Lasīju LSM rakstu par protestu pret tālmācību aizliegšanu. Pilnīgi svešs temats, bet kaut kādu divāinu garšu tas atstāja mutē un sāku lasīt vēl un vēl.

Izskatās ka tālmācību skolām ir salīdzinoši vāji rezultāti eksāmenos. Tāpēc sāku domāt kas ir vecāki, kas savai atvasei kaut ko tādu novēl? Izņemot bērnus, kas kavē skolu slimības dēļ, vai ir spiesti ceļot, ir nopietni sportisti – acīmredzami izņēmumi normai. Un likums kas aizliegs tālmācību šos izņēmumus neskar – tie ir, tie būs.

Rakstā pieminētajā protestā bija pārsvarā cilveki saistīti ar VisLatvijas Vidusskola. Palasot viņu mājas lapu diezgan slims iespaids:

  • kaut kādas abstraktas raudas par Covid19 pārdarījumiem un netaisnību.
  • pret globālistiem (lai kas īsti ar to būtu saprotams).
  • kaut kā dīvaini pacelts LGBT jautājums – tipa mēs jau neko, cienam visus, bet lūdzu vai tomēr nevarētu bez pederastijas šeit?
  • un vēl kaudze ar visādu nesaprotamu hipiju brīvdomātāju drazu.

Par pašu ManaBalss iniciatīvu

Arī kaut kā īsti nesaprotami, tiek daudz runāts par izņēmumiem, kas netiks skarti, bet liels uzsvars visādu mobbingu un bulingu:

Droša vide bērniem – bulings un emocionālā vardarbība klātienes skolā ir realitāte, par kuru trūkst statistikas. Tālmācība šo problēmu atrisina.

Tā ir realitāte, un par to nav nekādu datu un statistikas, bet tālmācība to pilnībā atrisina. Tas izklausās nenormāli dīvaini divu iemeslu dēļ:

  1. Nekādi fakti un loģika – tikai emocionāla trauksme.
  2. Tas nostāda tādu proaktīvu aizardzību pret jebkādu kritiku – mēs esam pret vardarbību pret bērniem. Tu pret mums? Tātad par vardabību pret bērniem?

Un galu galā kur ir loģika? Internetā visi ir draudzīgi un mīļi? Risināt sabiedrības nejaukās problēmas pametot sabiedrību? Citi bērni izturējās slikti pret manu bērnu. Risinajums – mans bērns vairs nepiedalīsies sabiedrībā.

Apskatīju arī info par citām tālmācības skolām un mans primārais priekšstats noteikti nav visaptverošs. Vairums skolu mājas lapās bija tikai sauss info par visādiem pasākumiem un audzēkņu panākumiem sportā, bez dīvainas politikas un "brīvdomātājiem". Bet citas skolas, kas tiešāk cilāja šo jautājumu – tāda alternatīvās domāšanas smaka – nu un ka slikti rezultāti matemātika. Ne jau visi individī ir vienādi un katru jāvērtē pēc savas latiņas.

Nezinu, kaut kā par to visu lasot ļoti dīvaina sajūta. Izņemt bērnu no tradicionālas skolas un likt tālmācībā, kam ir statistiski sliktāki rezultāti. Kāpēc? Atkal nav runa par izņēmumiem, tie vienmēr bija un būs un nekas nemainās. Kur ir loģika? Došu savam bērnam pilnīgu brīvību darīt, ko vēlās un esmu drošs, ka tas, ko viņš vēlēsies būs lasīt mērnieku laikus, nevis spēlēt minecraft. Man tas ļoti atgādina kaut kādus anti-vaxxer, kas ir pret sistēmu un visu zin labāk, nezinot neko.

by likeawizardish

14 comments

  1. Tīri teorētiski, tālmācība, manuprāt, ir brīnišķīga lieta. Pati skolu pabeidzu klātienē, bet mans brālis mācās tālmācībā. Skolā viņam sākās trauksme, panika un histērijas, tāpēc ka, maigi izsakoties, sīkie ir assholes. Tālmācībā viņš principā izdara to pašu, ko darītu skolā, toties viņam nav katru dienu jāsadzīvo ar paniku.

