Šī, 2025. gada vasara, Latvijas laukos un dārzos ir kļuvusi par patiesu izturības pārbaudījumu. Kopš pavasara, it īpaši maijā un jūnijā, laikapstākļi nav bijuši labvēlīgi ne dārzu īpašniekiem, ne zemkopjiem, radot dziļas bažas par vietējo dārzeņu ražu. Lietavas daudzviet bijušas tik biežas un intensīvas, ka augsne ilgstoši nespēj izžūt, atsevišķos reģionos pat liekot prātā nākt domām par rīsu laukiem, nevis dārza dobēm. Šis pārmērīgais mitrums būtiski apgrūtināja lauku darbus jau sezonas sākumā – gan sēšanu, gan stādīšanu, gan arī nepieciešamās tehnikas izmantošanu, ievērojami kavējot veģetācijas perioda attīstību. Lai gan kopaina ir sarežģīta, tomēr nav bez cerībām, jo zemnieku neatlaidība un daļēja laikapstākļu uzlabošanās liek saglabāt optimismu par daļēju ražas glābšanu.
Mēnešu hronika: Dabas kaprīzes un to sekas
2025. gada pavasaris un vasaras sākums ir bijis patiesi mainīgs un neparedzams, atspoguļojot pieaugošo klimata pārmaiņu ietekmi. Aprīlis iesākās ar netipiski siltiem periodiem, pat uzstādot jaunus temperatūras rekordus, piemēram, Skrīveros sasniedzot +28,4 °C. Taču šī cerīgā prelūdija ātri vien pārtapa drēgnā realitātē. Maijs atnesa krasu atdzišanu, kļūstot par vēsāko maiju šajā gadsimtā, ar vidējo gaisa temperatūru pat 2,0 °C zem mēneša normas. Šīs temperatūras šūpoles, kas strauji pārgāja no gandrīz vasarīga siltuma uz gandrīz rudens drēgnumu, radīja milzīgu stresu augiem, kuriem nepieciešama stabila un prognozējama vide augšanai un attīstībai.
Jūnijs turpināja šo nestabilo tendenci ar mainīgiem apmākušies un lietainiem periodiem, kā arī temperatūrām, kas tikai reti pakāpās virs 20°C atzīmes. Šādas dabas iegribas, kas robežojās ar anomāliju, lika satraukties gan par agrīno ražu, gan par vasarāju attīstību. Jūlija pirmā dekāde vidēji Latvijā bija raksturīga ar nokrišņu daudzumu virs normas – 25,6 mm, kas ir par 12% vairāk nekā ierasts. Lai gan dažviet, piemēram, Kuldīgā, lietus bija mazāks (5,3 mm), citviet, piemēram, Zīlānos, nolija pat 73,8 mm. Šāda nevienmērīga nokrišņu sadale nozīmē, ka kamēr vieni lauksaimnieki cīnījās ar purvu, citiem vēl joprojām trūka mitruma. Neskatoties uz to, kopumā valsti pārņēma pārmērīgais mitrums, kas augsni piesūcināja līdz robežai, kurā tā vairs nespēja absorbēt ūdeni, radot nebeidzamas peļķes un applūdušas platības.
Dārzeņu cīņa par izdzīvošanu: Ietekme uz ražu
Pārmērīgais mitrums un aukstums ir atstājis smagas sekas uz daudzu dārzeņu sugām, apdraudot to augšanu un attīstību. Īpaši dramatiska situācija vērojama ar kartupeļiem. Mitrā augsne tiem ir nāvējoša – bumbuļi nosmok, pūst un nespēj sadīgt, liekot zemniekiem vilties par cerēto ražu. Dažos Latgales reģionos situācija ir tik kritiska, ka kartupeļi vēl nemaz nav iestādīti, kas jau tagad liecina par būtisku ražas samazināšanos. Pat tur, kur tie ir sadīguši, bumbuļi attīstās lēni un ir neparasti mazi, dažkārt sasniedzot tikai baloža olas izmērus.
