Smiltenes novadā liela daļa šo cilvēku, kuri nesaņems šo atbalstu, ir pensionāri ar zemu ienākumu līmeni, vientuļās mātes un cilvēki ar invaliditāti, kuriem šī bija ļoti būtiska palīdzība.”
Valkas novada Sociālā dienesta vadītāja Natālija Dubrovska tomēr norādījusi, ka šīs palīdzības pakas ir atbalsts, nevis iztikšanas avots. Tās lietas, kas ir pārtikas un higiēnas pakās, cilvēki varot atļauties arī paši nopirkt. “Visas maznodrošinātās personas ir ar ienākumiem. Savukārt pensionāriem ir indeksētas pensijas. Atbalsts nevar būt mūžīgs,” uzskata N. Dubrovska. Tāpat esot pieejama arī zupas virtuve, kur pēc silta ēdiena var doties visi, kam pietrūkst naudas iztikai. Novada iedzīvotāji tāpat joprojām var arī saņemt izziņu krīzes situācijā – piemēram, ja cilvēkam bijusi operācija, ilga slimošana un pensija ir izlietota šim mērķim un tāpēc nav līdzekļu iztikai.
Jādod makšķere, nevis zivs
Alūksnes novadā pagājušā gada oktobrī maznodrošinātās personas statuss bijis 70 iedzīvotājiem, bet par trūcīgām personām atzītas 355. Skaits katru mēnesi mainoties, ziemā tam ir tendence nedaudz palielināties.
“Alūksnes novadā ir arī samērā daudz senioru, kam ir mazas pensijas. Vidējais pensijas apmērs ir 300–320 eiro, līdz ar to visi šie seniori kvalificējas atbalstam. Pat ne maznodrošinātās personas statusam, bet trūcīgās statusam. Noteikti vairākiem senioriem un ģimenēm šīs pārtikas pakas ir būtisks atbalsts, un viņi rēķinājās ar tām.
Tomēr nevaru noliegt, ka atsevišķas personas šīs pakas izmanto negodprātīgi, piemēram, saņemto paku pārdod. Tāpēc es nevaru viennozīmīgi teikt, ka tas ir ļoti jēgpilns atbalsts,”
laikrakstam “Alūksnes un Malienas Ziņas” teikusi Alūksnes novada Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Ilze Posta. Vai projektam pēc 2027. gada būs turpinājums, šobrīd nav zināms. Tomēr Alūksnes novada pašvaldība un arī citas pašvaldības šo funkciju neuzņemšoties. “Ja paku dalīšana paliek līdzšinējā apmērā un tas būtu pašvaldības pienākums, tad novadam pasākums izmaksātu 110 tūkstošus eiro gadā. Tādu līdzekļu pašvaldībai nav. Ir daudz citu vajadzību. Uzskatu, ka atbalstam jābūt mērķtiecīgākam. Ir jādod makšķere, nevis zivs, un pārtikas paka ir kā zivs,” savu viedokli paudusi I. Posta. Protams, krīzes situācijās nevienu nepametīšot un atbalsts būšot.
Krīzes nebūšot
Aizkraukles novadā gadu gaitā maznodrošināto ģimeņu skaits ir samazinājies, piemēram, 2015. gadā par tādām bija atzītas 970 mājsaimniecības, bet ik gadu šis skaits krities par piecdesmit. Pagājušā gada rudenī maznodrošinātā statuss bija 165 mājsaimniecībām. Tas gan neliecinot par pozitīvu tendenci, patiesībā līkne ir skarba – sarūkot maznodrošināto mājsaimniecību skaitam, pieaug trūcīgo personu daudzums, jo mainījušies aprēķini.
Aizkraukles novada Sociālā dienesta vadītājs Edvarts Pāvulēns laikrakstam “Staburags” paudis, ka atbalsta pakas ir papildu palīdzība ikdienas vajadzībām un pilnībā bez tām iztikt nevar. “Jebkurā gadījumā pašam cilvēkam jāspēj sevi nodrošināt. Izsniegtās pakas ir atbalsts, bet ne pilnvērtīgs,” teic E. Pāvulēns.