    Es gan domāju, ka bērnam, kas mācās tālmācībā, vajadzētu tomēr doties uz kādu interešu izglītības pulciņu vai sportu, nu, lai ir kaut kāda saskarsme ar vienaudžiem, bet tas jau ir no vecākiem atkarīgs.

    “Citi bērni izturējās slikti pret manu bērnu. Risinajums – mans bērns vairs nepiedalīsies sabiedrībā.” Nu, nav tas gluži risinājums, bet vecāki vieni paši sabiedrību neizmainīs, ja citi savus sīkos neaudzina, lai cienītu citus un uzvestos normāli, tad ko padarīsi?

  3. Neesmu pārāk droša par daudz ko, kas saistīts ar tālmācību, bet no pieredzes varu teikt, ka uz tālmācību teorētiski dodas tikai bērni ar vai nu ļoti sliktām sekmēm, sliktu mājas dzīvi (kas noved pie attiecīgajām sekmēm) vai sportisti, kuri ir kā saka athlete student nevis student athlete. Abi divi mani klasesbiedri, kas aizgāja tālmācībā, iekrita šajās kastēs, sportiste un čalis ar šausmīgām sekmēm. No manas saprašanas tālmācība ir vairāk kā last resort, lai kautkāda izglītība vismaz būtu. Reālistiski 90% bērniem kas mācās attalināti mācības nav prioritāte ne priekšā, ne pakaļā, kā arī viņiem ir maz reālas motivācijas (ko vajag fairly daudz, lai varētu labi mācīties attālināti), lai mācītos. Tādēļ arī ir sliktie rezultāti. Un arī skolotāji šādās iestādēs ir reāli sakot vienkārši savākti skolotāju atlikumi, nevis tādi, kuriem būtu spēja motivēt un realizēt bērnu potenciālu attiecībā uz mācībām.

  4. Ideāla iespēja nodrošināt standardizētu apmācības pamatlīmeni bērniem neatkarīgi no dzīvesvietas: uzreiz aizliegsim.

  5. Tas ir tikai racionāli – priekšmetus, kuri absolūti neinteresē un ir pārbāzti ar bezjēdzīgu ūdeni, nokārtot uz mimimumu, lieki netērējot laiku.

    Var, protams, saprast esošās varas vēlmi aizliegt jebkādas alternatīvas, kas ar lielu varbūtību neproducē potenciālo viņu nākotnes “meitaspartiju” uzticamus vēlētājus, tādējādi, neatsitot indivīda indoktorinācijā ieguldītos nodokļus.

  6. Vai tad tā “aizliegšana” nav paredzēta tikai mazāko klašu bērniem? Tas, manuprāt, ir pat ļoti loģiski, tur arī atkrīt lielo sportistu/mākslinieku variants.

    Man ir draugi, kas beiguši tālmācību (tiesa, ne minēto skolu), bet aizgāja tur tikai vidusskolā. Viņiem viss sagāja, bet abi ir gudri cilvēki, kam arī klātienē bija labas sekmes. Tāds variants der tikai un vienīgi skolēniem, kas prot saplānot savu laiku, paši patstāvīgi visu izdarīt, vai tiem, kuriem vecāki var sēdēt blakus visu skolas dienu.

    Pašlaik tur bieži aiziet tieši tādi, kas paši neko nevar, tāpēc arī parastajā skolā sliktas sekmes un netiek līdzi. Te, protams, vēl mazāka kontrole pār visu, ko dara, pārbaudes darbos un ieskaitēs var špikot, beigās eksāmenā nekas labs arī nesanāk.

    Arī šķiet absurdi, ka ir kaut kādas tevis sauktās “alternatīvās” skolas 😀 vecākiem var būt dažādu uzskati, bet vajadzētu tomēr rūpēties, lai bērni tā dēļ neizaug par dīvainīšiem ar apšaubāmu izglītību, kurus pēc tam neuztvers nopietni. Bet nu es arī uzskatu, ka bērnus uz baznīcu nevajadzētu vest, tā ka ej tu sazin.

