Nu jau vairāk nekā divus gadus SIA “Latvijas vēja parki”, kas ir AS “Latvenergo” meitasuzņēmums, strādā, lai Latvijā attīstītu elektrības ražošanu, izmantojot vietējo atjaunīgo energoresursu – vēja enerģiju. Kopumā uzņēmums plāno uzbūvēt astoņus vēja parkus dažādās Latvijas vietās. Par to, kā virzās šis process, stāsta SIA “Latvijas vēja parki” valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns. 

– SIA “Latvijas vēja parki” vadībā esat kopš pagājušā gada oktobra. Kas jūs ieinteresēja šajā projektā un mudināja pieteikties amatam?

– Mani galvenokārt piesaistīja projekta apjoms un tas, ka to īsteno tieši vietējie uzņēmumi, jo man tas vienmēr ir bijis svarīgi – lai līdzekļi, ko tērējam, paliek tepat, Latvijā. Turklāt es zināju, ka lielu daļu no valstī patērētās elektroenerģijas mēs importējam, tātad maksājam kādam, kas nav Latvijas uzņēmums, un līdzekļi nepaliek mūsu valstī, tajā skaitā nenonāk Latvijas budžetā. 

Vēja parki ļaus mums pašiem ražot vairāk, nodrošināt sevi pilnībā ar elektroenerģiju un arī samazināt elektrības cenu. Šobrīd mēs par elektrību maksājam apmēram par 50 % vairāk nekā Skandināvijas valstīs, kas pašas spēj saražot sev nepieciešamos apjomus, tātad nav elektroenerģijas deficīta, un cena ir cita. Jā, tur ir arī citi dabas apstākļi, ir neizsīkstošas kalnu upes, kuras izmanto, ražojot elektrību hidroelektrostacijās. Mums radies priekšstats, ka Daugavas HES ražo visu cauru gadu. Bet tā nav! Ja paskatāmies datus, tad hidroelektrostacijas ļauj mums sevi apgādāt un vēl arī eksportēt vien pavasarī un nedaudz arī rudenī. Turklāt šogad rudens bija sauss, tāpēc gada griezumā elektroenerģijas bilance nebūs iepriecinoša, t.i. ne tik laba kā iepriekšējā gadā. Pagājušais gads gan no HES ražošanas viedokļa bija ļoti veiksmīgs, jo bija nepieciešamība importēt ap 20 % no nepieciešamās elektroenerģijas. Pirms tam tie bija vairāk nekā 30 %, par ko maksājām citiem. 

– Tātad arī Latvijā beidzot esam nonākuši pie tā, ka jāmeklē iespējas izmantot citus atjaunīgos resursus – sauli un vēju.

– Tieši tā! Vēja parkus mēs plānojam būvēt meža teritorijās, līdz ar to tie atradīsies tālāk no mājām un cilvēkiem. 

– Ja runājam par Valmieras-Valkas vēja parku, cik tālu šo divu gadu laikā projekts ir aizvirzījies?

– Pirmkārt, ir strādājuši dabas eksperti – ornitologi, biotopu eksperti, kas attiecīgajās meža teritorijās ir pētījuši, kādas dabas vērtības tajos ir koncentrējušās, vai vēja parku tur vispār ir iespējams būvēt. Viņi ir izdarījuši savus secinājumus, un šobrīd ir sagatavots ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk tekstā IVN – aut.) ziņojums, par ko esam rīkojuši arī sabiedrisko apspriešanu. Līdz ar to ziņojums tiks papildināts ar komentāriem un jautājumiem, kas saņemti no iedzīvotājiem šīs sabiedriskās apspriešanas laikā. Tāpat ziņojums nosūtīts vairākām valsts institūcijām, kas ar to iepazīsies, iespējams, lūgs ko papildināt. Līdzko būsim snieguši visas atbildes, papildinājuši IVN ziņojumu, tas tiks iesniegts Vides pārraudzības valsts birojā izvērtēšanai un atzinuma saņemšanai, vai un cik vēja elektrostacijas jeb turbīnas šajā parkā var izbūvēt, kādi ir nosacījumi un ierobežojumi, kas jāievēro. 

– Kas tie varētu būt par ierobežojumiem?

– Piemēram, aprīkot vēja elektrostacijas ar kamerām, lai novērstu sadursmes ar putniem. Radaram fiksējot putnu, turbīna palēnina savu gaitu vai apstājas pavisam. Turklāt ornitologi spēj noteikt putnu lidošanas koridorus, līdz ar to šajās vietās mēs VES nebūvēsim, pavirzīsim tās uz vienu vai otru pusi. Noteikti sagaidāmi arī ierobežojumi attiecībā uz sikspārņiem, citām dabas vērtībām. Ja biotopu eksperts kādā no vietām būs atradis īpaši aizsargājamus augus, tad arī tur nebūvēsim. 

