Latvijā – liekā svara epidēmija, pasaulē – pandēmija

Šādus paziņojumus paudusi Veselības ministrija, kas izstrādājusi rīcības plānu turpmākajiem pieciem gadiem liekā svara un aptaukošanās mazināšanai – lai pēc iespējas agrāk tiktu konstatēti riski un veicināti veselīgi paradumi ikdienā.

Balansēt starp uzņemto un patērēto

“Bērniem veselīgais uzturs īpaši nepatīk – neēd salātus, zupas. Bet viņi varētu katru dienu ēst makaronus. Redzam, ka bērniem garšo čipsi, gāzētie saldinātie dzērieni. Ja skolas ēdnīcās to nav, bērns to nopērk citā brīdī – nākot uz skolu vai ejot mājās.

Protams, ka redzam arī tendences, kā mazkustīgums, ko izraisa arī viedierīču lietošana, kas ietekmē svaru,”

stāsta Raija Šēle, kura par skolas medicīnas māsu strādā 37 gadus. Līdz šī gada sākumam bija visu Liepājas izglītības iestāžu medmāsu “virsvadītāja”.

Ja agrāk bija fizkultūra, pēcāk šo mācību stundu pārsauca par “Sportu”, nu jau vairākus gadus skolu stundu sarakstos šo mācību priekšmetu sauc “Sports un veselība”.

Šobrīd skolās slodze sporta stundā ir atkarīga no bērna spējām – vairs nav noteiktas fiziskās normas, kas jāizpilda visiem.

Skolās sekojot līdzi, vai bērns, kuram ir liekais svars, spēj izturēt fizisko slodzi. Taču pusaudzim ar lieko svaru ir grūtāk iesaistīties sporta stundās, jo kautrējas un kaunas, jo nevar kaut ko izpildīt, izdarīt.

“Ja ir jāspēlē komandā, no klasesbiedriem var saņemt piezīmes un pārmetumus. Tas arī var atturēt no tālākas iesaistīšanās stundā, notiek izvairīšanās no sporta vispār. Ja agrāk sports bērniem lielākoties bija mīļākā stunda, tad tagad bieži meklē ieganstus – kā varētu to neapmeklēt,” piebilst R. Šēle.

Neveselīgi uztura paradumi – nepietiekams svaigu dārzeņu, augļu, ogu, toties augsts saldumu un citu našķu patēriņš – ir viens no faktoriem, kas izskaidro augstos liekā svara un aptaukošanās rādītājus Latvijas iedzīvotājiem.

“Tādēļ ēšanas paradumiem būtu jāiet roku rokā ar regulāru fizisko aktivitāti, arī ikdienā.

Jāvērtē, vai našķošanās neaizstāj pamata ēdienreizes un pretī ēšanas paradumiem jāliek arī fiziskās aktivitātes, lai būtu līdzsvars starp uzņemto un patērēto enerģiju. Jo aptaukošanās un virssvars būtībā ir neizmantotā uzņemtā enerģija,” norāda A. Kopštāla.

Turpmākos četrus gadus Liepājā atkal norisināsies Eiropas Sociālā fonda finansētais slimību profilakses un veselības veicināšanas projekts “Liepāja. Vesels. Aktīvs. Laimīgs. 2.0”. 

Projektā iedzīvotājiem būs pieejamas bezmaksas vingrošanas nodarbības, veselīga uztura meistarklases un citas aktivitātes.

Liepājas Sporta pārvaldes pārraudzībā darbojas četras sporta skolas, kurās īsteno profesionālās ievirzes un interešu izglītības sporta programmas, kur pašvaldība nodrošina atvieglojumus sporta nodarbību maksai.

Pirms dažiem gadiem Ministru kabineta noteikumos izdarītas izmaiņas, medicīnas māsām skolā vairs bērnu mērīšana un svēršana nav pienākumos.

“Agrāk pēc mērījumiem secinājām, ka bērnam vajadzētu konsultēties, sūtījām ar vecāku starpniecību pie ģimenes ārsta,”

atgādina medicīnas māsa. Un ne jau vienmēr visi tā izdarīja.