  7. Tālmācība ir labs variants augsti motivētajiem, lai varētu produktīvāk pavadīt savu laiku.

    Toties to izmanto pārsvarā vismazāk motivētie, lai varētu vairāk spēlēt datorspēles un skatīties anime.

  8. Pabeidzu tālmācības vidusskolu un tālāk gāju uz prof. Skolu bez vidējās izglītības, paralēli biju nodarbināts uz pilnu laiku, nekādu minusu es tai izglītībai neredzu jo ir akreditēta un līdzvērtīga ar vidusskolu klātienē. Kad ieguvu visus papīrus jau biju ar 3 gadu stāžu, irēju savu dzīvokli un braucu ar savu auto, tikmēr kāds bez pieredzes tikai sāks strādāt un iet dzīvē prom no vecāku apgādības. Varu iet augstskolā bet nav ne jausmas ko studēt jo mūsdienās visas studiju programmas var apgūt patstāvīgi. Nekad mūžā neesmu sevi iedomājies kāpjot pa karjeras kāpnēm, drīzāk pats tās būvējot.

  9. Mana draudzene mācās vidusskolā tālmācībā, nekādā mācīšanās tur nenotiek. Vidusskolēniem es atļautu tālmācību, bet jaunākiem noteikti nē. Tas viss tikai, jo vidusskola nav obligāta, bet pamatskola ir. Nav pieļaujams, ka cilvēks pamatskolā neko neiemācās

  10. Ir klātienes skolas kurām ir vēl zemāki rezultāti. Liekas, ka neesat gan šo jautājumu izpētījis, bet pavirši pārsktījis. Jo izpētot to, atklātos, ka zemi CE rezultāti ir bērniem, kuri 8 vai pat 8,5 gadus ir mācījušies klātienes skolās, bet skolas emocionāla spiediena dēļ pārgāja uz tālmācību tieši pirms CE. No pieredzes varu teikt, ka tālmācībā stundas ir kvalitatīvākas kā klātienē, skolotājs māca, nevis uzspiež savu viedokli un šķiro bērnus, bosingo. Es viennozīmīgi esmu par tālmācību un mani bērni to apmeklē.

    Šobrīd mēs lēnām pārvācamies uz Vāciju, jo, jā LV nav tālmācības, tad es savus bērnu LV emicionāli vardarbīgajās skolās laist netaisos, tad labāk lai iegūst izglītību Vācijā, kur klātienes mācības ir kvalitatīvas un sakārtotas.

    Tā LV stimulējor demogrāfiju pazaudē jau esošu 3 bērnu ģimeni

  11. Es tikai nesaprotu kāda kuram starpība, ko un kā cilvēki izvēlas darīt.
    Vairumā gadījumu akadēmiskā izglītība nodrošinās neko citu kā labu, labi apmaksātu profesiju. Bet nonākšana darba tirgū, arī labā amatā, jau nav nekāds veiksmes stāsts. Tas ir tikai mazliet patīkamāks režīms vāveres ritenim, bet tas joprojām ir vāveres ritenis.
    Un ja būs izņēmuma gadījums, kad ir izdevies izdarīt kaut ko vairāk tad izglītība, iespējams, būs tikai viens no faktoriem.

    Nu ja doma ir vienkārši luņot un laiku tērēt bezmērķīgi, tad īsti nav nozīmes klātienē vai neklātienē, rezultāti tāpat būs vāji.

    Svarīgākais ir ko ar dzīvi dara kopumā, nevis tas vai izglītību iegūst klātienē vai neklātienē un kādi ir mācību rezultāti.

    Pat mūsu pīļu dīķī var atrast piemērus, kur veiksmīgumam ar izglītību ir maz kopīga, maigi izsakoties.

