Latvijas ekonomikas nākotne ir cieši saistīta ar demogrāfiskajiem procesiem, kuriem pēdējās desmitgadēs ir bijusi būtiska ietekme uz mūsu sabiedrību. Šobrīd Latvija atrodas jau tajā fāzē, ko gudri mēdz dēvēt par demogrāfisko pāreju. Vienkāršiem vārdiem runājot, mēs esam tajā fāzē, kad dzimstība jau ilgstoši ir zema un sāk ietekmēt darbspējīgo skaitu, taču vienlaikus vecu cilvēku skaits arī turpina augt.
“Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka šis process būtiski mainīs ekonomisko attīstību un sabiedrības labklājību nākotnē. Strautiņš skaidro, – ja dzimstība saglabāsies zema, novecošana kļūs par arvien lielāku slogu ekonomikai. “Tāpēc, vai nu būs zemi relatīvie ienākumi lielākajai daļai pensionāru, vai arī sekos būtiska pensionēšanās vecuma paaugstināšana,” viņš piebilst.
SEB bankas ekonomists Dainis Gaišpuitis gan norāda, ka ekonomiskā attīstība ne vienmēr atbilst prognozēm, bet viens ir skaidrs – strauja novecošanās būs viens no galvenajiem faktoriem, kas ilgtermiņā ietekmēs ekonomikas attīstību.
“Sarūkošajam darbaspēkam būs jāatbalsta arvien vairāk vecāka gadagājuma cilvēku, radot spiedienu uz sociālo labklājību, darba tirgu un ekonomisko izaugsmi. Demogrāfisko pārmaiņu ietekme uz inflāciju, procentu likmēm, akciju tirgiem un kopējo ekonomisko attīstību ne vienmēr atbilst prognozēm. Tomēr strauji novecojošās sabiedrības tendence ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmēs ilgtermiņa ekonomisko attīstību,” norāda Gaišpuitis.
Noskaties: Ekspertam skarba prognoze: Šogad dzimušajiem bērniem būs jāuztur divreiz vairāk pensionāru
Vai zema dzimstība var ietekmēt inflāciju?
Strautiņš arī uzsver, ka zema dzimstība līdz šim ir drīzāk samazinājusi inflāciju, kā redzams Japānā, kur sabiedrības novecošanās ir novērsusi ekonomisko izaugsmi.
“Sabiedrības novecošanās padara sabiedrību piesardzīgāku, uzkrājumi iegūst lielāku prioritāti pār patēriņu, mazinās pieprasījums pēc mājokļiem. Novecošanai var būt arī pretēja ietekme – tā var saasināt darbinieku trūkumu. Tāpēc nevar izslēgt, ka kaut kad nākotnē sabiedrības novecošanās kļūs inflāciju veicinoša,” saka Strautiņš.
Globālās tendences rāda, ka daudzas bagātās valstis būs spiestas dubultot produktivitātes pieaugumu, lai saglabātu dzīves līmeni. McKinsey & Company pētījums liecina, ka šim mērķim būs nepieciešams palielināt darba stundu skaitu vai palielināt nodarbināto iedzīvotāju daļu.
“Novecošanās nepalīdz ražīguma kāpumu paātrināt, drīzāk otrādi – cilvēkiem novecojot, viņi kļūst mazāk inovatīvi, radoši domājoši un ambiciozi. Ar laiku ražīgumu sāk ietekmēt arī tas, ka liela daļa darbinieku vairs nav savu intelektuālo un fizisko spēju augstākajā punktā. Bagātākajās valstīs tā nav milzu nelaime, jo sasniegtais līmenis jau ir augsts, sabiedrībai ir lieli uzkrājumi. Visdramatiskākā situācija ir zemēs, kas noveco, pirms spēj kļūt bagātas. Īpaši spilgti piemēri sliktā nozīmē ir vairākas valstis Centrālajā un Austrumeiropā, kur ar pilnu spēku darbojas dzimstību samazinošie efekti, turklāt ir liela emigrācija, bet ienākumi ir ļoti zemi – Moldova un Bosnija, arī dažas citas Balkānu valstis. Arī Latvijā ir lieli vecumdienu nabadzības riski, taču ir iespējas tos vēl mazināt ekonomikas konverģences (augstāk attīstīto valstu līmeņa sasniegšanas) procesā. Tāpat esam pietiekami pievilcīgi, lai piesaistītu imigrantus, ja būs šāds politisks lēmums,” skaidro Strautiņš.