Šobrīd bērna novērtēšana ir tikai ģimenē un veselības kontrole, tostarp liekais svars, ir ģimenes ārsta kompetencē. Taču medmāsas kabinetā svari stāvot – ja bērnam ir interese par savu svaru, nosvērties jau var.

Skatās, ko dara klases līderis

Liepājas Centra sākumskolas sporta skolotāja Silva Vainovska teic, ka viņas vadīto stundu apmeklējums skolēnu vidū ir 98–99%.

“Tādi nevingrotāji mums ir atsevišķi gadījumi. Ja bērns stundā nav, tad vecāki caur e-klasi jau pirms tam ir pabrīdinājuši, pamatojot, kādēļ.”

S. Vainovska spriež: “Problēmu ar nevingrotājiem mums nav vairāku iemeslu dēļ – gan skolas specifikas, jo esam mazās, šaurās telpās, līdz ar to viens par otru visu zinām, gan vecumposmu dēļ.

4. – 6. klases skolēniem patīk kustēties.”

Skolotāja ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi novērojusi – ja klases līderiem patīk sporta stundas un viņi neizvairās no dotajiem uzdevumiem, tad arī klasesbiedri iesaistās. Viņi seko piemēram. “Es to tiešām jūtu un redzu,” atzīmē S. Vainovska.

Viņa atceras, ka bijusi klase, kurā vairāki bērni gājuši jaunsardzē. Sporta stundās vispār nebija problēmu ar vienkāršākajiem ierindas mācību elementiem, piemēram, nostāšanos rindā.

“Ja klasē pret kaut ko jūtu pretestību, tad mēģinu visādus motivatorus izdomāt, skaidrot, kam tas ir vajadzīgs, ko tas dod un tā tālāk. Jo mūsdienu paaudzei ir svarīgi zināt, kāpēc lai viņi kaut ko darītu.”

Stāstīt par veselīgu uzturu tieši sporta stundās sanākot maz. “Zinu, ka dizaina un tehnoloģiju posmā vairāk pieskaras šim jautājumam. Sporta stundā arī īsti nederēs, ka bērniem mierīgi jāsēž un jāklausās teorija. Jo viņi grib kustēties.”

Ja gadās būt klāt, kad skolēni ēdnīcā pusdieno, S. Vainovska atgādina, kādēļ, piemēram, jāēd gaļa, cik svarīgas sportistam ir olbaltumvielas.

Uz jautājumu, vai izjūt aptaukošanās izplatību vai to, ka bērniem arvien vairāk ir problēmas ar lieko svaru, sporta skolotāja atteic: “Izteiktas liekā svara problēmas bērnu vidū pēdējos gadus tieši mūsu skolā nav. To, ka ir virssvars, – jā! Cik ir šo lieko kilogramu, es nepateikšu.

Ja agrāk skolā bērnus svēra regulāri, tad tagad to vairs nedrīkst.”

Skolotāja spriež, ka jau no mazām klasēm bērniem vecāki atrod nodarbošanos kādā no sporta skolām, līdz ar to fizisko aktivitāšu ir pietiekami daudz, lai nerastos lielas problēmas ar svaru.

6.a klases audzēkņi Paula, Marta, Kristers un Ernests “Kurzemes Vārdam” stāsta, ka sporta stunda ir viens no mīļākajiem mācību priekšmetiem.

Četrotne arī ārpus skolas regulāri apmeklē treniņus kādā no sporta veidiem – tenisā, futbolā, volejbolā vai hokejā.

“Pārsvarā tiem, kuri pēc skolas neko nedara. Vienkārši iet mājās, spēlē spēles,” sprieda Ernests, atbildot uz jautājumu, kuriem klasesbiedriem sporta stundas ir kā zobu sāpes.

“Viņi vienkārši saka, ka nepatīk. Pat nemēģina iesaistīties.”

Kristers atzīmē, ka viņi nezina sporta “foršo pusi”, piemēram, kādas emocijas pārņem, gūstot uzvaru. “Tas ir pats labākais!”

Regulāri sporta treniņi palīdz uzturēt sevi fiziskā formā, iemāca disciplīnu, vērtē pusaudži.

Uz jautājumu, vai pievērš uzmanību tam, ko ikdienā ēd, jaunieši atbild: “Dažreiz.”

