Centīšos nofrāzēt savu jautājumu pēc iespējas tuvāk pašaik galvā rotējošajām domām…
Kā liecina [šī](https://twitter.com/nikitatr1/status/1444737184456708098) analīze, un – jāsaka laikam – arī veselais saprāts, esam jau palaiduši garām to brīdi, kad varam saglābt sevi (kā valsti, ne indivīdus) no pamatīga Deltas viļņa. Vēl jo vairāk tāpēc, ka (vismaz manā lokā zināmie) antivaxeri arvien vairāk iekrampējas savās pārliecībās par valdību, kurai maksā kāds mistiskais no augšas; to, ka viss ir feiks, čipi magnēti utt.; un salīdzinoši mazsāpīgākajā gadījumā – ka vakcīna bīstamāka par Covid, vai arī mūsu imunitāte ir gana laba. Svārstīgo, kurus vēl iespējams, pārliecināt, kļūst arvien mazāk (varat palabot, ja kļūdos; no vienas puses iepirkšanās centros rodas rindas, taču savu paziņu lokā nevienu, kurš pārdomājis, nezinu).
Man personīgi tagad *teorētiski* būtu diezgan viegli pateikt, ka savs darbiņš ir izdarīts – vakcīna saņemta – un par pārējiem atbildēt nevaru; īpaši tādēļ, ka visi tuvākie un svarīgākie cilvēki ir vakcinēti. Bet. Nevakcinētie un potenciālais vilnis pamatīgi apdraud ļoti daudz lietas, kas man ir sirdij ļoti tuvas; pirmie piemēri, kas nāk prātā (apzināti izvēlēti triviāli, bet vienkārši saprotami):
– mana komandu sporta veida sezonas turpināšanos; īpaši, jo pašā komandā ir anti-vaxeri, kas palielina iespēju mums kādā brīdī pamatīgi pabojāties gan sastāva garumam, gan kalendāram (atceltas spēles)
– jebkādu tālāku plānošanu skrējieniem (garās distances) – nav iespējams samest uz lapiņas kalendārā saliktos skrējienus un uzbūvēt foršu vidēj-termiņa plānu ar pīķi skrējienā X – jo Covid dēļ viss var mainīties stundu laikā
utt. utt.
Un attiecīgi no ”citi nesatrauc” tas viss pārvēršas par to, ka pamatīgi tiek ietekmēta mana ikdiena un sirdij tuvās lietas; sabojāta jebkāda plānošana tām dzīves sadaļām, kas ir neatņemamas. Kā minēju, augstāk ir tikai piemēri, bet tādi caurvijas visās dzīves jomās. Protams, skatoties kādu postu Covid nodara apkārt, tā lietu globālajā shēmā ir mikroskopiska sūdzība, taču šīs situācijas nebeigs sākties. Bet piespiest savu komandas biedru vakcinēties, vai ietekmēt skrējiena organizētāju rīkot mačus pretēji ierobežojumiem vai saprātam es nevaru.
Tas rada vienlaikus skumjas, niknumu un bezpalīdzības sajūtu, un sasniedzot beigu tēzi:
Pieņemot, ka ne tik man tādas domas, kā jūs ar šo tiekat galā? Man jau nedēļas divas 24/7 tas nesanāk. Un visdrīzāk labāk nekļūs.
18 comments
Man ir tik daudz intereses, ka visu nepaspēju.
Daļa ir saistīta ar darbību mājās, pie datora (gamedev, webdev projekti, izglītība).
Otra daļa ir ceļošana, paēst garšīgi utt.
Tādēļ visādi lockdowni principā neietekmē mentālo veselību.
Gatavot pats protu labi un vienmēr varu pie datora kaut 4 nedēļas padarboties, ja lockdown ieviestu.
Darbs tāds, ka no mājām viegli darboties (IT).
Dzīvot tā kā pirms 2020.gada 13.marta, bez nekādiem ierobežojumiem un cilvēku dalīšanas. Būs vien jāsadzīvo ar ķīniešu vīrusu, tas nekur nepazudīs.