Ģimenes veidošana kļuvusi par izvēli
Lai arī valstij tiešām ir ļoti daudz kas jādara dažādās jomās, dzimstības veicināšana ir viena no tām jomām, kurā rezultāti visumā ir ļoti vāji, runājot par citu valstu pieredzi.
Ekonomisko stimulu ietekme uz dzimstību ir pārsvarā neliela un ātri pārejoša. Piemēram, “Financial Times” pērnā gada 29. martā rakstīja, ka laikā no 1980. gada līdz 2019. gadam bagātās valstis trīskāršoja dzimstības veicināšanai veltītos resursus uz vienu iedzīvotāju reālā izteiksmē, bet dzimstības līmenis pazeminājās no 1,89 līdz 1,53.
Bet ko darīt Latvijai?
Efektīvs risinājums iedzīvotāju novecošanās un sarukšanas problēmai vēl tiek meklēts. Turklāt Latvija ir viena valstīm, kur šie izaicinājumi jau ne pārāk tālā nākotnē būs īpaši aktuāli.
Strautiņš skaidro, ka mūsdienu sabiedrībā ģimenes veidošana tiek uzskatīta par izvēli, kas bieži tiek atlikta līdz vēlākam vecumam.
“Mums ir iespēja pēc bērna piedzimšanas palikt ar to kopā salīdzinoši ilgi. Pieļauju, ka dzimstības līmeni var paaugstināt labāka zemas dzimstības seku apzināšanās attiecībā uz katru personiski, jo īpaši, runājot par tālāku nākotni. Lai kāds nebūtu darba ražīguma pieaugums, zemas dzimstības turpināšanās nozīmēs, ka sabiedrības nākotne būs daudz trūcīgāka, nekā tā varētu būt. Tas ietekmēs arī cilvēkus, kuri ir izaudzinājuši bērnus. Taču risks viņiem, ka dzīves nogale var izrādīties vientuļāka un trūcīgāka, būs daudz mazāks,” saka Strautiņš.
Dzimstību samazina dzīvesveids, kultūras pārmaiņas, arī valsts pensiju radītā nosacītā drošības sajūta, norāda Strautiņš. Ir jāsaprot, ka šī sajūta kļūs jo nosacītāka, jo vairāk cilvēku uz to paļausies, potenciālajām pensiju maksātāju skaitam samazinoties. Rūpes par savām vecumdienām bija viens no galvenajiem iemesliem lielai dzimstībai pagātnē. Varbūt sabiedrība atkal atgriezīsies pie šāda līdzsvara, bet pa vidu būs liela krīze. Paļaušanās uz to, ka pensiju maksās citu audzināti bērni, varbūt var strādāt individuāli, bet ne kolektīvi.
Autors: Kristiāna Rupeika, “tv3.lv”
Nākamajā rakstu sērijas “[NE]vairosimies Latvijai?” rakstā aplūkosim, kādas izmaiņas šodienas demogrāfijas statistika nesīs Latvijas darbadevējiem nākotnē.
Kopš 2021. gada ik gadu ziņu virsrakstos varam lasīt frāzi – “zemākā dzimstība pēdējo 100 gadu laikā”. Pērn esam iekrituši vēl dziļākā “demogrāfijas bedrē” – oktobrī, novembrī un decembrī ik mēnesi dzimušo skaits vairs nepārsniedza tūkstoti. Politiķu un amatpersonu retorikā izskan aicinājumi un idejas situācijas uzlabošanai, tomēr iztrūkst skaidra plāna. Kādu nākotni ekonomikā, darba vidē un sabiedrībā nesīs šodienas statistika? Portāls “tv3.lv” rakstu sērijā “[NE]vairosimies Latvijai?” uzklausa ekonomistus un darba devējus, aplūko demogrāfijas rādītājus, citu valstu pieredzi, un skaidro – ko varam darīt labāk?