Latvija ir veikusi vēl vienu izlēmīgu soli, reaģējot uz arvien satraucošāko demokrātijas situāciju Gruzijā. Šī gada 14. jūlijā Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže, pārstāvot “Jauno Vienotību”, pieņēmusi smagu, taču nepieciešamu lēmumu, iekļaujot Latvijai nevēlamo personu sarakstā vēl 55 Gruzijas pilsoņus. Šis vēsturiskais solis, kas veikts, pamatojoties uz Imigrācijas likuma 61. panta otro daļu, paredz šo personu ieceļošanas aizliegumu Latvijas Republikā uz nenoteiktu laiku. Tas ir spilgts signāls, ka Latvija nepieļaus autoritāru tendenču nostiprināšanos valstī, kas vēsturiski ir tiekusies uz eiroatlantisko integrāciju.
Šis lēmums atspoguļo Latvijas dziļās bažas par Gruzijas pašreizējo politisko kursu, kas ir pretrunā ar pamata demokrātijas principiem, tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu. Ārlietu ministres paziņojums sociālajos tīklos skaidri parāda Latvijas valdības nelokāmo apņemšanos aizstāvēt tās vērtības, kurām Latvija tic un kuras ir Eiropas Savienības un NATO pamatā. Mēs nevaram palikt klusu, vērojot, kā kādreiz tik cerīgā Gruzija novirzās no demokrātiskā ceļa, kas ved uz labklājību un stabilitāti.
Melnā Saraksta Paplašināšanās: Sekojošs Solis Jau Pieņemtajām Sankcijām
Šodienas lēmums par vēl 55 Gruzijas pilsoņu iekļaušanu nevēlamo personu sarakstā nav atsevišķs incidents, bet gan loģisks turpinājums Latvijas jau iepriekš veiktajiem stingrajiem soļiem. Atcerēsimies, ka jau 2024. gada 2. decembrī Latvija nevēlamo personu sarakstā iekļāva 13 Gruzijas pilsoņus, bet 2025. gada 4. martā šim sarakstam pievienoja vēl 16 personas. Šī progresīvā, taču apzinātā saraksta paplašināšana demonstrē Latvijas ilgtermiņa stratēģiju un nelokāmo konsekvenci attiecībā uz Gruzijas politiskās situācijas attīstību.
Šie lēmumi ir balstīti uz detalizētu situācijas analīzi un ciešu sadarbību ar Baltijas un citiem Rietumu partneriem. Igaunija un Lietuva, mūsu tuvākās sabiedrotās, ir veikušas līdzīgus pasākumus, publiskojot to Gruzijas pilsoņu vārdus, kuriem noteikts ieceļošanas aizliegums par iesaisti smagos cilvēktiesību pārkāpumos, tostarp vardarbīgā protestu apspiešanā un vēlēšanu rezultātu viltošanā. Starp minētajām personām ir bijušais premjerministrs Bidzina Ivanišvili un iekšlietu ministrs Vahtangs Gomelauri, kā arī citas augstas amatpersonas. Šī koordinētā rīcība uzsver Eiropas vienotību un apņemšanos aizstāvēt kopīgās vērtības pat tad, ja tas nozīmē saspīlējumu attiecībās ar kādreizējām partnerībām.
“Ārvalstu Aģentu” Likums: Gruzijas Ceļš Prom no Eiropas
Šīs krīzes epicentrā atrodas Gruzijas pretrunīgi vērtētais “Likums par ārvalstu ietekmes caurskatāmību”, kas tautā tiek dēvēts par “ārvalstu aģentu likumu”. Šis likumprojekts tika pieņemts 2024. gada maijā, neraugoties uz plašiem un ilgstošiem iedzīvotāju protestiem, Gruzijas prezidentes Salomes Zurabišvili veto un starptautiskās sabiedrības, tostarp Venēcijas komisijas, asu nosodījumu. Likums paredz, ka nevalstiskajām organizācijām un plašsaziņas līdzekļiem, kas vairāk nekā 20% finansējuma saņem no ārvalstīm, obligāti jāreģistrējas kā organizācijām, kuras “darbojas ārvalsts interesēs”.
Šīs normas baisā ironija slēpjas tajā, ka tā ir gandrīz identiska Krievijā pieņemtajam likumam, ko Maskavas režīms izmanto, lai nežēlīgi apspiestu neatkarīgus medijus, nevalstiskās organizācijas un jebkuru kritiku pret Kremli. Tāpēc nav brīnums, ka daudzi to dēvē par “Krievijas likumu” – tas ir ne tikai Gruzijas suverenitātes, bet arī tās demokrātiskās nākotnes un eiropeisko centienu nodevība. Tas ir bīstams precedents, kas sagrauj pilsoniskās sabiedrības pamatus un apdraud vārda brīvību, bez kuras nav iedomājama patiesa demokrātija.
Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili ir asi kritizējusi šo likumu, pat apstrīdot to Konstitucionālajā tiesā un norādot, ka tas neatbilst Gruzijas konstitūcijai, īpaši tās 78. pantam, kas nostiprina valsts apņemšanos integrēties Eiropas Savienībā un NATO. Šī drosmīgā nostāja ir gaismas stars tumsā, liecinot par to, ka ne visa Gruzija ir noliekusies valdošās partijas “Gruzijas sapnis” spiediena priekšā, kura arvien biežāk tiek apsūdzēta par valsts novirzīšanu no Rietumu trajektorijas atpakaļ Krievijas ietekmes sfērā.