“Pirms treniņa es teiktu: nē, pēc – jā,” godīgi teic Paula, ko darītu, ja kāds piedāvātu čipsu paku.

Arī pārējie atzīstas, ka neveselīgais našķis garšo. Ja vecāki aizsūta uz veikalu ar iepirkumu sarakstu, tad par pāri palikušo naudu parasti tiek iegādāti tieši čipsi.

“Bet mums ir klasesbiedrs, kurš pirms turnīriem ietur diētu. Viņš iet džudo, tādēļ tas ir svarīgi,” zina Kristers.

Taujāti, vai paši zina, cik patlaban sver, pusaudži smaidot atteica, ka precīzi atbildēt nevar. Mājās uz svariem nekāpj, bet nosveras pie ģimenes ārsta, ja liek.

Jo problēma agrāk, jo bīstamāk vēlāk

Ja Latvijā tiek runāts par liekā svara epidēmiju, tad citur jau izskan, ka liekais svars un aptaukošanās izraisījusi pandēmiju uz visas zemeslodes, jo pieņemšanās svarā un resnu cilvēku pieaugums pēdējā desmitgadē ir palielinājies par 75%.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, pēdējās desmitgadēs pasaules iedzīvotāju kopējais liekais svars ir pieaudzis trīs reizes.

Prognozēts, ka 2030. gadā aptaukošanās būs vienam miljardam cilvēku visā pasaulē. 

Liekais svars Eiropas reģionā ir gandrīz 60% pieaugušo un gandrīz 30% bērnu.

Turklāt pētījumi vairākās Eiropas valstīs norāda uz aptaukošanās izplatības pieaugumu bērniem un pusaudžiem Covid-19 pandēmijas laikā, lasāms profesionālā medicīnas žurnāla “Ārsts” 2023. gada numurā.

Pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, Latvijā 59,4%iedzīvotāju ir liekais ķermeņa svars un aptaukošanās.

Bērniem un pusaudžiem liekā svara un aptaukošanās izplatība visās vecuma grupās ir virs 10%.

Zēniem liekā svara un aptaukošanās izplatība ir augstāka nekā meitenēm, visaugstākā 11 gadus veciem zēniem – 30%.

Tendence norāda arī uz to, ka liekā svara problēma arvien vairāk skar bērnus agrā vecumā – 19% bērnu vecumā no 5 līdz 6 gadiem un 23% bērnu vecumā no 7 līdz 9 gadiem.

Prognozēts, ka līdz 2050. gadam

liekā svara un aptaukošanās izraisīto slimību ietekmē paredzamais dzīves ilgums Eiropas Savienības dalībvalstīs samazināsies vidēji par trīs gadiem.

Prognozes vēsta, ka liekā svara un aptaukošanās problēmu radītās finansiālās sekas Latvijā radīs iekšējā kopprodukta samazinājumu virs 4%, bet ar lieko ķermeņa masu saistīto slimību ārstēšanai tiks tērēti izdevumi, kas atbilst aptuveni 6% no valsts kopējā veselības nozarei piešķirtā finansējuma.

“Ir vairāku faktoru kopums, kas veicina šo problēmu, – dzīves ērtību uzlabošanās, vieglāk pieejami rūpnieciski pārstrādātie un gatavie ātrās pārtikas produkti, dzīves paradumu maiņa un citi.

Liekais svars ir bīstams tieši ar to, ka ir cieši saistīts ar dažādu hronisku slimību attīstības risku un komplikācijām, un,

jo agrāk bērnībā bērnu skar aptaukošanās, jo smagāki riski var pastāvēt jau kā pieaugušajam,”

atgādina Liepājas domes Vides, veselības un sabiedrības līdzdalības daļas veselības veicināšanas koordinatore Anete Kopštāla.

Liekais svars un aptaukošanās izraisa dažādus veselības traucējumus: sirds un asinsvadu slimības, onkoloģiskās slimības (t.sk. krūts, zarnu, nieru, aknu un olnīcu vēzi), vielmaiņas traucējumus (t.sk. otrā tipa cukura diabētu), muskuļu un skeleta sistēmas slimības, hroniskas elpošanas slimības, depresiju un citus psihiskās veselības traucējumus.

