Latvija — vīna lielvalsts vai alkohola vārti uz Krieviju?

“Latvija ir bijusi skaļa Ukrainas atbalstītāja un pēc [Krievijas] iebrukuma [Ukrainā] iesaistījusies Eiropas Savienības sankciju ieviešanā pret Krieviju. Tajā pašā laikā 

Latvija turpina kalpot kā Krievijas primārais viskija avots, 2023. gadā sastādot vairāk nekā 70% no visa Krievijas viskija importa,” 

tā to vērtē Džons Raits no Morālā reitinga aģentūras (MRA). Šī organizācija izveidota, lai sekotu tam, vai Rietumu kompānijas pildījušas solījumu iziet no Krievijas tirgus pēc iebrukuma Ukrainā. “Latvijas eksporta biznesa turpināšana uz Krieviju ir gan apkaunojoša, gan pretrunā ar pašas Latvijas vērtībām. Iekšēji mēs savā Morālā reitingu aģentūrā Latvijas viskija tirdzniecību dēvējam par “viskijgeitu” – gan tāpēc, ka tā ir skandaloza, gan tāpēc, ka Latvija kalpo kā Rietumu stipro alkoholisko dzērienu kompāniju vārti uz Krievijas tirgu,” viņš atzina “Euronews”. Viņš arī aprēķinājis, ka no katrām importētajām sešām viskija pudelēm Latvijā izdzer vienu, bet piecas sūta uz Krieviju.

Mainījusies tikai papīrapstrāde

Pirms Krievija sāka karu Ukrainā, Latvija bija viens no galvenajiem mezgliem, ja ne galvenais mezgls, daudzu lielo alkohola kompāniju reeksportam uz Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu un Kazahstānu.

Tagad vīna ceļš neesot mainījies, mainījusies tikai dokumentu noformēšanas kārtība. “Iepriekš, pēc dokumentiem, imports uz Krieviju aizgāja vienkārši tranzītā caur Latviju vai Lietuvu, bet tagad galapunkts ir Baltijas valstis, un no turienes piegāde nonāk Krievijas Federācijā,” aģentūrai “Ria Novosti” pirms gada atklājis Krievijas alkohola kompānijas “Ladoga” prezidents Venjamins Grabars. 

“Loģistikas ķēde nav mainījusies, tā ir nedaudz mainījusies papīrapstrādē. Iemesls – nereti ārvalstu piegādātāji nevēlas riskēt un kā galīgo piegādes punktu norādīt Krieviju.”

Starpnieks Rietumu kompānijām

Pērn vīnu pāri Latvijas robežai veduši 703 uzņēmumi, no kuriem vien 37 bija Latvijā reģistrētie, liecina Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes statistika. Pārējie bija citu dalībvalstu, visvairāk Francijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Ungārijas uzņēmumi. Vīnu reeksportēja (t.i., no valstīm ārpus Eiropas Savienības, piemēram, Moldovas) divdesmit reižu mazāk – 35 uzņēmumi, tajā skaitā 26 Latvijā reģistrēti uzņēmumi. “Latvijas ražotāji nav noteikti lielākie vīna eksportētāji un tas viss ir reeksports, šo reeksportu pārsvarā nodrošina loģistikas kompānijas, kas nav Latvijas Alkohola nozares asociācijas biedri,” “Latvijas Avīzei” norāda Dāvis Vītols.

Rietumvalstu uzņēmumi pa taisnāko ceļu uz Krieviju vīnu neeksportē divu iemeslu dēļ, “Latvijas Avīzei” skaidroja kāds šīs nozares pārzinātājs, kurš nevēlējās, lai minam viņa vārdu. Pirmkārt, Rietumu uzņēmumi negrib, lai viņu reputāciju aptraipa fakts, ka tie sadarbojas ar Krieviju. Tam pievienojas arī biznesa risks – dažu eiropiešu meitas uzņēmumi Krievijā nacionalizēti un nav garantiju, ka par piegādi samaksās. Otrkārt, “eksports uz papīra” tiekot praktizēts, lai uzrādītu, ka prece tiek eksportēta, bet patiesībā tā paliek eirozonā un bez akcīzes nodokļa uzcenojuma tiek realizēta Eiropas restorānu tīklos.

Džons Raits no Morālā reitinga aģentūras uzstāj, ka “vitāli svarīgi, lai Rietumu biznesa aprindas stāvētu vienotas un turpinātu dot skaidru signālu Krievijai, ka tās militārā agresija izraisīs ekonomisko ostracismu (grupas īstenota izstumšana – psiholoģijas termins. – Red.) no Rietumu pasaules,” viņš sacīja.

Sankcijas un tarifu kari izstumj Latviju

Kā vienu no sankciju pasākumiem Eiropas Savienība aizliedza ekskluzīvo preču eksportu uz Krieviju no 2022. gada 15. marta, tostarp vīna pudeles, kas dārgākas par 300 eiro. “Tam nebija nopietnas ietekmes uz tirgu, jo šāda vīna īpatsvars ir ap 1%,” secinājis Leonīds Rafailovs, viena no vadošajiem Krievijas alkohola importētājiem “AST” ģenerāldirektors.

Latviju kā Eiropas Savienības aizmugurējās durvis daudz vairāk ietekmēja Krievijas paceltie importa tarifi “nedraudzīgām valstīm”. Importa nodeva no 2023. gada 1. augusta tika palielināta no 12,5% uz 20%, bet ne mazāk kā 1,5 dolāru uz litru. Tas uzreiz parādījās tranzīta un reeksporta skaitļos. Pērn augustā importa nodevu pacēla līdz 25%, turklāt ne mazāk kā divus dolārus uz litru, un kravu daudzums uz Latvijas robežas mazinājās. Latvijas vīna eksporta līkne joprojām slīd uz leju.

Krievijā turpina dzert arvien vairāk, bet Latvija no vīna lielvalstu topa izkritusi. Katra trešā Krievijā izdzertā vīna pudele ir no Eiropas. Eiropas vīni atrod citus ceļus caur “draudzīgām valstīm”, tomēr tarifu kari dara savu – franču, itāļu, spāņu vīnus pamazām izspiež Dienvidāfrikas un Čīles vīni. Šķiet, ka mums pienākošās morālās paģiras par alkohola tirdzniecību ar agresorvalsti daudz labāk ārstē pašas Krievijas uzliktā tarifu barjera kā “nedraudzīgai valstij”.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.