VAS Latvijas pasts un Ādažu pašvaldības pārstāvji norādīja, ka tas, ka pašbraucošie auto tiek pielāgoti esošajam ceļu tīklam, paver iespējas to izmantošanai pakalpojumu sniegšanai reģionos. Izskanēja ideja par pašbraucošo pakomātu attālākos reģionos. Tāpat šāds transports var risināt sabiedriskā transporta vadītāju trūkumu, kas ir īpaši jūtams reģionos.
“Kad runā par autonomajiem auto, cilvēku asociācijas ierasti ir ielas un ceļi, kas ir nesen izbūvēti vai atjaunoti, ar lielu daudzumu ceļa aprīkojuma un svaigi ieklātu asfaltu. Tomēr mūsu izmēģinājumu rezultātā esam secinājuši: ja ir izstrādāta precīza digitālā karte, pēc kuras vadās autonomais transporta līdzeklis, kā arī ir stabils mobilā tīkla pārklājums, kas nodrošina sakarus un piekļuvi šai kartei, ceļa seguma kvalitātei ir otršķirīga loma,” stāsta LVC Pētniecības un attīstības daļas vadītājs Jānis Barbars.
“Tas nozīmē, ka esošā Latvijas valsts un pašvaldību autoceļu un ielu infrastruktūra ir derīga šāda transporta izmantošanai ar nosacījumu, ka tiek veidotas nepieciešamās kartes un nodrošināts tīkla pārklājums,” tā Barbars.
Pētījumā tika arī testētas transporta informācijas sistēmas, ar kuru palīdzību var savlaicīgi informēt satiksmes dalībniekus par dažādām situācijām un šķēršļiem uz ceļa vietās, kurās, piemēram, ir apgrūtināta redzamība. Šādas ierīces var izmantot arī ierastā transporta satiksmē, to informācija var būt pieejama autovadītājiem, kuru transporta līdzekļi ir aprīkoti ar attiecīgajām ierīcēm, kuras var sazināties ar ceļa transporta informācijas sistēmām.