Aptaukošanās ir saistīta arī ar reproduktīvās veselības problēmām, tostarp neauglību.

Pilnveidos ārstēšanas pieejamību reģionos

Maija Ceruka, Veselības ministrijas Veselības veicināšanas nodaļas vadošā eksperte

Liekā svara un aptaukošanās izplatība ir būtiska, globāla sabiedrības veselības problēma, kas negatīvi ietekmē ievērojamu sabiedrības daļu, samazinot dzīves kvalitāti, radot slogu veselības nozarei, samazinot kopējo darbaspēka produktivitāti un ekonomiskās izaugsmes iespējas.

Tādējādi ikviens sabiedrības loceklis, pat tiešā veidā nesaskaroties ar liekās ķermeņa masas (gan liekais svars, gan aptaukošanās) problēmu, izjūt problēmas ietekmi, jo tas ietekmē sabiedrības labklājību.

Veselības ministrijas izstrādātajā Rīcības plānā liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai ietvertie pasākumi paredzēti gan liekās ķermeņa masas profilaksei (piemēram, veicinot veselīgākas pārtikas izvēli), gan riska grupu atbalstam (piemēram, agrīni konstatējot liekā svara attīstību un sniedzot informāciju par palīdzības iespējām), gan aptaukošanās ārstēšanai (piemēram, nodrošinot valsts apmaksātas uztura speciālistu konsultācijas).

Cilvēkresursu nodrošinājums ir Latvijas veselības aprūpes sistēmas izaicinājums, tādēļ, plānojot atbalsta pasākumus un ārstēšanas pakalpojumus, tas ir faktors, kas tiek ņemts vērā.

Secinājām, ka aptaukošanās ārstēšanas pakalpojumu pieejamība reģionos būtu jāpilnveido.

Uztura speciālistu nodrošinājums ir pietiekams, bet pakalpojums galvenokārt ir pieejams par maksu, tādēļ ir ierobežotas pacientu iespējas saņemt palīdzību.

Ja tiks piešķirts finansējums, paredzēts risināt abus šos problēmjautājumus.

Liela nozīme liekās ķermeņa masas apzināšanā ir arī ģimenes ārstam, jo tas visbiežāk ir pirmais saskares punkts pacientam ar veselības aprūpes speciālistu.

Agrīni konstatējot un reaģējot uz problēmu, iespējams novērst smagākas sekas – hronisku slimību attīstību, tādēļ nepieciešams sniegt ģimenes ārstiem atbalstu pacientu ārstēšanas vadīšanā un efektīvā komunikācijā, lai sasniegtu rezultātu un pacients aktīvi līdzdarbotos savas veselības saglabāšanā.

Palikuši kovidlaika paradumi

Maija Gertsone, uztura speciāliste

Latviešiem ir raksturīgi labi paēst, tostarp arī vakarā. Esmu teikusi klientiem, lai pēc ēšanas dodas ārā pastaigāt, taču atrunājas ar dažādiem iemesliem. Tādēļ ir daudz jādomā par pašdisciplīnu.

Lai arī kovida laikā būtu vajadzējis cilvēkiem mājsēdē vairāk gatavot maltītes mājās un doties laukā kustēties, tomēr tā nenotika – vairāk pasūtīja ēdienu uz mājām.

Kad klienti pie manis vēršas, lai samazinātu lieko svaru, viņu mērķis ir dabūt ātru, tūlītēju rezultātu ar minimāliem ieguldījumiem – grib zaudēt 10 kilogramus mēneša laikā. Prasa, lai iedodu kādu diētu.

Taču saku, ka viņi šos kilogramus varētu zaudēt gada laikā un es iedotu diētu nevis kādam laikam, bet visai dzīvei.

Latvijā ēdiens ir ļoti augstā kvalitātē, pieejams daudzveidīgs produktu klāsts.

Problēma ir, ka ēdiena šķīvis mums izskatās šādi: puse šķīvja ir cepti kartupeļi, otra puse – karbonāde, un ja paliek vietas, mazliet salātiņi. Būtu jābūt otrādi.