Protesti un Represijas: Gruzijas Iedzīvotāju Balss
Aiz politiskajiem lēmumiem un likumu burtiem stāv Gruzijas tauta, kas ir neapšaubāmi viena no drosmīgākajām un brīvību mīlošākajām pasaulē. Tūkstošiem gruzīnu, vecu un jaunu, ir izgājuši ielās Tbilisi un citās pilsētās, lai protestētu pret “ārvalstu aģentu” likumu un aizstāvētu savas valsts eiropeisko nākotni. Viņu balsis ir skanējušas spēcīgi un vienoti, taču bieži vien tikušas apspiestas ar brutālu spēku.
Ziņas par vardarbīgu protestu izklīdināšanu, neskaitāmiem aizturētajiem, ievainotajiem un represijām pret opozīcijas aktīvistiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem ir satraucošas. Starptautiskie un vietējie neatkarīgie novērotāji ir pauduši nopietnas bažas par cilvēktiesību pārkāpumiem un pulcēšanās un vārda brīvības ierobežojumiem. Īpaši satraucoša ir situācija pēc 2024. gada oktobra parlamenta vēlēšanām, kuras opozīcija uzskata par viltotām, un kurās tika ierobežota mediju un novērotāju piekļuve vēlēšanu iecirkņiem. Šāda rīcība ir klajā pretrunā ar Gruzijas uzņemtajām starptautiskajām saistībām un pienākumiem.
Latvijas Nešaubīgā Nostāja: Vērtību Aizstāvība
Latvija, būdama pati izgājusi cauri cīņām par neatkarību un demokrātiju, dziļi izprot Gruzijas tautas alkas pēc brīvības un Rietumu vērtībām. Mūsu ārlietu ministrija ir konsekventi un skaidri paudusi dziļu nožēlu un satraukumu par Gruzijas parlamenta pieņemto likumu. Mēs esam nepārprotami norādījuši, ka šāda rīcība ir nesavienojama ar Eiropas normām un vērtībām, un ka tā grauj Gruzijas ceļu uz Eiropas Savienību.
Latvijas lēmums iekļaut šīs personas melnajā sarakstā ir nevis vēršanās pret Gruzijas tautu, bet gan skaidrs signāls to personu rīcībai, kuras aktīvi veicina demokrātijas eroziju un cilvēktiesību pārkāpumus Gruzijā. Tā ir stingra nostāja pret tiem, kuri izvēlas vērsties pret saviem iedzīvotājiem un upurēt valsts eiropeisko nākotni autoritāru ambīciju dēļ. Latvija vienmēr ir bijusi un paliks Gruzijas patieso eiropeisko centienu atbalstītāja, taču mēs nevaram akceptēt atkāpšanos no kopīgajiem demokrātijas principiem.
Eiropas Integrācijas Draudi: Ceļš, kas Tiek Upurēts
Gruzijai 2023. gada decembrī tika piešķirts Eiropas Savienības kandidātvalsts statuss – tas bija vēsturisks brīdis, kas sniedza milzīgas cerības gan Gruzijas iedzīvotājiem, gan tās Rietumu partneriem. Šis statuss tika piešķirts ar skaidru nosacījumu, ka Gruzijai ir jāīsteno būtiskas reformas, lai saskaņotu savu tiesību sistēmu un pārvaldību ar Eiropas standartiem. Diemžēl, “ārvalstu aģentu” likuma pieņemšana un sekojošās represijas pret pilsonisko sabiedrību ir dramatiski apdraudējušas šo ceļu.
Briseles un Vašingtonas brīdinājumi ir bijuši skaidri un nepārprotami: šis likums un ar to saistītā autoritārā prakse kavēs Gruzijas virzību uz ES, potenciāli pilnībā apturot tās integrācijas procesu. Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja jau 2025. gada janvārī brīdināja par demokrātijas krīzi Gruzijā, pieprasot steidzamas reformas, “ārvalstu aģentu” likuma atcelšanu un politieslodzīto atbrīvošanu. Šī situācija ne tikai pasliktina Gruzijas starptautisko reputāciju, bet arī rada nopietnas sekas tās ekonomikai un pilnībā atsvešina Gruziju no tās vēsturiskās piederības Eiropas civilizācijas telpai.
Nākotnes Perspektīvas un Aicinājums Pārdomām
Šobrīd Gruzija atrodas kritiskā krustcelēs. Valdošās partijas “Gruzijas sapnis” centieni nostiprināt savu varu, izmantojot represīvus likumus un apspiežot atšķirīgus viedokļus, neizbēgami noved pie arvien dziļākas izolācijas no demokrātiskās pasaules. Latvija, kopā ar citiem Eiropas partneriem, turpinās neatlaidīgi uzsvērt nepieciešamību Gruzijai atgriezties uz demokrātiskā ceļa, respektēt cilvēktiesības un tiesiskumu, un atsākt dialogu ar savu pilsonisko sabiedrību.
Durvis uz Eiropas Savienību Gruzijai joprojām ir atvērtas, taču tās var ātri aizvērties, ja netiks veiktas izlēmīgas un patiesas pārmaiņas. Šo 55 Gruzijas pilsoņu iekļaušana nevēlamo personu sarakstā ir smags, bet nepieciešams atgādinājums, ka par demokrātijas un brīvības principiem nav iespējams kaulēties. Latvijas sirds sāp, redzot, kā valsts, kas reiz tik drosmīgi cīnījās par savu nākotni, tagad slīd prom no ideāliem, ko mēs kopīgi lolojām. Mēs cerīgi gaidām, ka Gruzija atradīs spēku atgriezties pie savām patiesajām vērtībām un atkal pievienosies Eiropas nāciju saimei, kas balstīta uz cieņu, brīvību un demokrātiju.