Kremļa propaganda Latvijā

2022. gada 2. aprīlī Latvijas Aizsadzības ministrs Artis Pabriks publicēja [tvitu](https://twitter.com/Pabriks/status/1510015198345760776?ref_src=twsrc%5Etfw%7Ctwcamp%5Etweetembed%7Ctwterm%5E1510015198345760776%7Ctwgr%5E%7Ctwcon%5Es1_&ref_url=https%3A%2F%2Frus.lsm.lv%2Fstatja%2Fnovosti%2Fpolitika%2Fs-pretenzijami-artisa-pabriksa-iz-za-intervyu-leonida-ragozina-ltv-ne-soglasno.a450994%2F) ar savu iesniegumu SEPLP, lūdzot paskaidrot, kāpēc Krievijas ietekmes aģentiem tiek sniegta iespēja nodarboties ar propagandu Latvijas nodokļu maksātāju finansētajā televīzijā. Ministrs bija sašutis par Krievijas žurnālista Leonīda Ragozina interviju, ko Ragozins sniedzis LTV7.

​

https://preview.redd.it/2kirhsdhpgt81.png?width=543&format=png&auto=webp&s=76fb6214ff092b25430e59538810c564c8e350d4

Reaģējot uz minēto iesniegumu, SEPLP ministram [atbildēja](https://twitter.com/seplpadome/status/1510965386245775368) uz četrām lapām, kuru būtību var aprakstīt īsi – uzrādiet faktus, ka Ragozins ir ietekmes aģents. Turklāt intervija bija diezgan maiga un acīmredzamās propagandas tur nebija.Kāpēc ministrs šādā veidā noreaģēja uz kaut kādām 20 minūtēm, ko kāds žurnālists runāja televizijā?

​

https://preview.redd.it/x5424tpipgt81.png?width=552&format=png&auto=webp&s=e170d7de4276eb72449bca4248a77303f1a1d3a4

Varam apgalvot, ka Artis Pabriks, acīmredzami zina vairāk, jo Aizsardzības ministrs nebūtu sācis karu ar žurnālistu tāpat vien.Protams, Pabrika kungs saprot, kas ir Leonīds Ragozins, un mēs to arī saprotam, tāpēc pamēģināsim salikt kopā dažus faktus, kas liecina par to, ka Ragozina kungs ir saistīts ar Krievijas speciāliem dienestiem.

1. PSRS laikā Leonīds Rogozins studēja prestīžās Maskavas valsts universivātes Svešvalodu fakultātē. Angļu valodu tolaik pasniedza ne jau lai lasītu Dikensa grāmatas oriģinālā, bet gan lai apmācītu tos, kuriem būtu jāpilda aģenta uzdevumi.Atceroties atslepenotus VDK dokumentus un vervēšanas tradīcījas Padomju Savienībā, var pieļaut, ka jau tad Leonīds tika savervēts VDK, kura vervēja visus un visur.
2. Pēc studiju beigām un Padomju Savienības sabrukuma Leonīds strādāja par tūrisma aģentu, un tikai 90. gados mainīja profesiju un sāka strādāt par žurnālistu. Strādāja Krievijā līdz 2013. gadam, un tad pēkšņi pameta valsti un pārcēlās uz dzīvi Latvijā.
3. Pats Leonīds visai nekonkrēti atbild uz jautājumu, kāpēc pametis Krieviju. It kā tāpēc ka gaisotne ir mainījusies, kļuva grūti strādāt.

Tobrīd sankcijas Krievijai vēl netika piemērotas, Krimas aneksija vēl nebija notikusi.

Taču jau tad sākās Ragozina darba Eiropā aktīvā fāze, un pirmais teksts, ko viņš radīja tajā laikā bija raksts AlJazeera kanālam ar mēģinājumu pasniegt [“Maskavas viedokli par protestiem Ukrainā”](https://www.aljazeera.com/opinions/2013/12/23/ukraine-protests-the-view-from-moscow). Rakstā viņš piekrita apgalvojumiem, ka “Ukrainā pastāvot krievvalodīgo problēmas”, ka Ukrainas “apgabalu robežas esot mākslīgas”.