Cilvēkiem ir uzskats, ka tā nepaēdīs, jo salāti nav tik garšīgi kā frī. Lai gan salāti varētu iedot sāta sajūtu ilgākam laikam nekā kartupeļi, kas skaitās ātrā enerģija.

Jāpaiet būs ievērojamam laikam, lai mainītu ēšanas paradumus.

Kā pieaugušajiem aprēķina ķermeņa masas indeksu (ĶMI)?

Aprēķināšanas formula: ĶMI = svars (kg) : augums (m)2

Piemēram, jūsu svars ir 80 kilogrami, bet augums ir 1,80 m. ĶMI = 80 : (1,80X1,80) = 80 : 3,24 = 24,69

Nepietiekama ķermeņa masaĶMI Normāla ķermeņa masaĶMI = no 18,5 līdz 24,99Lieka ķermeņa masaĶMI = no 25 līdz 29,99AptaukošanāsĶMI > 30

Avots: Eveseliba.gov.lv

Uzziņai

Tauki ir normāla ķermeņa sastāvdaļa, kas nodrošina siltumizolāciju un aizsargā atsevišķus iekšējos orgānus, kā arī ražo atsevišķus svarīgus hormonus.

Normāliem veselīgiem cilvēkiem tauki veido aptuveni ceturtdaļu līdz sestdaļu no kopējās ķermeņa masas.

Sievietēm parasti ir proporcionāli vairāk tauku nekā vīriešiem.

Vidēji cilvēki pieņemas svarā par aptuveni 400 gramiem gadā.

Avots: Eiropas Pretvēža rīcības kodekss

Es domāju tā: Vai sekojat savam svaram?

Gunta Līce – ārste:

– Cenšos, jo zinu, ka radiniecēm pa sieviešu līniju bijušas problēmas ar svaru. Jaunībā biju ļoti slaida, bet, mainoties hormonu sistēmai, mainās arī svars. Tam jāseko ļoti apzināti.

Lielākā kļūda tā, ka cilvēki ēd par daudz un neveselīgi. Mutes kustas gandrīz visu laiku. Tā tas ir gan ar daudziem pieaugušajiem, gan bērniem.

Skaidrīte Ivinska – pensionāre:

– Protams! Man jau tie jaukie gadi, kad jāsāk vairāk domāt par veselību un par to, lai nerastos problēmas. Tā kā savam svaram sekoju visu dzīvi, varu teikt, ka tas kļuvis par manu dzīvesveidu.

Cilvēkam jābūt kustīgam un jāseko tam, ko liek mutē. Retu reizi atļaujos apēst kādu smalkmaizīti, bet tā nav norma. Ļoti nepareizi, ka vecāki bērniem dod tikai to, kas viņiem garšo.

Verners – daudz strādā:

– Kur iet mans svars, tur eju arī es! Tādā veidā es tam sekoju! Liekie kilogrami mani nav satraukuši. Ja es satraukšos, ko teiks citi?

Jā, cilvēki kļūst aizvien tuklāki, jo nemāk ēst. Pārāk daudz ēd miltus un cukuru, arī slēptā veidā. Cukurs ir atkarību izraisoša substance, to zinu pēc sevis, jo grūtāk atturēties no cukura nekā no pīpēšanas.

Inga Jansone – mājsaimniece:

– Jā, lai man būtu vieglāk. Svarīga ir pareiza ēšana un sportošana, bet šī sapratne nāk ar gadiem. Ēdu gan zaļumus, augļus, gan gaļu.

Meita ir sportiste, un viņa mani mēdz ievirzīt, turēt pareizajās sliedēs. Jaunībā, kad pati sportoju, arī ēdu pareizi. Veselība ļoti ir atkarīga no tā, kā un ko cilvēks ēd. Tikai pašam vajag gribasspēku.

Valija Bērziņa – pensionāre:

– Nesekoju, nesveros! Cik atceros, man nekad nav bijušas problēmas ar lieko svaru. Tas mani nekad nav mocījis. Ēdu visu kaut ko, ēdienam īpaši nesekoju. Ēdu, kas garšo. Kad gribu, ēdu saldu.

Varbūt man tādi labi gēni? Piecus gadus neesmu ārstu traucējusi, bet varbūt tagad vajadzētu aiziet.