“Spried ar Delfi”, kā straujāk attīstīt militāro ražošanu Latvijā

Miera laikā munīcijas, bruņutehnikas un pretraķešu sistēmu ražošana reti nonāk uzmanības centrā. Taču Krievijas pilna apjoma iebrukums Ukrainā, pieaugošā ģeopolitiskā spriedze un ASV administrācijas nostājas maiņa ir likuši Eiropas Savienībai pārskatīt savas prioritātes, izvirzot priekšplānā aizsardzības un militāro spēju stiprināšanu. Kas līdz šim paveikts militārās industrijas attīstībai Latvijā un kādi šķēršļi jānovērš, lai tā attīstītos straujāk, kādas iespējas varētu pavērt Eiropas apbruņošanās plāns “ReArm Europe” un vai Latvijas uzņēmēji ir gatavi pielāgoties ģeopolitiskās situācijas izmaiņām un militārajām vajadzībām, raidījumā “Spried ar Delfi” ceturtdien, 13. janvārī, pulksten 12 žurnālists Andris Auzāns runās ar Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāju Elīnu Egli-Ločmeli, telekomunikāciju uzņēmuma SIA “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) Aizsardzības tehnoloģiju dienesta direktoru Kasparu Pollaku un aizsardzības industrijas uzņēmuma “Natrix” valdes priekšsēdētāju Kristapu Puķi.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds 12. martā aizsardzības industrijas pārstāvjiem prezentēja “Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģiju 2025.–2036”. Šī stratēģija tapusi sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, un tajā izvirzīts mērķis attīstīt reaģētspējīgu, konkurētspējīgu un inovētspējīgu aizsardzības industriju Latvijā. To drīzumā paredzēts izskatīt arī Ministru kabinetā.

Sprūda vērtējumā stratēģijā izvirzītais uzdevums ir ambiciozs – panākt strauju vietējās aizsardzības industrijas iesaisti Nacionālo bruņoto spēku spēju iepirkumos, palielinot to no līdzšinējiem 10% līdz 20% 2028. gadā un līdz 30% 2036. gadā. “Aizsardzības industrijai jākļūst par nozīmīgu Latvijas tautsaimniecības spēlētāju,” uzsvēris aizsardzības ministrs.

Minētajā stratēģijā paredzēti vairāki pasākumi aizsardzības industrijas stiprināšanai, tostarp: finansējuma palielināšana aizsardzības pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un inovācijām, kā arī mērķtiecīgas piegāžu drošības politikas ieviešana, nodrošinot veicinot vietējo uzņēmumu iesaisti vismaz 30% apjomā lielajos Nacionālo bruņoto spēku līgumos. Tāpat paredzēta “zaļā koridora” izveide aizsardzības industrijas ražošanas kapacitātes attīstībai Latvijā, materiāltehnisko līdzekļu pilna dzīves cikla pārvaldības optimizācija aizsardzības nozarē, kā arī regulārs un atklāts dialoga formāts ar industriju operatīvai informācijas apritei par Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, iepirkumiem, inovāciju programmām u. c.

Stratēģija paredz arī dažādus uzņēmumu iesaistes līmeņus aizsardzības nozarē, tostarp kritiskās infrastruktūras uzņēmumus un stratēģiskos partnerus.

Tāpat vēstīts, ka Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena 4. martā prezentēja piecu daļu Eiropas apbruņošanas plānu “ReArm Europe”, lai mobilizētu aptuveni 800 miljardus eiro Eiropas aizsardzībai un palīdzētu sniegt tūlītēju militāru atbalstu Ukrainai. Savukārt 7. martā Eiropadome apstiprināja EK ierosināto aizsardzības tiesību aktu kopumu par Eiropas aizsardzības stiprināšanu, izmantojot plānu “ReArm Europe”.

“ReArm Europe” plāna pirmajā punktā ir atrunātas ieceres atraisīt publiskā finansējuma izmantošanu aizsardzībā valsts līmenī. Pēc EK prezidentes teiktā, ja dalībvalstis palielinās aizsardzības izdevumus par 1,5% no iekšzemes Kopprodukta (IKP), tas radīšot fiskālo telpu gandrīz 650 miljardu eiro apmērā četru gadu laikā.

Otrajā punktā piedāvāts jauns instrumentu, kas dalībvalstīm nodrošinās aizdevumus 150 miljardu eiro apmērā ieguldījumiem aizsardzībā.

Kā trešo punktu Leiena piedāvāja “izmantot Eiropas Savienības budžeta spēku”. Pēc viņas teiktā, īstermiņā šajā jomā “mēs varam daudz darīt, lai vairāk līdzekļu novirzītu ar aizsardzību saistītām investīcijām.” Savukārt pēdējās divas jomas ir vērstas uz privātā kapitāla piesaistīšanu, paātrinot Uzkrājumu un investīciju savienības izveidi, kā arī, izmantojot Eiropas Investīciju bankas starpniecību.

Savus jautājumus raidījuma viesiem sūtiet uz e-pastu spried@delfi.lv vai vietnē slido.com, izmantojot kodu #aizsardziba.

Raidījuma “Spried ar Delfi” jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!