Ārlietu ministrija turpinās konsultēties ar Baltijas jūras valstu sabiedrotajiem par vienotu izpratni, vēršoties pret apdraudējumu jūrā esošā starptautiski tiesiskā regulējuma ietvaros. Jāņem vērā, ka ar grozījumiem nacionālajos normatīvajos aktos nevar paplašināt valstu jurisdikciju ārpus tās teritoriālajiem ūdeņiem, kur savukārt ir piemērojamas starptautiskās jūras tiesības.
Nav izslēgts, ka, iegūstot jaunu informāciju par apdraudējumu raksturu, kā arī ņemot vērā citu valstu pieredzi, pilnveidojumi Latvijas normatīvajos aktos varētu tikt veikti. Kompetentās iestādes pastāvīgi veic darbu pie šāda izvērtējuma un detalizētāku informāciju var sniegt attiecīgais resors.
Pašlaik Latvijas iestādēm ir pietiekošas pilnvaras un kompetences Latvijas nacionālās likumdošanas ietvaros, lai vērstos pret apdraudējumu jūrā Latvijas teritoriālajos ūdeņos.
Premjeres Evikas Siliņas padomnieks drošības jautājumos stāsta, ka apzinājis dienestu viedokli. Secinājums – mums likumdošanā neko mainīt pagaidām neesot nepieciešams. Sadarbība esot laba, ko parādījusi arī spēja ātri reaģēt, kad tika pārrauts LVRTC datu kabelis.
Airis Rikveilis, Ministru prezidentes padomnieks nacionālās drošības jautājumos
“Starptautiskā ekspertu konsultāciju grupa, ko izveidoja pēc valstu un valdību vadītāju tikšanās Helsinkos, šobrīd vēl strādā. Tā, kā tur tas secinājums par to, kādā veidā varētu kopīgi rīkoties attiecībā uz Baltijas jūru, un tieši uz to starptautisko tiesību jautājumiem viņš vēl nav līdz galam noformulēts. Šis darbs šobrīd vēl notiek. Es nevaru komentēt attiecībā uz to, cik ilgi mums vēl kādu laiku tas prasīs. Bet skaidrs, ka starptautisko tiesību izmaiņas ir ļoti komplekss process, es neprognozētu, ka tas varētu tādā drīzā, pārskatāmā laikā mūs novest pie kāda rezultāta”.
Kā intervijā teica Jūras spēku komandieris Māris Polencs – mūsu drošības iestāžu un armijas sadarbības procedūras ir krietni vienkāršākas nekā kaimiņvalstīm. Tāpēc likumu grozījumi nav tas svarīgākais. Bet, lai stiprinātu spējas pašiem sargāt Baltijas jūru, visdrīzākajā laikā būs vajadzīgi jauni kuģi. Polencs esot apzinājis bruņoto spēku vajadzības un ar šo sarakstu maijā iepazīstināšot aizsardzības ministru.