Kāpēc Latvijā izplatījusies bīstamā E.coli infekcija? SPKC un PVD komentē situāciju

Vienam bērnam joprojām nepieciešama ārstēšanās intensīvajā terapijā, jo infekcija izraisījusi smagas komplikācijas – bērnam nepieciešama mākslīgā niere, jo infekcija var izraisīt nieru mazspēju. Vairāku citu bērnu stāvokli mediķi arī vērtē kā smagu, taču stabilu.

“Uz doto brīdi nodaļā vēl pieciem pacientiem varētu teikt tā, ka slimība norit nopietni. Ir parādījušās šīs komplikācijas. Pārējiem pacientiem šobrīd šī slimība norit vidēji smagu gaitu, ko nosaka šī simptomātika ar biežo caureju un nepieciešamību pēc šķidruma atbalsta,” saka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģe Inga Ziemele.

Teju visi slimnicā nonākušie ir bērnudārza vecuma, taču viens sasirgušais ir arī sākumskolas vecuma bērns. Tikmēr Slimību profilakses un kontroles centrs ziņo, ka pieaug arī pašvaldības, no kurām inficētie nāk. Saslimšanas gadījumi reģistrēti Rīgā, Cēsu, Ādažu, Siguldas, Dienvidkurzemes un Salaspils novados.

“Šodien klāt ir nācis Ādāžu un Cēsu novads, kur saslimuši pirmsskolas vecuma bērni, līdz ar to tas liecina, ka infekcijas izplatība ir daudz plašāka, nekā sākotnēji mums likās,” teic Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Sigita Geida.

Slimību profilakses un kontroles centrs sācis arī testēšanu skolās, kurās ir vairāk par vienu saslimušo – pārbauda, vai ar E.Coli nav inficējušās konstaktpersonas – sasirgušo bērnu klases vai grupiņas biedri un diemžēl arī šis analīzes sākušas uzrādīt pirmās saslimšanas.

“Otrdien veicām šo kontaktperonu laboratisko izmeklēšanu un no 25 kontaktpersonām, diviem bērniem ir atrasts šo enterohemorāģisko E.coli, bet viņu stāvoklis ir viegls, viņi ārstējas ambulatori, novērojas pie saviem ģimenes ārstiem,” norāda Geida.

Infekcijas avotu gan aizvien noskaidrot nav izdevies. Epidemioloģisko izmeklēšanu turpina Slimību profilakses un kontroles centers. Arī Pārtikas un veterinārais dienests turpina pārbaudes tajās skolās un tur esošajā virtuvēs, kurās inficēšanās konstatēta.

“Plus vēl paralēli, ņemot vērā, ka sabiedrībā tiek izplatītas bažas, attiecībā uz atsevišķu ogu nekaitīgumu, mēs papldus veicam pārbaudes un ņemam paraugus tirdzniecības tīklā. Mēs ņemam svaigu ogu, zemeņu paraugus, lai izmeklētu uz zarnu nūjiņu,” pauž PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Svetlana Aļomoviča-Miļjanoviča.

Šobrīd gan neviena iestāde nav guvusi apstirpinājumu, ka pie inficēšanas būtu vainojāms kāds konkrēts produkts, auglis vai oga. Tomēr izskan versija, ka divu pieaugušo saslimšana ar zarnu nūjiņu infekciju nav saistāma ar bērnu inficēšanos. Lielāku skaidrība varētu dot laboratiskie izmeklējumi, kas ir sarežģīti un specifiski, tādēļ tos PVD sola ne ātrāk kā nedēļas laikā.