Kad atnāca Covid, manā dzīvē izmaiņas bija saistītas tikai ar skolu bērnam, un manu hobiju/sporta veidu – izrādījās, ka attālinātās mācības īstenībā bērnam ļoti patīk un var dzīvot arī bez sacensībām katru 2 nedēļu. Jā, ir forši, kad tie ir (tagad braucam, kamēr vēl var), bet pa lielam mēs ar vīru esam tādas sēnes – sociāla dzīve mums neinteresē, mēs strādājam attālināti, geimojam, skatāmies Netflix, ejam staigāt ar suņiem un vnk slinkojam. Protams, kad viss tikai sākas, bija stress no neziņas, bet ar laiku kaut kā pieraduši esam un saprotam, ka tik ātri tas viss nebeigsies un uz doto brīdi ir jācenšas gūt prieku no tām lietām, kuras ir atļautas, kamēr vēl var.
Bet, kas mani tiešām uztrauc – tā ir veselības aprūpes sistēma, kurā drīz nomirs dēļ antivax. Par šo ir riktīgi bail.
https://news.sky.com/story/covid-will-end-up-resembling-common-cold-by-spring-next-year-leading-experts-say-12414928 gaidam pavasari
Labs teksts OP. Es arī cenšos saprast, kas notiek. Mēģināju agresīvāk brukt antivakseriem, bet sapratu, ka tādā veidā es arī lieku šaubīgajiem pārlēkt antivax pūlī, kas nav labi. Pagaidām, es joprojām ticu, ka mums ir jārunā un jārunā un jārunā. Tikai ar sarunu, reizēm ļoti individuālu un personalizētu, nevis masu mārketinga style, mēs varbūt spēsim panākt situācijas uzlabošanos un vairāk vakcinēto.
Man visvairāk no šī visa sāp cilvēku stulbums un egoisms. Jā, es zināju, ka cilvēki ir tādi, bet man likās, ka mēs kā sabiedrība esam nu kaut drusciņ labāki. Izrādījās, ir daudz sliktāk, kā domāju. Bet nu ticību cilvēcei es pazaudēju jau sen, so no biggie.
Samierināties palīdz blakus hobijs – fokusēšanās uz sevi un savām interesēm, kā arī izvairīšanās no šī stresa cēloņa – anti-vaxeriem un ziņu portālu komentāru sekcijām, lai pavārās savā sulā, varbūt sapratne parādīsies, kad jau visi politiķi būs izvazājuši un visi izslimojuši. Tomēr žēl aprūpes sistēmas tho.
Pasen nedzīvoju Latvijā, bet ik dienu ir vilšanās un skumjas, lasot ziņas. Pa gabalu vēroju, kā sabiedrība ir valsti novedusi līdz traģēdijas robežai. Pirmais covid vilnis Latvijā tika pilnībā apturēts. Otrais bija neizbēgams. Bet tagadējais ir pilnībā pašas sabiedrības izraisīts. Žēl, ka viss šis likās paredzami vēl vasarā, kad bija skaidri redzams, ka cilvēki vakcinēties neiet. Un tagad saslimstība tuvu rekordaugstai, pa nedēļas nogali nomira 20 cilvēki, un nebūs ilgi jāgaida, līdz atkal ir 20 upuri pa vienu diennakti.
Vienīgais labums ir tas, ka vakcinācijas tempi tomēr augs. Daļēji tāpēc, ka pilnās slimnīcas un no covid mirušie tomēr cilvēkus pārliecinās – vasarā, kad mirst pāris cilvēki nedēļā ir vieglāk domāt, ka “nav jau nemaz tik bīstami”. Daļēji arī tāpēc, ka vakcināciju prasīs darba devēji. Skolotāji var skaļi bļaut, ka nevakcinēsies, bet lielākā daļa to noteikti izdarīs, jo negribēs palikt bez darba. Ja cilvēki nevēlās vakcinēties, lai pasargātu sevi un citus no slimības, tad viņi vēlāk vakcinēsies savtīgu iemeslu dēļ, jo palikšana nevakcinētiem sagādās neērtības.
Protams, ir daļa sabiedrības, kas nevakcinēsies nekad, bet nedomāju, ka viņu ir pārāk daudz. Tos, kam vakcīnas ir magnētiskie 5G čipi un covid izdomāts, neglābs nekas, bet tādu personāžu visās valstīs apmēram vienāds īpatsvars. Noteikti tā nav puse pieaugušo Latvijā.
2020g. sākumā Twitterī piesekoju politiķiem, žurnālistiem, mediķiem utml. lai “turētu roku uz pulsa”. Bet pēc kāda laika atsekoju, jo par daudz to ziņu. Vienā laidā lasot par šo vienu tēmu, var ātri sacepties, sabojāt sev garastāvokli, vēl kaut ko īgnu iekomentēt, – nav nekāda pozitīva rezultāta.
