Līvānu novadā dzīvo vien nedaudz virs 10 tūkstošiem iedzīvotāju un salīdzinājumā ar 2021. gadu to skaits ir diezgan būtiski sarucis – par 4,4%.
Bērnu īpatsvars te zemāks nekā vidēji Latvijā – 12,8%. Par izglītības kvalitāti liecina tas, ka pagājušajā mācību gadā novada pamatskolu beidzējiem eksāmenu vērtējumi zemāki par 10 % bija 3,3% eksāmenu un tas ir visai daudz. Taču vēstīts, ka, piemēram, Līvānu 1. vidusskolas absolventi 2023. gadā uzrādīja Latvijā otru labāko sniegumu, tiekot studēt budžeta vietās. Rādītājs par zaudētajiem mūža gadiem jeb iedzīvotāju pāragru mirstību Līvānu novadā augstāks par valstī vidējo.
Bezdarba līmenis novadā 6,4%, bet strādājošo vidējā darba alga lielākā Latgales reģionā – 1286 eiro. Tas apsteidz arī valstspilsētas Rēzekni un Daugavpili.
Tāpat arī uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem te ir lielākais Latgalē – 64,4. Līvānu novads saņem līdzekļus no pašvaldību izlīdzināšanas fonda – 2023. gadā tie bija 305 eiro par katru iedzīvotāju.
Satraukums par ceļiem un meliorācijas grāvjiem
Ne tikai statistikas dati, bet arī darbi, piemēram, mecenātisms, Līvānu novadā iezīmē tā veiksmīgo pusi – uzņēmējus. Privātais sektors te nodrošina ne tikai darba vietas, bet arī reģionā lielākās darba algas. Kā arī ziedo stipendijām, atbalstot studējošos līvāniešus. Mecenātu vidū ir gan augsto tehnoloģiju ražotāji, gan lauksaimnieki.
“Šis ir valsts ceļš un šis ir pašvaldības. Tad šis posms ir “okey”, viņš ir salabots. Tālāk braucot, tur ceļa apmales ir augstākas nekā ceļš un līdz ar to pavasaros, rudeņos ūdenim nav, kur noteci veidot,” pauda SIA “Rudzāts” pārvaldnieks Igors Tarasovs.
Slikti uzturot ceļus, pašvaldība pati sev kož astē, jo pa tiem taču pārvietojas arī skolēnu autobusi, sprieda Tarasovs. Viņaprāt, labāk remontēt mazākus ceļa posmu, bet toties pamatīgi.
Zemnieks aplūko zaudējumus ziemas miežu laukā, būtu jātīra meliorācijas grāvji. Pat, ja tie nepieder pašvaldībai, tā varētu palīdzēt. Tāpat arī dzīvesvietu meklējumos.
“Atnāk tev strādāt no kādas Valmieras ģimene. Četru cilvēku ģimenei vajadzīgs vismaz divistabu dzīvoklis. Rudzātos ar dzīvojamo fondu ir grūti, tā nav. Visi dzīvokļi pamatā ir aizņemti,” sprieda SIA “Rudzāts” pārvaldnieks.
Foto: Dinija Jemeļjanova
Vietējie noraizējušies par skolu
Rudzāti ir lielākais ciemats Līvānu novadā, līdz centram – 20 minūšu brauciens. Vietēji noraizējušies par skolu. Pašvaldības lēmuma nav, bet diskusiju bijis daudz.
Novadā izveidojusies ačgārna shēma – daudzi skolēni no pilsētas tiek vesti uz lauku skolām, nevis otrādi. Pērn iedzīvotāji iestājās pret Līvānu pamatskolas slēgšanu, protestētājus izgaiņāja policija.
Viens no viņiem bija kalējs Valērijs Konstantinovs. Viņa prioritāte ir ģimene, gribētos, lai tas ir arī pašvaldībai.
“Faktiski visi bērnu laukumi pilsētā tika nojaukti. Un tagad par kaut kādām kosmiskām summām, it kā konkursu uztaisīja, vai nu vienā pagalmā, vai nu otrā. Visai pilsētai no diviem jāizvēlas, kurā mēs liksim šūpolītes,” pauda Konstantinovs.
