes vadītāju lomās. Tādējādi

ir tapis simpātisks, emocionāls darbs par paaudzi, kas vairs nav gluži pati jaunākā un jau apaugusi ar visādiem sadzīves kreņķiem un ikdienas likstām, bet joprojām vēlas definēt, kādu pasauli viņi negrib.

Ar to, ko viņi grib, iespējams, ir mazliet sarežģītāk, bet varbūt arī pat vienkāršāk – viņi grib mīlestību.

Visbeidzot jāatgādina, ka šajā gada nogalē Dailes teātrī atgriežas kopprojekts “Stulbā dzīve”, kurā atkal satiksies britu grupa “The Tiger Lillies” un ukraiņu “Dakh Daughters”, iesaistot arī trīs Dailes teātra aktrises.

Izrāde augustā guva skatītāju atsaucību, tāpēc tā skatāma atkal – gan tikai divas reizes.

Ziņot par kļūdu