Arī vasarāji, piemēram, zirņi, vasaras kvieši un lauku pupas, ir cietuši no plašiem plūdiem. Dažās saimniecībās, piemēram, “Zariņos”, applūdušas pat 10% no sējumu platībām, radot zaudējumus aptuveni 50-60% apmērā. Šādi skaitļi liecina par nopietnu finansiālu triecienu, kas radīs gan pārsēšanas izmaksas, gan neiegūtos ienākumus. Vietējās zemenes, kas parasti ir saldas un sulīgas, šogad nereti ir skābas, liecinot par siltuma un saules trūkumu, kas nepieciešams cukura veidošanai ogās. Pat arbūzu audzētāji sūkstās, ka šogad gaidāma mazāka un mazāk sulīga raža, kas ir retums Latvijas vasaras dārzos.
Turklāt mitrais klimats ir radījis ideālus apstākļus invazīvo Spānijas kailgliemežu savairošanās. Šie plēsīgie kaitēkļi, kuriem nav dabisko ienaidnieku un kuri pielāgojas mitram laikam, uzbrūk gandrīz visiem dārzeņiem – salātiem, spinātiem, pētersīļiem, dillēm, pupiņām, gurķiem, kabačiem, ķirbjiem, tomātiem, pat kartupeļu lakstiem un kāpostu galvām. To straujā izplatība, katram gliemezim spējot izdēt līdz 400 olām sezonā, vēl vairāk apdraud jau tā apgrūtināto ražu.
Zemnieku izturība un izaicinājumi lauku darbos
Latvijas zemnieki un dārzkopji šosezon stāv drosmīgi pretī dabas stihijas draudiem, taču ikdienas lauku darbi ir pārvērtušies par nebeidzamu cīņu. Pārmērīgais augsnes mitrums padara grūtu tehnikas izmantošanu, kavējot sēšanu un stādīšanu, kas daudzviet notika ar ievērojamu nobīdi no optimālajiem termiņiem. Patlaban nepieciešamie kopšanas darbi – augu piebarošana, nezāļu apkarošana un slimību profilakse – ir ārkārtīgi sarežģīti. Augi mitrā un aukstā augsnē sliktāk uzņem barības vielas, kas padara papildu mēslošanu mazāk efektīvu.
Viens no galvenajiem problēmas cēloņiem, ko akcentē lauksaimnieki, ir nepietiekama uzmanība meliorācijas sistēmu uzturēšanai. Daudzviet šīs sistēmas ir sliktā stāvoklī un nespēj efektīvi novadīt lieko ūdeni no laukiem, saasinot plūdu sekas. Šāda situācija, kā atzīst “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, ir izaicinājums, ko Latvijas lauksaimnieki nav piedzīvojuši sen. Neskatoties uz to, zemnieki turpina strādāt, meklējot risinājumus un pielāgojoties apstākļiem. Daļa saimniecību ir pieteikušās atbalstam Lauku atbalsta dienestā par lietavās applūdušajām zemēm, cerot uz kompensācijām, lai mazinātu zaudējumus.
Ekonomiskās prognozes: Cenu dinamika un tirgus izaicinājumi
Šīs vasaras dārzeņu ražas problēmas neizbēgami atstās iespaidu uz pārtikas cenām un patērētāju makiem. Lai gan Latvija ir mazs spēlētājs globālajā tirgū un nevar pilnībā noteikt cenas, vietējās ražas samazināšanās palielinās atkarību no importa un var radīt cenu spiedienu. Jau jūlijā atsevišķu dārzeņu cenas ir mainījušās, liecinot par tirgus reakciju uz piegāžu nenoteiktību.
Situāciju papildus ietekmē arī Latvijas lēmums par gadu pagarināt dārzeņu un graudu importa liegumu no Krievijas un Baltkrievijas, kas ir spēkā līdz 2026. gada 1. jūlijam. Šis aizliegums attiecas uz plašu dārzeņu klāstu, tostarp kartupeļiem, tomātiem, sīpoliem, ķiplokiem, burkāniem un gurķiem. Lai gan lēmums pieņemts ģeopolitisku apsvērumu dēļ, tas nozīmē, ka zema vietējā raža nevarēs tikt kompensēta ar lētu importu no šīm valstīm, kas varētu vēl vairāk veicināt cenu kāpumu veikalos.