[If your goal is to be informed, you don’t need to dwell on the crisis for hours every day. Not even one hour a day. Getting your news in this inefficient matter will waste a lot of time — and worse.](https://stallman.org/articles/dont-watch-covid-tv.html)
Oi, man tieši nesen tas Pandēmijas vadzis salūza. Visu šo laiku biju spējusi kkā mierīgi un racionāli visu paciest, jo nu daudz interesējos par covid kā tādu, esmu dzīvojusi UK lokdaunā un sapotējusies pie pirmās iespējas tāpēc, ka uztveru nopietni izdzīvošanu… bet kad nu cilvēki neko nemācās, maļ to pašu mēslu pa riņķi, neklausās nekādos skaidrojumos (manā gadījumā arī šaubīgie nostāju nemaina, kaut gan ļoti casually un mierīgi esmu runājusi par to) un akli turpina ignorēt briesmas visos veidos, es padodos. Kolēģis pat nespēj roku pielikt priekšā šķaudot un šie vēl grib ballīti rīkot nākamnedēļ. Esmu vēl turklāt stāvoklī, tā kā vēl apdraudētāka un stresā par to, kā mazo pasargāt šai šitstormā, kas tūlīt sāksies. Godīgi, skanēs ļauni, bet es gribu, lai nosprāgst max nevakcinētie, pat ja tā ir mana ģimene ( un man tādi ir), parakstījos mana balss.lv, lai nevakcinētie paši sedz slimnīcas izdevumus un plānoju izslēgt no savas dzīves pazīstamos antivakserus līdz Pandēmijas beigām. Tik ļoti man ir apnicis, tā kā nezinu, vai tas nozīmē, ka tieku galā ar šo visu, taču noteikti nespēju vairs noskatīties un neko nedarīt savu nervu labā.
man visvairāk patīk, ka viss līdz šim nevienam nebija pa prātam, līdz tas neskāra visus. OBV kad darbā stājās, nebija problēma? darbam plaušu rentgenu, problēmu nebija? tur taču radiācija! mediķiem, hepatīta u.c potes, arī slikti? tas ir tas pats pats pats stulbākais, ka šie cilvēki tālāk par savu vēderu neredz! viņi pat uz sekundi nav padomājuši un apsvēruši domu, ka viņi kļūdās, dēļ sava ego! nebrīnītos, ja bara instinkts arī darbojas, manējie nevakcinēsies, ja es, tad padomās, ka es galīgi šķībs.(vispār no pieredzes, mana ģimene domā, ka es esmu jocīgs un pat ja paklupšu un nobrāzīšu celi, tas viss no vakcīnas) liela runa tagad ir ka vakcinētie arī slimo un inficē citus, bet tas ka tas notiek retāk, ar mazāku iespēju un ja nu absolūti viss slikti, tad 1. pēc teorijas jābūt gultas vietai, jo pie vakcinētajiem smaga saslimstība ir retāka un 2. daudz lielāka iespējamība pārslimot vieglā stadijā! šis viss pa lielam visiem jau ir zināms un skaidrs, bet.. iespītēties un palikt pie sava ir vieglāk un labāk. neies jau tagad pēc muļķa izskatīties citu priekšā. dikti teica ka neies un tagad aizgāja.
OP.. ir grūti, žēl, ka tev ierobežojas dzīve.. es pie vakcīnas tiku ātri, pat ļoti, strādāju medicīnas nozarē. taču vēl ne reizi neesmu izmantojis QR kodu. ne reizi. nekur. man, par laimi, dzīves veids īsti nepieprasa šādas lietas, iztieku bez kino, restorāniem, u.c izklaides vietām. nestrādātu kur strādāju, man īsti no vakcīnas nebūtu baigā jēga, tāpat nekur neklaiņoju. tapēc vienīgais ko tev varu ieteikt šajā laikā, ir ignorēt visu apkārtējo un censties atrast ko darīt paralēli, ja reiz dzīve spiež. tu savu daļu izdarīji, tagad varam tikai cerēt un gaidīt kad pārējie pievienosies.