Protams, tiek vērtēta arī ietekme uz cilvēkiem. Latvijas likumdošana nosaka, ka minimālais attālums, kādā VES var atrasties no dzīvojamām un sabiedriskajām ēkām, ir 800 metru. Plānojot vēja staciju izvietojumu, esam ar to rēķinājušies. Cilvēki mēdz bažīties par to, vai viņiem netraucēs turbīnu radītais troksnis. Saskaņā ar IVN ekspertu atzinumu troksnis 800 metru attālumā no turbīnas nerada diskomfortu iedzīvotājiem. Vēl uztraukums ir par to, kā VES vizuāli ietekmēs apkārtējo ainavu. Kā jau minēju, parkus veidosim meža zemēs. Ja turbīnas uzstādītu klajā laukā, tās, protams, būtu redzamas pilnībā, bet mežs tās pilnībā vai daļēji aizsedz. Vēl jāpiebilst – ja attiecīgajā teritorijā ir izcirtumi, tad pēc iespējas turbīnas būvēsim tur, lai samazinātu cērtamo apjomu.

– Kāds ir kopējais noskaņojums sabiedriskajās apspriešanās? 

– Cik cilvēku, tik viedokļu, bet valdošais uzskats ir – būvējiet jebko, tikai ne pie mana žoga. Es tomēr gribētu teikt, ka jāņem vērā arī valsts un sabiedrības intereses kopumā. Mums šie vēja parki ir nepieciešami, lai nebūtu atkarīgi no kāda, lai varam ražot un, tieši otrādi, arī eksportēt. Esmu pārliecināts, ka gadījumā, ja neko nedarīsim, elektroenerģijas cena celsies. Protams, es nevaru paredzēt nākotni, un uz jautājumu par to, kāda tad būs cena pēc tam, kad sāks darboties vēja parki, šobrīd nav iespējams atbildēt, jo to faktoru, kas ietekmē elektrības cenu, ir ārkārtīgi daudz – patēriņš, ražošana, laikapstākļi (tie ietekmē gan ražošanu, gan patēriņu), starpsavienojumi, elektrības ražošana Skandināvijā, kādas ir elektrības importa iespējas, vai šeit būs ierobežojumi, kāda būs ģeopolitiskā situācija –

 kā zināms, pēdējā laikā Baltijas jūrā vairākkārt konstatēta zemūdens infrastruktūras bojāšana, piemēram, 25. decembrī sabojāts elektrokabelis EstLink 2, kas savieno Igauniju un Somiju. Taču jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka vēja parku attīstība Latvijā elektrības cenu samazinās.   

Tie, kas šo projektu vērtē ļoti atzinīgi, ir uzņēmēji, kas saprot –

 jo vairāk šādu vēja parku būs, jo elektroenerģijas cena būs zemāka, kas attiecīgi nozīmē arī ražošanas izmaksu samazināšanos. Salīdzinot ar to pašu Skandināviju, ja varam konkurēt darbaspēka izmaksu ziņā, tad ražošanas resursa – elektroenerģijas – izmaksu ziņā diemžēl esam nekonkurētspējīgi. 

– Kāds izskatīsies Valmieras-Valkas vēja parks?

– Sākotnēji izpētei bijām pieteikuši daudz vairāk izpētes vietu, bet IVN rezultātā būvniecībai tiek virzītas 38. Šo skaitu samazina ekspertu konstatētās dabas, kultūrvēstures, ainavas u.c. vērtības. Respektīvi, šajās vietās, no kurām esam atteikušies, nav iespējams uzbūvēt turbīnas, nenodarot kādu kaitējumu videi vai ainavai. Protams, tā vienkāršoti skatoties, jo vairāk VES, jo vairāk konkrētajā parkā varam saražot. Tomēr mūsu mērķis nav panākt lielu turbīnu skaitu par katru cenu. Tieši tāpēc jau arī notiek apjomīgas un detalizētas izpētes, lai būvētu tikai tur, kur ietekme uz vidi ir pēc iespējas mazāka.

IVN esam pieteikuši turbīnas līdz 300 m augstumam, lai gan reāli tik augstu turbīnu vēl nav. Tomēr tehnoloģijas attīstās, iespējams, ka pēc dažiem gadiem tādas būs, tad arī mums būs iespēja tādas uzstādīt. Šobrīd plānojam līdz 275 m augstas VES ar ražošanas jaudu no 6,2 līdz 6,8 MW. Ja būvniecību būs iespējams sākt 2026. gada vidū, tad ražošana varētu sākties 2028. gadā. 

