Sportistu alkoholisma cēloņus Latvijā nepēta / Raksts

Īsumā:

Kādreizējais Latvijas futbola izlases kapteinis Gorkšs uzskata, ka augstākā līmeņa sportists ir “radikālis ar nedetonētu pašnāvnieka vesti”.
Bijušais izlases hokejists Kaspars Saulietis ir viens no retajiem pašmāju sportistiem, kas atklāti runā par atkarībām.
Masejas Universitātes profesors Metjū Bārnss norāda, ka alkohols sportistu vidū tiek uzlūkots kā stresa noņēmējs.
Savukārt Monaša Universitātes uzvedības zinātņu profesors Kerijs O’Braiens uzskata, ka laika gaitā alkohols ir vienmēr bijis saistīts ar sportu, jo ir galveno finansiālo sponsoru vidū.

Bijušais Latvijas futbola izlases kapteinis Kaspars Gorkšs diskusijā sporta medijā MVP skaidroja, ka profesionāliem sportistiem piemīt izteikts maksimālisms, kam ir gan ļoti pozitīvas, gan arī ļoti postošas izpausmes.  

“Es novelku lielu līniju starp profesionālu un neprofesionālu sportistu. Bet augstākā līmeņa profesionāls sportists, manā ieskatā, ir radikālis ar nedetonētu pašnāvnieka vesti, ko var “notrigerot” (veicināt) viens vai otrs elements,” savās pārdomās dalās kādreizējais futbola aizsargs.

Aizvadītās nedēļas beigās bijušais hokejists Kaspars Saulietis publiski paziņoja, ka viņš ir skaidrā jau 163 dienas. Viņš ir viens no retajiem Latvijas sportistiem, kurš ļoti atklāti runājis par dzīvi atkarību gūstā. Ja karjeras laikā patēriņu palīdz kontrolēt sacensību grafiks, tad pēc sportista karjeras beigām noturēties rāmjos bijis grūtāk.    

“Alkohols, vielas – kokaīns – ļoti lielos daudzumos. Beigās braukšana pie stūres, neadekvātas rīcības. Es beigās sapratu to, ka varu notriekt kādu cilvēku un nokļūt cietumā uz 10 gadiem, un dzīve ir sačakarēta,” stāsta Saulietis.

Alkohola patēriņu sportistu vidū ir pētījis profesors Metjū Bārnss. Viņš akcentē, ka viens no problēmas cēloņiem ir apkārtējā vide – ja pārmērīgu alkohola lietošanu praktizē pieredzējušie komandas biedri, nereti arī treneri un menedžeri, tad dabiski izveidojas kultūra, kuras ieražas pārmanto arī jaunie sportisti.  

“Sportisti saskaras ar emocionālu spiedienu, trauksmi. Alkohols tiek uzlūkots kā stresa noņēmējs – kā līdzeklis, kas palīdzēs mazināt stresu,” skaidro Masejas Universitātes asociētais profesors.

Bārnss norāda, ka šāda pieeja ilgtermiņā var radīt postošas sekas. Taču viņš neuzskata, ka darbā ar sportistu atkarībām būtu jāpielieto kāda specifiska pieeja.

“Tikai tāpēc vien, ka esi atlēts, nenozīmē, ka uz tevi neattiecas vispārējās veselības vadlīnijas. Alkohols ir toksīns, tas ietekmē gandrīz jebkuru orgānu ķermenī. Ir jārunā par šīm lietām – psihiskās veselības riski, riskanta uzvedība, palielināta iespēja sasirgt ar vēzi,” uzskata Bārnss.

“Sports ir unikāls, jo laika gaitā alkohols ir vienmēr bijis saistīts ar sportu. Lielākoties sporta organizācijām, iespējams, izņemot dažas musulmaņu valstis un Franciju, lielāko sponsoru vidū alkohola ražotāji dažādās programmās. Tādējādi alkohols ir lielā mērā iekļauts sporta kultūrā,” stāsta Monaša Universitātes uzvedības zinātņu profesors Kerijs O’Braiens.

Viņš norāda, ka atkarību problēmas sportistu vidū ir jārisina ļoti uzmanīgi. Pārlieku liela uzmanības pievēršana var izraisīt arī pretēju efektu.

“Piemēram, kāds izglītojošs mēģinājums iesaistīties narkotiku un alkohola lietošanas mazināšanā sportistu vidū ASV pat palielināja šo vielu lietošanu universitātes jeb koledžas atlētu grupā,” stāsta O’Braiens.

Latvijas Olimpiskā vienība preventīvus pasākumus sportistu atkarību risku mazināšanai neveic. Kā norāda par sporta darbu atbildīgais Armands Zvirbulis, sportistiem ir pieejama sporta psihologa palīdzība, bet lielākie atkarību riski, viņaprāt, ir pēc karjeras beigām, nevis tās laikā.

Ziņot par kļūdu