Miervaldim Krimam nav nekāda sakara ar Krimu – pussalu Melnajā jūrā. Visticamāk, kā saka pats Miervaldis, viņa uzvārds cēlies kaut kur turpat, kur vācu pasaku vācējiem un filologiem brāļiem Grimmiem vai no Eiropas ziemeļu tautām.
Interneta dzīlēs atrodamas atsevišķas epizodes no M. Krima darbošanās cilvēktiesību aizstāvības grupas “Helsinki-86” Rīgas nodaļā, kurā gan viņš nebija starp līderiem. Arī Latvijas komitejā “Ženēva-49”. Čekas kartotēkā atrodama viņa aģenta kartīte, tiesa, ar atzīmi, ka ir tikai kandidāts. Vairāk par M. Krimu plašākai sabiedrībai nav zināms, vismaz šajos laikos. Kāpēc gan mums tagad būtu interesanti sarunāties ar šo 1960. gadā dzimušo kungu? Vispirms tāpēc, ka M. Krims pēc būtības – ja skatās no Latvijas oficiālo iestāžu pozīcijām – nemaz neeksistē. Kungam nav neviena atjaunotās Latvijas Republikas izdota dokumenta, un, izskatās, viņš nav arī nevienā neatkarīgās Latvijas datubāzē. M. Krims nav arī saistījies ar kādu citu valsti. Viņš nav arī paklīdis bezpajumtnieks. Precējies (bet ne pēc pašreizējās Latvijas likumiem), vairāku bērnu tēvs, strādā, veselīga izskata un sportisks. Uz tikšanos Bauskā no dzīvesvietas Vecsaules pagastā atbrauca ar sporta tipa velosipēdu. Pašreizējo Latvijas valsts iekārtu M. Krims neatzīst un, kā pats saka, lieliski bez tās iztiek. Bet par to vēlāk. Vispirms: kā dziļi nacionāli un patriotisks cilvēks nonācis līdz saprašanai, ka viņam šā brīža Latvija nav pieņemama.