Jāpiebilst, ka no mūsu plānotajiem astoņiem vēja parkiem IVN ziņojums ir sagatavots arī par parku “Limbaži” ar 12 VES, kas atradīsies Salacgrīvas un Viļķenes pagastu teritorijā. Tas būs mazāks, jo pie Valmieras-Valkas parka ir pieejama 330 kilovoltu (kV) elektrolīnija, bet pie Limbažiem tikai 110 kV. 

– Kādi ir nākamie soļi projekta īstenošanai?

– IVN ir tāda kā pirmā robežšķirtne, un jāatzīst, ka tas ir garākais no visiem procesiem, kas noslēgsies nākamā gada pavasarī, kad saņemsim Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu, ko varam darīt un ar kādiem nosacījumiem. Pēc tam būs jāveic ģeoloģiskā izpēte, lai saprastu, vai šajā vietā iespējams būvēt. Tālāk trešais solis ir piegādātāju aptauja jeb iepirkums, lai noskaidrotu, kurš uzņēmums un par kādu cenu mums var nodrošināt gan vēja turbīnas, gan to izbūvi. Tikai saliekot visas šīs trīs lietas kopā, pieņemsim gala lēmumu, vai attiecīgais vēja parks būs ar pozitīvu ienesīgumu. 

– Process ir patiešām ilgs, prasa daudz pacietības. 

– Šajā mirklī varam saprast to, kam iziet cauri jebkurš investors, kurš Latvijā vēlas ienākt no ārvalstīm. No idejas un vēlmes kaut ko darīt, līdz mirklim, kad projekts tiek realizēts. Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka tas ir pārāk ilgs laiks. Kad investors saprot, ka nākamie pieci gadi viņam būs jāpavada, izejot visus procesuālos līkločus līdz tam brīdim, kamēr reāli kaut ko varēs sākt darīt. Un tad viņš izlemj, ka labāk ies tur, kur vieglāk, piemēram, pie lietuviešiem vai igauņiem. 

Mums ir pieredze arī ar darbu Lietuvā. Tā nu ir sanācis, ka pirmais AS “Latvenergo” būvētais vēja parks darbu sāks Lietuvā, Telšu reģionā, kur būvniecība šobrīd rit pilnā sparā, un ražošana sāksies 2026. gada pirmajā ceturksnī. 

– Kaimiņvalstī viss notiek ātrāk un vienkāršāk?

– AS “Latvenergo” šo projektu iegādājās 2024. gada maijā, kad IVN jau bija veikts, atlika vien durt lāpstu zemē un sākt būvēt. Tomēr, ja salīdzinām šos procesus abās valstīs, tad Lietuvā tas tomēr ir īsāks. Turklāt tur ir arī lielāks sabiedrības atbalsts. Kad rīkojām kapsulas iemūrēšanas pasākumu, piedalījās arī pašvaldības pārstāvji, un sarunās ar viņiem sapratām, ka tur pašvaldības tieši stimulē vēja parku ienākšanu. Jo mērķis ir saņemt no vēja parkiem maksājumus. Viņi jau nākamajiem gadiem ir iezīmējuši konkrētu līdzekļu apjomu, ko plāno savā budžetā saņemt no vēja parkiem. 

– Vai arī Latvijā pašvaldībām būs finansiāls ieguvums no vēja parkiem?

– Tāpat kā Lietuvā, arī Latvijā ir paredzēts tā saucamais kopienu maksājums par katru uzstādītās VES megavatu. Lietuvā šī summa ir atkarīga no saražotā apjoma, bet Latvijā no uzstādītās jaudas – par katru megavatu 2,5 tūkstoši eiro. Tātad, ja vienas turbīnas jauda ir 6,2 megavati, reizinām to ar 2500 un iegūstam summu, ko pašvaldība saņems ik gadu par katru turbīnu. Turklāt normatīvie akti nosaka, ka puse no šīs naudas ir maksājums tieši iedzīvotājiem, kas dzīvo divu kilometru rādiusā ap vēja parku. Noteiktā summa vienai mājsaimniecībai ir no vienas līdz trim minimālajām mēnešalgām gadā, ko varēs saņemt visa parka darbības laikā, kas ir 25 – 30 gadi. To nosaka likums, un “Latvijas vēja parki” bija vieni no tiem, kas atbalstīja šādu maksājumu ieviešanu, jo šāda kārtība ir lielākajā daļā Eiropas valstu, kur darbojas vēja parki. 

Foto: Uģis Brālēns