Latvijā tagad mazāk Krievijas pilsoņu, vairāk iebrauc no Vidusāzijas / Raksts

Citādi kopējais ārvalstnieku skaits pēdējo gadu laikā būtiski nav mainījies, Saeimas Iekšējās drošības apakškomisijas sēdē otrdien, 21.janvārī, deputātiem skaidroja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšniece Maira Roze. Toties mainījies sastāvs.

Agrāk lielākā daļa iebraucēju ar uzturēšanās atļaujām bija Krievijas pilsoņi, bet kopš agresīvā iebrukuma Ukrainā viņu skaits krietni sarucis. 

“Salīdzinot ar pirmskara periodu, tātad 2021. gada 31 decembri, un pagājušā gada 31.decembri, kopējais skaits mums samazinājies gandrīz par 10 000,” informēja Roze.

Absolūtos skaitļos Latvijā dzīvojošos Krievijas pilsoņu skaits sarucis no 51 000 līdz 41 000.

Toties tagad Latvijā ļoti aktīvi ierodas Indijas un Vidusāzijas pārstāvji, jo īpaši – no Uzbekistānas.

“Ļoti aktīvi ir lidojumi no Uzbekistānas, tiešie reisi, kas katru nedēļu mums vairākus simtus uzbeku uz lidostu Rīga arī atgādā,” deputātiem stāstīja Valsts robežsardzes pārstāvis Rinalds Belijs.

“Latvijas Republikā pa pagājušo gadu ieceļoja 28 000 uzbeki. Pārsvarā tie ir ar gaisa satiksmi ieceļojušie,” viņš piebilda.

Lielākoties uzbeki caur Latviju dodas tālāk viesstrādnieku gaitās uz citās zemēm.

Taču robežsardze visus ielidojušos rūpīgi iztaujā. Piemēram, viesstrādniekam šoferim jāspēj pastāstīt par palešu izmēriem.

“Šis ir viens no vissmagākajiem reisiem. Uz šo reisu tiek atdoti visi spēki, tās intervijas un darbs ar šo reisu, tas nav pusstundas darbs. Tas ir stundu darbs,” norādīja Rinalds Belijs.

Par to, vai un kādus drošības riskus šie cilvēki Latvijā rada, deputāti gan sprieda aiz slēgtām durvīm un no konkrētiem komentāriem atturējās.

Saeimas Iekšējās drošības apakškomisijas priekšsēdētājs Edvīns Šnore (Nacionāla apvienība) vien minēja, ka “tas ir islams, tie ir cilvēki, kas grib šeit mošeju celt un tā tālāk. Tas ir tīrs drošības jautājums”.

“Jāņem vērā tas milzīgais apjoms. Tie ir desmitiem tūkstoši cilvēku, par ko ir runa.  Robežsardzei protams resurss ir ierobežots. Visus izsijāt jau nav iespējams,” viņš piebilda.

Jautāts, kā viņš varētu raksturot sabiedrībai, cik lielu apdraudējumu rada šie trešo valstu pilsoņi,

Šnore sacīja: “Acis jātur vaļā. Potenciāls apdraudējumam ir, tas ir jāsaprot, bet dienesti strādā, lai šo apdraudējumu novērstu.”

Aizvadītajā gadā Valsts drošības dienestu (VDD) sadarbībā ar Valsts robežsardzi robežkontroles punktos ieceļošanu Latvijā liedza vairāk nekā 1000 trešo valstu pilsoņiem. Papildus, pamatojoties uz VDD konstatētiem riskiem, iekšlietu ministrs pērn 19 ārvalstniekus iekļāva tā dēvētajā melnajā sarakstā

Saeimā pašlaik norit darbs pie grozījumiem Imigrācijas likumā un Valsts robežas likumā, kas paredz stingrāk pārbaudīt ieceļotājus no tā sauktajām Neatkarīgo valstu sadraudzības jeb NVS valstīm.