Foto: Dinija Jemeļjanova
Satrauc arī drošība un stāvvietu trūkums pilsētā
Viņš noraizējies arī par drošību un vides pieejamību invalīdiem pilsētas centrā. Satiksme ir intensīva, cauri Līvāniem ved tranzīta ceļš. Kā salāgot gājēju un autovadītāju intereses?
“Mums katastrofāli trūkst stāvvietu pilsētā. Ir jādomā par mašīnu izvietošanu daudzstāvu māju pagalmos. Tajā pašā laikā arī pie slimnīcas – mašīnu tur īsi nav kur notikt,” sacīja uzņēmēja Sanita Lazdāne.
Viņa pauda nožēlu par angāru projektiem – tie ir tukši, tāpēc rodas iespaids, nodokļu maksātāju nauda izkaisīta vējā.
Pirms divarpus gadiem Eiropas prokuratūra uzsāka izmeklēšanu par iespējamu Eiropas Savienības fondu izkrāpšanu 1,8 miljonu eiro vērtībā. Tolaik nu jau bijušie domes darbinieki vērsa uzmanību arī citam Līvānu novada pašvaldības projektam. Kam būvdarbi bija izdevīgi, ne pašvaldība, ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, pārkāpumus nesaskatīja, bet problēmas palikušas.
Nu jau kā kādu laiku noslēgušies ieilgušie un skandāliem apvītie Ubaglīča ielu remontdarbi. Iedzīvotājiem nav palicis skaidrs, kas dziļos grāvjus kops.
“Ja man būtu jāiet pļaut, es tur neierāptos. Tur tāds leņķis, ka nevar cilvēks to izdarīt. Tas nav pārdomāts,” pauda Lazdāne.
Foto: Dinija Jemeļjanova
Līvānieši vēlas, lai sakārtotu pilsētā esošos graustus
Tāpat arī – ielas ir par šauras divvirzienu kustībai. Šī ir privātmāju apkaime, pilsētā ir daudz daudzdzīvokļu namu, bet ar tiem nepietiek. Turklāt ir arī grausti, – ne tā labākā pilsētas vizītkarte, sacīja līvānieši. To sakārtošana ir viena no lietām, ko vēlētāji gaida no dome ne pirmo domes sasaukumu.
“Solīts visās programmās, vienmēr solīja, ka estrāde būs. Jo nākošgad Līvāniem, pilsētai 100 gadi paliek un vispār bija teikts, ka būs skatu tornis, laivu stacija, estrāde,” sacīja novadpētnieks Kārlis Bogdāns.
Pilsētā veselu divu upju, Dubnas un Daugavas krastos, nav labiekārtotas pludmales. Pilsētnieki vēlētos vairāk atpūtas un izklaides vietu.
Nu vairs nebaudāma kļuvusi sekošana līdzi domes darbam, minēja teju visi uzrunātie.
“Vecās opozīcijas, vecās pozīcijas tā zākāšanas ir ļoti neglīta. Man viņa nav pieņemama un gribētu atgādināt, ka visiem kopā tik būs jādzīvo un kaut kā lietas jārisina,” sacīja Rudzātu iedzīvotājs Ivo Brūvers.
Un tas ietekmē arī iedzīvotāju iespējas tapt sadzirdētiem vietvarā. Katra kritika tiek uztverta ar aizdomām, kavējas līdzdalības budžeta ieviešana. Iedzīvotāju padomju vietā te pēc līdzīga principa veidotas pagastu valdes, bet tajās varētu būt vairāk pašvaldības neatkarīgu cilvēku, saka vietēji un uzsver – nepieciešamas pārmaiņas.
Ja pirms četriem gadiem uz Līvānu novada domi startēja vien četri saraksti, šogad to skaits dubultojies – 8. Uz 15 domnieku vietām pretendē 95 kandidāti jeb 6,4 uz vienu krēslu. Šāda konkurence ir zem vidējās valstī.