Saeimā vērtēs opozīcijas ieceri liegt Krievijas un Baltkrievijas preču tirdzniecību Latvijā / Raksts

Par ieceri Saeimā pretrunīgi vēstījumi

Aicinot atbalstīt lēmuma projektu, opozīcijā esošās Nacionālās apvienības deputāts Jānis Vitenbergs sacīja, ka pat pēc trīs gadiem kopš Krievijas pilna mēra iebrukuma Ukrainā joprojām ir daudz tādu uzņēmumu Latvijā, kas turpina sadarboties ar abu valstu uzņēmumiem. Viņš norādīja, ka patlaban 40 uzņēmumi turpina preču importu no Krievijas, 28 – no Baltkrievijas.

“Nu, absurda situācija, ka Latvijas iedzīvotāji, bieži vien nezinot, silda agresorvalstu ekonomikas, baro kara mašīnu un neizvēlas vietējo preci. Kaut gan mēs to visu spējam saražot, spējam saražot labāk. Kāds ir tas signāls, ko mēs raidām, tiem komersantiem, tiem uzņēmumiem, veikalu ķēdēm, kuri jau no paša sākuma atteicās tirgot savos veikalos Krievijā un Baltkrievijā ražotus produktus? Paldies viņiem, ka viņi to ir izdarījuši. Kāds ir signāls, ko mēs raidām mūsu ražotājiem, kuriem šobrīd nav viegli savilkt galus, un plauktos tikmēr stāv agresorvalstīs ražoti produkti,” sacīja Vitenbergs.

Savukārt opozīcijas partijas “Stabilitātei!” līderis Aleksejs Rosļikovs kritizēja Nacionālo apvienību, uzsverot, ka partijas deputāti nav saistīti ar uzņēmējdarbību, un tāpēc nesaprot lēmuma iespējamo ietekmi. Tāpat akcentēja, ka Eiropa nepieņem lēmumus par agresorvalstu izcelsmes preču tirdzniecības liegumu.

“Pieņemot šo likumu – pa tiešo tirgot nedrīkst, bet caur starpniekiem drīkst. Veidojam citai valstij blakus uzņēmumu, un tie paši produkti nonāk pie mums bez jebkādām problēmām, bet ar dubultu cenu. Jūs ar savu algu varat to atļauties? Parastie cilvēki nevar. Viss ir ļoti vienkārši. Ko mēs atrisināsim šādā ceļā? Neko. Jautājums par to, kāda tam ir pievienotā vērtība? Diez vai šodien Vladimirs Putins raudās pēc pusstundas, kad jūs pieņemsiet šo lēmumu. Viņam pie vienas vietas, ko jūs te pieņemat. Viņš to neizjūt. Mēs esam atkarīgi no zemām cenām. Jūs atkal pieņēmāt lēmumu pret Latvijas iedzīvotājiem,” savu viedokli pauda Rosļikovs. 

Rosina panākt Krievijas un Baltkrievijas preču tirdzniecība aizliegumu Baltijas līmenī

Kopš 2024. gada marta Latvijā ir spēkā aizliegums importēt lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas, kas attiecas arī uz daudziem pārtikas produktiem, piemēram, dārzeņiem, augļiem, graudaugiem un lopbarību. Šis aizliegums pagarināts šomēnes un ir spēkā līdz 2026. gada 1. jūlijam.

Tiesa, veikalos joprojām var redzēt abu valstu preces.

Lēmuma projektā Nacionālā apvienība rosina premjerei veikt nepieciešamos pasākumus, lai ieviestu pilnīgu aizliegumu Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes produktu tirdzniecībai Latvijā un sadarbībā ar Lietuvu un Igauniju panākt līdzīgu aizliegumu visā Baltijā. Tāpat partija mudina premjeri Eiropas Savienības (ES) Padomē virzīt iniciatīvu par muitas tarifu būtisku palielināšanu Krievijas un Baltkrievijas precēm visā ES. Partija apgalvoja, ka Latvijas vadošās uzņēmēju un zemnieku organizācijas ir paudušas atbalstu šādam solim, skaidri apliecinot, ka Krievijas un Baltkrievijas preces Latvijas tirgū nav nedz ekonomiski, nedz ētiski pieņemamas.

Ekonomikas ministrijas dati: Imports no Krievijas un Baltkrievijas turpina samazināties

Ekonomikas ministrijas (EM) dati rāda, ka imports no Krievijas un Baltkrievijas turpina samazināties. Salīdzinot šī gada februāri ar pērnā gada to pašu mēnesi, preču imports no Krievijas sarucis par gandrīz 76%, bet no Baltkrievijas – ap 41%. Tas ir ievērojams kritums. Tomēr tirdzniecība pilnībā nav apstājusies – februārī no Krievijas vēl ievestas preces gandrīz 13 miljonu eiro vērtībā, bet no Baltkrievijas – ap 9 miljoniem eiro.

EM valsts sekretāra vietnieks ārējo ekonomisko sakaru jautājumos Edijs Šaicāns norādīja, ka par lēmumprojektu vēl būs jāveic plašākas diskusijas. Viņš skaidroja, ka iepriekš bijuši mēģinājumi aizliegt Krievijas un Baltkrievijas preču importu, taču šis priekšlikums paredz aizliegt tikai to tirdzniecību Latvijā. Tas nozīmē – preces varēs ievest pāri robežai, bet tās nedrīkstēs nonākt veikalu plauktos.

Šaicāns uzsvēra, ka jāvērtē, vai šāds risinājums atbilst ES iekšējā tirgus noteikumiem. Tāpat jāņem vērā, ka aizlieguma uzraudzība prasīs papildu resursus – piemēram, kontroles nebūs uz robežas, bet Pārtikas un veterinārais dienests vai cita iestāde varētu pārbaudīt, vai šādas preces netiek tirgotas Latvijā, kas gan būs sarežģīti.

KONTEKSTS:

Saeima 2024. gada 22. februārī steidzamības kārtā divos lasījumos akceptēja Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegumu Latvijā vismaz līdz 2025. gada jūlijam. Valdībai 14 dienu laikā no šo grozījumu spēkā stāšanās dienas noteikumos bija jānosaka konkrētu produktu saraksts, kurus ievest Latvijā ir aizliegts.

Savukārt no 2024. gada 8. marta Latvijā aizliegts no Krievijas un Baltkrievijas importēt virkni augļu un dārzeņu. 

No 2024. gada gada 1. jūlija ir spēkā Eiropas Savienības paaugstinātie muitas tarifi graudaugu, eļļas augu sēklu un no tiem iegūtu produktu importam. 

Šo produktu imports Latvijā kopumā no agresorvalstīm samazinājies. Latvijas valdība konstatējusi, ka aizliegumi strādā tad, ja tie ieviesti visā Eiropas Savienībā.

2025. gada janvārī Eiropas Komisija nāca klajā ar jaunu muitas nodokļu paaugstināšanas priekšlikumu, kas aptvertu pilnīgi visus lauksaimniecības un pārtikas produktus, izņemot zivis un zivju produktus. Tas varētu risināt muitas tarifu apiešanu. Provizoriski tos varētu ieviest līdz 1. jūlijam. Ņemot vērā to, ka Ukrainā karš turpinās un ka pērn ieviestais nacionālais aizliegums strādā, valdība 2025. gada martā nolēma pagarināt aizliegumu vēl par vienu gadu.

Ziņot par kļūdu