Ekonomisti prognozē, ka pārtikas cenas kopumā turpinās augt, lai gan lieli cenu lēcieni vairs nav gaidāmi. Tomēr dārzeņu segments, kas tieši atkarīgs no sezonas ražas, var būt īpaši jutīgs pret piegāžu traucējumiem. Patērētājiem nāksies pielāgoties augstākām cenām un, iespējams, ierobežotākai vietējo dārzeņu izvēlei, meklējot alternatīvas importētos produktos.
Cerību stari: Reģionālās atšķirības un zemnieku atbildes
Lai gan kopējā aina ir drūma, ir svarīgi atzīmēt, ka situācija nav vienlīdz slikta visā valstī. Laikapstākļu kartē ir redzamas reģionālas atšķirības. Kamēr Zemgale un Vidzeme, kā arī Latgales un Madonas novadi, ir saskārušies ar iznīcinošiem plūdiem, mazāk skarta ir Kurzeme, kur lietavu ietekme vairāk jūtama ziemeļos. Šīs reģionālās atšķirības nozīmē, ka daļa ražas tomēr tiks novākta, piedāvājot zināmu stabilitāti tirgū.
Latvijas zemnieki, kas gadu desmitiem ir cīnījušies ar dabas mainīgumu, demonstrē apbrīnojamu izturību un spēju pielāgoties. Agronomi sniedz padomus, kā samazināt mitruma radītos zaudējumus – pievēršot uzmanību augsnes analīzei un tās mikroorganismu aktivitātei, kā arī veicot lapu barošanu, lai augi spētu uzņemt nepieciešamās barības vielas pat nepiemērotos apstākļos. Svarīga ir arī pareiza šķirņu izvēle, kas ir izturīgākas pret vēsāku un mitrāku klimatu.
Turklāt, Lai gan daļa ražas ir apdraudēta, zemnieki aktīvi meklē risinājumus, piemēram, pagarinot pieteikšanās termiņus plūdu skarto zemju kompensācijām. Tas liecina par valsts gatavību atbalstīt nozari grūtos brīžos. Spāņu kailgliemežu izplatības apzināšanās ir veicinājusi arī aktīvākas kaitēkļu apkarošanas metodes, tostarp dabīgos slazdus un dārza tīrības uzturēšanu, lai pasargātu atlikušo ražu.
Secinājumi: Rudens gaidas un mācības nākotnei
2025. gada vasara Latvijas dārzeņkopībā un lauksaimniecībā iezīmēsies kā sarežģīts, bet ne bezcerīgs periods. Lai gan pārmērīgais mitrums un mainīgās temperatūras radījušas būtiskus izaicinājumus un patiesi sāpīgus zaudējumus atsevišķās saimniecībās, zemnieku izturība, reģionālās atšķirības un iespējamie atbalsta mehānismi sniedz cerību, ka valsts galdi nebūs pilnībā tukši no pašmāju dārzeņiem.
Šis gads ir spilgts atgādinājums par nepieciešamību pastāvīgi investēt meliorācijas sistēmās, veikt preventīvus pasākumus pret klimata pārmaiņu radītajiem ekstrēmajiem laikapstākļiem un meklēt inovatīvus risinājumus lauksaimniecībā. Pircējiem jārēķinās ar iespējamām cenu svārstībām un jāvērtē katra vietējā produkta vērtība. Tomēr, kā vēsture rāda, Latvijas lauksaimnieki ir pieraduši cīnīties ar dabas kaprīzēm, un pat visgrūtākajos apstākļos spēj nodrošināt, ka mūsu lauki un dārzi turpina elpot un dot augļus, pat ja šogad tie ir nākuši ar lielāku piepūli un daudzām rūpēm.