  12. Man liekas ok vidusskolā, it īpaši ja ir sportisti, mākslinieki uc., bet manuprāt 1.-9. klasei nevajadzētu būt tālmācībā. Izlasīju arī par to VisLatvijas skolu- šķiet vienkārši kā bērna atšvešināšana no sabiedrības lai izvairītos no bullošanas, hiarhijām, jebkādiem konfliktiem. Bet, plot twist, pabeidzot skolu tā pati sabiedrība tur arī būs! Konflikti, it īpaši klasē, ir savā ziņā svarīgi- jāmācās uzklausīt arī citas perspektīvas, nevis tikai savējo. Tas arī ir svarīgi savas personas pašpārliecības veidošanai. Šķiet vienkārši tādi egocentriski antisociāli bērniņi izaugtu… Varbūt kāds ir redzējis Black Mirror “Arkangel”, dod līdzīgu vaibu.

    Un jā, par to LGBTQ komentu acis pārgriezu… tas vārda “propaganda” man jau pateica viņu nostāju.

  13. Ir izteikta vēlme ierobežot tālmācību 1.-6. klašu skolēniem. Protests bija pret šo lēmumu. Es piedalījos, bet piekrītu, ka mazākajām klasēm vajadzētu apmeklēt skolu klātienē. Pretrunīgi, tomēr es ticu, ka ja tiks aizliegts 1.-6. klasēm, tad 7.-12. drīz sekos.

    Pāriet uz tālmācību ir bez šaubām viens no manas dzīves labākajiem lēmumiem ar milzīgu (pozitīvu) ietekmi un manu fizisko un mentālo veselību.

    Kad gāju klātienē, bija tāda sajūta, ka es tikai cenšos izdzīvot un man to skolu nemaz nevajag. Uzsākot mācības tālmācībā, man sāka pazust apātija. Pirmo reizi (cik es varu atsaukt atmiņā) man iepatikās mācīties. Man iepatikās eksaktās zinātnes (it īpaši matemātika, fizika). Manas atzīmes uzlabojās (gandrīz visos priekšmetos) un matemātikā sāku bliezt pa 10. Piedalījos EZD – mūsu komanda beidza 14. no 60. Stress samazinājās un miegs bija mierīgs un uzpildošs.

    Es varētu ļoti garu tekstu sacerēt par to, ko man tālmācība ir devusi, bet es to uzskatu par mūsdienīgu, efektīvu un cienošu (gan pret pedagogiem, gan studentiem) pieeju izglītībai.

    — RTV students.

    P.S. Atvainojos par kļūdām un neapmierinošu valodu. Steidzīgi rakstīts autobusā, kas brauc uz Rīgas daiļākā asfalta.

    EDIT: Vēlējos piebilst, ka pašlaik apgūstu vidējo izglītību. Tālmācībai ir savi mīnusi. Tā nav tiem, kuri nespēj izdzīvot bez saskarsmes ar citiem (bet ir tālmācības skolas, kas šo uzsver un ir ieviesušas ikdienā. Iespējams, ka JNTV Ir ieviesuši sociālo aspektu tālmācībā, bet neko neapsolu, jo tur nemācos). Tā vēl jo vairāk nav tiem, kas nespēj sevi disciplinēt un piespiest mācīties.

  14. Pazīstu vienu cilvēku, kurš beidza tālmācību un tur bija pavisam vienkārši – viņam jau bija darbs, bet radās apskaidrība, ka nākotnē būs vajadzīgs vidusskolas diploms. Kādas atzīmes bija tajā diplomā – pilnīgi pajāt, līdz ar to es domāju, ka tur nekādi devītnieki nebija, maigi izsakoties. Viņš vnk izdarīja minimumu, kas vajadzīgs diplomam.

    Pa lielam, tiem, kas iet uz tālmācību, tam ir labi iemesli. Nav īsti mūsu daļa, kādēļ kāds izvēlas šo ceļu. Tas var būt vajadzība pēc diploma, varbūt mega introverts, varbūt trauksme, utt.

Comments are closed.