​

https://preview.redd.it/fdr3y2xiogt81.jpg?width=776&format=pjpg&auto=webp&s=960dd2f85643504dbd18fe680ad2b3dba18122ef

Uzsvērsim, ja šādu rakstu būtu publicējis žurnālists, atrazdamies Maskavā, no kurienes viņš būtu izteicis savus viedokļus, diez vai tas būtu ieinteresējies pasaules medijus, jo ir skaidrs, kā kotrolē rakstīja Maskavas žurnālisti. Cita lieta – Krieviju pametušā un, tādējādi, kontrolētajiem medijiem opozīcijā esošā žurnālista raksts. Taču runāsim atklāti – kā viņš pameta Krieviju?Pēc paša Leonīda teiktā viņš vienkārši pārcēlās, iegādājoties dzīvokli Rīgā, un apmetās uz dzīvi.

Parasti no “darbam nelabvēlīgās vides” bēg nedaudz citādi, un – kā rāda vēsture – opozīcijas aktīvistus tik vienkārši neizlaiž no valsts.

Jau 2014. gadā Ragozins publicēja rakstu par Malaizijas Boing-777 katastrofu.Rakstā viņš meistarīgi salika citādus akcentus un it kā netīšām atcerējās, ka 2001. gadā Ukraina jau bija notriekusi civilu lidmašīnu mācību laikā.Atgādināsim, ka visi izmeklētāji skaidri norāda uz vainīgajiem 2014. gada traģēdijā un par slepkavām dēvē tieši krievu kaujinieku, kas šāva no Krievijas ieročiem.

​

https://preview.redd.it/yzxl11gmogt81.jpg?width=784&format=pjpg&auto=webp&s=1d2c65fba488bb0f26a2a8b92e17abf18a63659e

Taču Leonīds tāpat liek fokusu uz ko citu.

Šeit jāpaskaidro, ka Leonīda darbs nav propaganda tās primitīvajā veidā. Tas ir tas, ko var saukt par Soft Power – maigu varu, kad nepieciešamās idejas tiek iešpricētas klausītāju prātos nevis pa taisno, bet ar līkumu, “par ceļam”, virzot galveno naratīvu, kuram, iespējams, pat nav nekādu pretenziju.Strādājot šādā veidā, propagandists nesaņem ātrus rezultātus, taču viņš veido grunti tūkstošiem un tūkstošiem cilvēku, kuri vajadzīgajā brīdi šaubās par to, kas ir labs un kas ir slikts. Jo, esot audzināti ar Leonīda un viņam līdzīgo radītiem rakstiem, cilvēki vairs nevar būt pārliecināti ne par ko, “viss nav tik viennozīmīgs”, un “visu patiesību mēs tāpat nekad neuzzināsim”.

Taču patiesība ir tajā, ka krīzes laikā, kara laikā, laikos, kad viss griežas kajām gaisā, atšķirt labo un sliktā tiešām ir ļoti grūti.Sarežģīti ir atpazīt, kas sabiezē krāsas un cenšas mūs pārliecināt, kas viss ir daudz komplicētāk.

Viss ir ļoti vienkārši.Opozīcijā esošais žurnālists, kurš ir pametis Krieviju “pieaugušā spiediena” dēļ un tad 9 gadus pēc kārtas rakstīja nevis par Krievijas iekšējām problēmām, kas it kā veicināja viņa emigrāciju, bet gan par Latvijas un Ukrainas problēmām, kas ir ne tikai aizdomīgi, bet ir arī nepārtoprotams signāls.

Arī Aizsardzības ministrs Artis Pabriks to saprot.Un – esmu pārliecināts – speciālie dienesti to saprot.

Taču neesot tiešiem faktiem, kā, piemēram, tiešā bankas pārskaitījuma no Krievijas FDD uz Leonīda kontu, liek viņiem gaidīt un meklēt atbilstošu brīdi.Un tas var arī nekad nenotikt, jo Leonīds ir sava aroda meistars.Kas profesionāli diskriditē Latviju, Ukrainu un slavē Krieviju.

Sekojot sabiedrības lūgumam nosūtu vēstuli ⁦@seplpadome⁩ un NEPLP, lūdzot tikt skaidrībā par valstiskas pozīcijas paušanu sabiedriskajos medijos pic.twitter.com/xKKC2nJtnL

— Artis Pabriks (@Pabriks) April 1, 2022