Es domāju, ka viss būs ok. Gandrīz visi manis zināmie cilvēki kuri šaubījās par vakcīnu vai neredzēja tai jēgu jau ieplānojuši vakcinēties
Īstu anti-vaxeru manā paziņu lokā nav tāpēc nevaru par tiem komentēt
Es ilgi centos pārliecināt savējos vakcinēties ( ģimeni, draugus, utt ), kas arī daļēja sanāca, daži vnk novakcinējās, jo saprata, ka izejas nebūs. Varbūt nebija tas pareizākais iemesls, bet nu galvenais, ka tomēr saprata, ka ģēla nopietna.
Bet tad ir tie cilvēki, kuri bļe domā, ka visa pasaule ir pret viņiem nostājusies. Bieži ir šis saliidzinaajums ar “tā kā dzelteno zvaigzni uzšūt”. Stulbākais salīdzinājums ever imo. Anitvakseri izvēlas neiet vakcinēties un tādā veidā pakļaut sevi vairāk ierobežojumiem, ebrejiem nebija izvēles nebraukt uz Aušvici bļe.
Manā skatījumā tie cilvēki, kas vēl nav savakcinējušies, to arī nedarīs un gaidīs savus glābējus ( Šlesers/Gobzems ), kas mūs beigu beigās var novest vēl lielākā dirsā. Protams, tie nav visi, daudzi ir vnk egioistiski lohi.
Kā nevakcinējies cilvēks kuram 2 personīgi zināmi cilvēki ir vakcīnas dēļ nonākuši slimnīcā reanimācijā varu tikai apgalvot ka es personīgi tīri labi izbaudu šo stāvokli kāds tas ir LV. Esmu izslimojis Covid jau pirmsākumos, man tas nekādīgi nav kaitējis. Apkārt lieki nevazajos un sabiedrisko iestāžu atvēršanas/aizvēršanas nesatrauc. Acīmredzami Jūsu visu sociālie burbuļi ir krietni savādāki un sakrīt ar to ko saka valdība. Tas sava būtība mani absolūti apmierina.
Ja valdība spētu skaidra teksta pateikt ka lai vecie un tie kam hroniskās kaites iet vakcinēties jo savādāk ir liela iespēja ka nomirs, tad mums izpaliktu visa šī ākstīšanās kur jaunieši no Reddit skrien vakcinēties ka baigie pasaules glābēji, turpretī vecie neko par to pat nezina.
Pēc mana plāna tāpat kā tas bija kaut kad 90tos gados ar cūku gripu, 2 gadi būs nobrēkti no valdības puses, pavasari ausīs apjausma, ka ir jau labi kā ir un šis viss klusām pazudīs. Uzlieciet atgādinājumu un apskatieties nākamgad.
Sagaidu protams vismaz -10 šim skatam no malas. 😉
Kaitinoši, bet reālākais ieteikums laikam būtu atrast citu hobiju uz šito laiku. Varbūt apceļot un izpētīt kaut kādas nezināmākas vietas? Varbūt mācīties programmēšanu? Rasēšanu datorā? Puzles? Orientēšanās? Iespēju daudz, tikai kārtīgi jāpadomā un varbūt jāpameklē internetā. Domāju, ierakstu par tēmu “covid lockdown hobbies” ir daudz…
Mums reāli paveicies, ka hobiji ir apvienojami ar covid vai vakcīnu…
Ar šo īsti nevar samietināties, jo nevienu nesanāks pārliecināt novakcinēties, ja viņš jau ir nolēmis to nedarīt. Domāju, ka ja esi vakcinēts neko vairs nevari izdaraīt, kā vien noskatīties kā mūsu tauta grimst savā egoismā…
Man ir ļoti paveicies un nomācošs vairums manu paziņu, neatkarīgi no izglītības līmeņa, uzticas zinātnei. redzu, ka tas ne visai precīzi atspoguļo sabiedrības nostājas un katru reizi, kad ieeju sejas grāmatā, kādā delfi komentāru sadaļā –rokas nolaižas pavisam.
Mētājos, kā pa viļņiem no vēlmes piešķirt visiem Darvina prēmijas (ja ne es kāds tās govis vienalga noslauks) , līdz centieniem likt apjukušajiem izvērtēt savus apgalvojumus un to cik tie pamatoti.
Tiem, kuri aizvien spēj un vēlas veikt neiespējamas sarunas par potēm, vai citām asām tēmām, iesaku ieskatīties kādā Pētera Bogosiana grāmatā vai uzmeklēt “street epistemology” (var paskatīties kādu sarunas piemēra video).
Turies OP. Dabū datoru, kamēr var, lai vari spēlēt, skatīties un komunicēt attālināti.