Rakstā ir uzsvērtas pozitīvās sekas, bet es domāju, ka šādai iecerei ir arī vērā ņemamas negatīvās
Nekādu baigo atšķirību nesaskatu. Arī bez šī likuma, ja esmu pircējs jāpārliecinas vai dzīvoklim nav saistības.
Nebūtu slikti tikai papildināt to likumu, ka pārdevējam obligāti visas īpašuma saistības jānorāda priekšlaicīgi un to pārkāpjot varētu sodīt.
Cūkas, nevainīgus cilvēkus kāš. Paši lai pērk tos dzīvokļus.
Ļoti labi. Šis pozitīvi ietekmēs arī pircējus, lai cik jocīgi nešķistu.
Iedomāsimies māju, kurā dzīvoklis ir parādā. Tas nozīmē, ka resursu apsaimniekošanai ir mazāk nekā varētu būt.
Tad līdz šim šo dzīvokli pārdeva un jaunais īpašnieks tagad maksā visu kā pienākas. Zaudētā nauda varēja tikt aizmirsta un tu kā pircējs ieguvi sliktāk apsaimniekotu ēku.
Tagad tu vari uz šī parāda rēķina prasīt zemāku cenu atbilstoši parādam. Tad no starpības nomaksāt parādu.
Līdz ar to nauda tiek atpakaļ ēkā, bet kā pircējs tu vairāk par to pašu dzīvokli nesamaksāji.
Diemžēl arī dzīvokļu īpšnieku kopības var piestādīt nepamatotus rēķinus. Rēķinus LV likumdošanā nevar tiesiski apstrīdēt. Tad dzīvokļa īpšnieks paliek par ķīlnieku, ka nevar pat pārdot dzīvokli normāli.
>Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, kas paredz principa “parāds seko dzīvoklim” ieviešanu.
>Ar likumu grozījumiem iecerēts ieviest principu, ka parāds seko dzīvoklim. Tas nozīmē, ka par nesamaksātajiem komunālajiem pakalpojumiem, mājas pārvaldīšanas izdevumiem, iemaksām uzkrājumu fondā atbildīgs būtu tas, kurš nopircis, piemēram, attiecīgo dzīvokli ar visiem parādiem.
>Ekonomikas ministrija grozījumus rosinājusi, lai, paplašinot Civillikumā ietvertās reālnastas institūtu, noteiktu likumiskas reālnastas ieviešanu saistībā ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Iecerēts noteikt, ka regulāri maksājumi par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, samaksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, kā arī iemaksas dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā ir katrreizējā dzīvokļa īpašnieka pienākums.
>Izmaiņas rosinātas, lai aizsargātu dzīvokļu īpašnieku kopību, kā arī dzīvojamo māju pārvaldnieku un komunālo pakalpojumu sniedzēju tiesiskās intereses pret to dzīvokļu īpašniekiem, kuri nenorēķinās par saņemtajiem pakalpojumiem, neveic iemaksas mājas uzkrājuma veidošanai. Ņemot vērā iecerēto, ka parādus nomaksās jaunie īpašnieki, samazināsies arī risks, ka dzīvojamai mājai uzkrātā parāda dēļ tiek pārtraukta kāda pakalpojuma sniegšana.
>Patlaban praksē joprojām ir gadījumi, kad viena dzīvokļa parāds var negatīvi ietekmēt visu daudzdzīvokļu māju, tostarp apkures savlaicīgu pieslēgšanu mājai. Tāpat ir gadījumi, kad dzīvokļus pārdod un atgūt parādus kļūst vēl sarežģītāk, teikts grozījumu anotācijā.
>Savukārt gadījumos, kad īpašnieks savu dzīvokli, kam uzkrājušies parādi, pārdod, viņam būs jārēķinās, ka parāds līdz dzīvokļa pārdošanai būs jāapmaksā, vai īpašuma cena būs jāsamazina, jo jaunajam īpašniekam būs jānomaksā visi dzīvokļa parādi, norādījuši grozījumu autori.
>Plānots, ka parādi uz jaunajiem dzīvokļu īpašniekiem pāries par periodu, kas nav ilgāks par vienu gadu.
Paldies par ierakstu! Tomēr dalīties ar saitēm aiz Paywall bez vismaz īsa ieskata saturā nav īsti pieklājīgi.
Nepiekrītu šim. Parādu, kāds izveidoja, tātad persona ir atbildīga par parādu. Tātad dzīvokli pārdos un parāds ir jaunajam saimniekam un tas kurš izveidoja parādu tiek sveikā?
Vispār varēja aizliegt pārdot jebkādu dzīvokli ar parādu vai arī sadarboties ar bankām ka viņa savāc to parada daļu un samaksa visiem kam vajag kā ar zti
Nu mošs būs lielāka skaidrība, jo tagad jau laikam bija bardaks ap šo. Ja zini, ka dzīvoklim 5k parāds – nokaulē dzīvokļa cenu par 5k.
Tik svarīgs jautājums kā praksē varēs sakarīgi pārliecināties, ka pārdevējs nesprauž batonus, ka nav parādu? Apsaimniekotājam jau nav nekādu tiesību kaut kādai trešajai personai sniegt tādu info, tāpat arī visiem citiem pakalpojumu sniedzējiem.
Es jau būtu domājis, ka īpašnieks aizgājis uz banku, ne jau viņa būvprojekts tur aizstaigājis.
