Cīņai pret latvāņiem pieejamas dažādas metodes, taču retais zemes īpašnieks tās izmanto / Raksts

Juris Priļepiševs ar aitkopību nodarbojas jau gandrīz 20 gadus. Viņš stāstīja, ka pirms pāris gadiem ielaidis aitas aplokā, kur auga latvāņi, – un drīz vien augi kļuvuši gandrīz neredzami. Kā pats sacīja – dabas pļaujmašīna. 

“Mēs redzējām, kā lapas sāk ēst, – paliek tikai tas kātiņš. Ja tas latvānis zied, tad viņas pat noliec lejā to latvāni ar savu ķermeņa svaru un noēd ziedus. Droši vien garšīgi, jo viņas ēd,” pauda Priļepiševs.

Savukārt vietējais biškopis Ainārs Mitrofanovs pirms 12 gadiem iegādājās vairāk nekā 6 hektārus zemes, kur latvānis bija pārņēmis ap 80% teritorijas. Tagad lielāko daļu izdevies atbrīvot no invazīvā auga.

Mitrofanovs sacīja: “Ilgstošs darbs ar tehniku. Tie ir līdzekļi – degviela, ir zeme jākustina un jāmēģina viņus izkaltēt, tās saknes visas no zemes ārā dabūt. Protams, ķīmija ir vieglākais ceļš, bet ne pats labākais.” 

Pašvaldība ik gadu apseko vairāk nekā 450 zemes vienību, aptuveni 10% gadījumu jāveic ierobežošanas darbi. Teritorijas uzrauga arī pašvaldības policija. Ja tā konstatē, ka latvāņi izplešas un nekas netiek darīts, tad tā uzliek sodu. Juridiskām personām sods var būt no 50 līdz 1500 eiro, fiziskām – 10 līdz 400 eiro. 

Siguldas novada pašvaldības lauku attīstības speciāliste Ineta Eriksone norādīja: “Problēmas vēl arvien paliek gar ūdens objektiem. Upīšu, krasti, ūdensteces, strautiņi, kur ir palieņu pļavas, kur ir aizaudzis ar krūmiem, kur ir grūti pieejams, kur nevar smidzināt šos glifosāta tipa preparātus vai selektīvas iedarbības preparātus, jo ir 10 metru aizsargjosla un tas tomēr ir jāievēro.” 

Kopumā latvānis Latvijā pārņēmis ap 11 500 hektāru. Visvairāk tas izplatījies Vidzemē un Latgalē. 

Valsts augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta direktore Gunita Šķupele atzīmēja: “Pašvaldības gatavo ierobežošanas plānus, pieņem dažādus veicinošos pasākumus, kā, piemēram, samazinātus nodokļu. Taču ir vesela virkne vietu, kur iedzīvotāji nedzīvo uz vietas vai dzīvo ārzemēs.” 

Lai latvāni iznīcinātu pilnībā, nepieciešams vismaz 10 gadu mērķtiecīgs darbs. Šobrīd trūkst arī finanšu valsts mēroga atbalstam šajā jomā. 

Ziņot par kļūdu