Ievērojot pieteicēja vecumu, tiesai neradās pārliecība, ka viņam izcelsmes valstī patiešām varētu būt pieejama dzīvesvieta un ģimenes locekļi, ar kuriem pieteicējam ir cieša radniecība un emocionālā saikne.
“Jaunieša māsa ir vienīgā persona, par kuru lietā ir skaidrība, ka pieteicējam ar šo personu ir cieša radniecība un cieša emocionālā saikne. Šī persona ir saņēmusi Latvijā alternatīvo statusu un attiecīgi šobrīd uzturas Latvijā. Turklāt pieteicējs pietiekami konsekventi patvēruma procedūras laikā sniedzis informāciju par to, ka viņam ir nepabeigta vidējā izglītība un pieteicējam nav nekādas profesionālās pieredzes,” teikts spriedumā.
Tiesa ņēma vērā, ka pieteicējs ir jaunietis, kurš Latvijā ieceļoja kopā ar māsu, būdams vēl nepilngadīgs. Tiesai nav pārliecības, ka pieteicējam, atgriežoties uz dzīvi izcelsmes valstī, būtu faktiska iespēja iekārtoties uz dzīvi
Bamako, pilnvērtīgi pašam organizēt savu dzīvi un paglābties no Mali plaši izplatītas vardarbības.
Tiesa uzlika par pienākumu PMLP izdot jaunietim labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru viņam tiktu piešķirts alternatīvais statuss Latvijā.