Savulaik Aizkraukles novadā darbojušās vairākas zupas virtuves. Pakalpojuma saņemšanai vērtēja nevis piešķirto statusu, bet faktiskās iespējas personai mājās pagatavot pilnvērtīgu maltīti.
Vēlāk secināts, ka cilvēkiem pašiem esot iespējas un finanses ēdienu pagatavot mājās, tādēļ zupas virtuvei jēga bijusi maza. Šobrīd to neesot plānots atjaunot.
Ja cilvēkam šogad tiks piešķirts maznodrošinātās personas statuss, bet atbalsta pakas vairs nebūs pieejamas, ko vēl citu šis statuss viņam dos? Cilvēkiem ar maznodrošinātā statusu būs pieejami maksas atvieglojumi par elektrību, nekustamā īpašuma nodokli, tiesas izdevumiem un bezmaksas juridiskā palīdzība.
“Maznodrošinātajām personām atbalsta paku nesaņemšana ir nepatīkama, bet nerada krīzi. Maznodrošinātās personas statusa iegūšanai no 2025. gada 1. janvāra maksimālais ienākumu slieksnis būs 453 eiro. Šādi ienākumi nav nekas spožs, bet tā arī nav dziļa nabadzība,” domā E. Pāvulēns.
Pensionāre Olga neuztraucas
Jelgavā pagājušā gada pirmajā pusgadā bijušas 604 trūcīgas mājsaimniecības jeb kopumā 923 personas, bet maznodrošinātās mājsaimniecības – 358 jeb 440 personas.
Laikraksts “Zemgales Ziņas” aprunājies ar vairākiem atbalsta saņēmējiem. Jelgavniece Olga stāstījusi, ka visu mūžu ir strādājusi, tomēr viņas pensijas apmērs atbilst valstī noteiktajam, kad personai tiek piešķirts mazturīgās (nevis trūcīgās) personas statuss. “Es dzīvoju viena. Tuvinieki ir prom ārzemēs – Rietumos.” Ar palīdzību, ko sniedz pašvaldība, pensionāre ir apmierināta, atzīstot, ka tā ir būtiska elektrības rēķina apmaksā, kā arī kurināmā iegādei.
Olga dzīvo personiskajā mājā, kur apkures sezonai ir vajadzīgas divas tonnas ogļu. Tāds daudzums kurināmā maksātu 800 eiro, viņai kā mazturīgajai šo summu samaksā pašvaldība.
Par pārtikas pakām, kuras šogad kā mazturīgā vairs nevarēs saņemt, Olga neuztraucas. Taču labprāt tās saņēmusi. “Dažreiz tur ir konservi, ko es atdodu kaimiņiem. Pārsvarā tomēr produkti man noder,” teikusi jelgavniece. Uz jautājumu, vai Jelgavā ir satikti cilvēki, kas tiešām ir neēduši un aukstumā, Olga atbildējusi, ka tādu esot daudz. Lielākoties tie ir vīrieši, dažkārt arī sievietes, kas slimojot ar alkoholismu. Tāpēc arī viņi nespējot saprātīgi izlietot atbalstu, lai kas to sniegtu…
Minimālo ienākumu sliekšņi no 2025. gada 1. janvāra
Trūcīgas mājsaimniecības statusu piešķir, ja ienākumu slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā ir 377 eiro (2024. gadā – 343 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā – 264 eiro (iepriekš – 240 eiro).Maznodrošinātas mājsaimniecības statusu piešķir, ja ienākumu sliekšņa maksimālais apmērs pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā ir 604 eiro (2024. gadā – 549 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā – 423 eiro (iepriekš – 384 eiro).Garantētā minimālā ienākuma (GMI) slieksnis – pirmajai personai mājsaimniecībā 166 eiro (2024. gadā – 137 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā – 116 eiro (iepriekš – 96 eiro). GMI līmenis tiek izmantots mājokļa pabalsta aprēķina formulā.
Avots: Labklājības ministrija.
MAF 2024
Foto: #sif_maf2024
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikāciju saturu atbild “Latvijas Avīze”.