10 comments
Rakstā ir uzsvērtas pozitīvās sekas, bet es domāju, ka šādai iecerei ir arī vērā ņemamas negatīvās
Nekādu baigo atšķirību nesaskatu. Arī bez šī likuma, ja esmu pircējs jāpārliecinas vai dzīvoklim nav saistības.
Nebūtu slikti tikai papildināt to likumu, ka pārdevējam obligāti visas īpašuma saistības jānorāda priekšlaicīgi un to pārkāpjot varētu sodīt.
Cūkas, nevainīgus cilvēkus kāš. Paši lai pērk tos dzīvokļus.
Ļoti labi. Šis pozitīvi ietekmēs arī pircējus, lai cik jocīgi nešķistu.
Iedomāsimies māju, kurā dzīvoklis ir parādā. Tas nozīmē, ka resursu apsaimniekošanai ir mazāk nekā varētu būt.
Tad līdz šim šo dzīvokli pārdeva un jaunais īpašnieks tagad maksā visu kā pienākas. Zaudētā nauda varēja tikt aizmirsta un tu kā pircējs ieguvi sliktāk apsaimniekotu ēku.
Tagad tu vari uz šī parāda rēķina prasīt zemāku cenu atbilstoši parādam. Tad no starpības nomaksāt parādu.
Līdz ar to nauda tiek atpakaļ ēkā, bet kā pircējs tu vairāk par to pašu dzīvokli nesamaksāji.
Diemžēl arī dzīvokļu īpšnieku kopības var piestādīt nepamatotus rēķinus. Rēķinus LV likumdošanā nevar tiesiski apstrīdēt. Tad dzīvokļa īpšnieks paliek par ķīlnieku, ka nevar pat pārdot dzīvokli normāli.
>Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, kas paredz principa “parāds seko dzīvoklim” ieviešanu.
>Ar likumu grozījumiem iecerēts ieviest principu, ka parāds seko dzīvoklim. Tas nozīmē, ka par nesamaksātajiem komunālajiem pakalpojumiem, mājas pārvaldīšanas izdevumiem, iemaksām uzkrājumu fondā atbildīgs būtu tas, kurš nopircis, piemēram, attiecīgo dzīvokli ar visiem parādiem.
>Ekonomikas ministrija grozījumus rosinājusi, lai, paplašinot Civillikumā ietvertās reālnastas institūtu, noteiktu likumiskas reālnastas ieviešanu saistībā ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Iecerēts noteikt, ka regulāri maksājumi par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, samaksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, kā arī iemaksas dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā ir katrreizējā dzīvokļa īpašnieka pienākums.
>Izmaiņas rosinātas, lai aizsargātu dzīvokļu īpašnieku kopību, kā arī dzīvojamo māju pārvaldnieku un komunālo pakalpojumu sniedzēju tiesiskās intereses pret to dzīvokļu īpašniekiem, kuri nenorēķinās par saņemtajiem pakalpojumiem, neveic iemaksas mājas uzkrājuma veidošanai. Ņemot vērā iecerēto, ka parādus nomaksās jaunie īpašnieki, samazināsies arī risks, ka dzīvojamai mājai uzkrātā parāda dēļ tiek pārtraukta kāda pakalpojuma sniegšana.
>Patlaban praksē joprojām ir gadījumi, kad viena dzīvokļa parāds var negatīvi ietekmēt visu daudzdzīvokļu māju, tostarp apkures savlaicīgu pieslēgšanu mājai. Tāpat ir gadījumi, kad dzīvokļus pārdod un atgūt parādus kļūst vēl sarežģītāk, teikts grozījumu anotācijā.
>Savukārt gadījumos, kad īpašnieks savu dzīvokli, kam uzkrājušies parādi, pārdod, viņam būs jārēķinās, ka parāds līdz dzīvokļa pārdošanai būs jāapmaksā, vai īpašuma cena būs jāsamazina, jo jaunajam īpašniekam būs jānomaksā visi dzīvokļa parādi, norādījuši grozījumu autori.
>Plānots, ka parādi uz jaunajiem dzīvokļu īpašniekiem pāries par periodu, kas nav ilgāks par vienu gadu.
Paldies par ierakstu! Tomēr dalīties ar saitēm aiz Paywall bez vismaz īsa ieskata saturā nav īsti pieklājīgi.
Nepiekrītu šim. Parādu, kāds izveidoja, tātad persona ir atbildīga par parādu. Tātad dzīvokli pārdos un parāds ir jaunajam saimniekam un tas kurš izveidoja parādu tiek sveikā?
Vispār varēja aizliegt pārdot jebkādu dzīvokli ar parādu vai arī sadarboties ar bankām ka viņa savāc to parada daļu un samaksa visiem kam vajag kā ar zti
Nu mošs būs lielāka skaidrība, jo tagad jau laikam bija bardaks ap šo. Ja zini, ka dzīvoklim 5k parāds – nokaulē dzīvokļa cenu par 5k.
Tik svarīgs jautājums kā praksē varēs sakarīgi pārliecināties, ka pārdevējs nesprauž batonus, ka nav parādu? Apsaimniekotājam jau nav nekādu tiesību kaut kādai trešajai personai sniegt tādu info, tāpat arī visiem citiem pakalpojumu sniedzējiem.
Es jau būtu domājis, ka īpašnieks aizgājis uz banku, ne jau viņa būvprojekts tur aizstaigājis.
Comments are closed.