Vasara Latvijā tradicionāli ir dabas krāšņuma un siltuma laiks, taču tā nereti atnes arī savu drūmāko pusi – pēkšņas un postošas laikapstākļu pārmaiņas. Šo svētdien, 2025. gada 21. jūlijā, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) brīdina par gaidāmām stiprām lietusgāzēm un pērkona negaisu vietām visā valstī, liekot iedzīvotājiem būt īpaši modriem un sagatavotiem. Šis nav nekas neparasts mūsu platuma grādiem, tomēr katra šāda dabas izpausme atgādina par tās varenību un spēju pārsteigt mūs nesagatavotus.
Meteoroloģiskā prognoze un tās nianses
Saskaņā ar jaunākajām LVĢMC prognozēm, svētdien debesis virs Latvijas vietām klās biezi mākoņi, kas nesīs līdzi intensīvas lietusgāzes. Daudzviet gaidāms arī pērkona negaiss, ko pavadīs ne tikai spēcīgas lietus šaltis, bet arī brāzmains vējš un pat krusa. Jāatzīmē, ka šīs dabas parādības parasti nav vienmērīgi izplatītas visā valsts teritorijā; tās mēdz lokalizēties atsevišķos reģionos, radot krasas atšķirības laikapstākļos pat salīdzinoši nelielā attālumā. Tādēļ ir vitāli svarīgi sekot līdzi aktuālajai informācijai un LVĢMC izplatītajiem brīdinājumiem, kas tiek klasificēti dzeltenajā, oranžajā vai pat sarkanajā līmenī, atkarībā no potenciālā apdraudējuma intensitātes un sekām.
Kā veidojas pērkona negaiss: Dabas varenības anatomija
Lai labāk izprastu gaidāmo fenomenu, ir vērts ieskatīties negaisa veidošanās pamatprincipos. Pērkona negaiss ir dabas parādība, kas rodas, kad spēcīgas gaisa strāvas izraisa mākoņos esošo ūdens pilienu un krusas graudu sadursmes, radot elektriskos lādiņus. Tieši šī lādiņu uzkrāšanās un sekojošā izlāde starp mākoņiem vai starp mākoni un zemi ir tas, ko mēs redzam kā zibeni. No milzīgā siltuma, kas rodas zibens izlādes rezultātā, tuvējais gaiss strauji izplešas, radot skaņas vilni, ko mēs uztveram kā pērkona dārdus. Negaismākoņi, ko sauc par Cumulonimbus, parasti veidojas mitrās un tveicīgās dienās, kad liels daudzums ūdens intensīvi iztvaiko un spēcīgās augšup vērstās gaisa straumēs (kuru ātrums var pārsniegt pat 200 km/h) veido masīvas struktūras, kas var sniegties pat desmit kilometru augstumā. Šādi apstākļi vasaras periodā Latvijā ir diezgan bieža parādība, vidēji no maija līdz augustam negaiss tiek novērots aptuveni 17 reizes, lai gan atsevišķos gados to skaits var pārsniegt pat 40 reizes, kā tas fiksēts, piemēram, 1961. gadā Priekuļos.
Iespējamā ietekme uz ikdienu un infrastruktūru
Pērkona negaiss un stipras lietusgāzes var atstāt ievērojamu ietekmi uz iedzīvotāju ikdienu un valsts infrastruktūru. Pilsētvidē intensīvie nokrišņi var ātri pārslogot kanalizācijas sistēmas, izraisot lokālus plūdus zemākajās teritorijās un pilsētu ielās. Tas var būtiski apgrūtināt satiksmi, radot sastrēgumus un palielinot akvaplanēšanas risku uz ceļiem, kas prasa autovadītājiem īpašu piesardzību. Lauku apvidos situācija var būt vēl dramatiskāka. Lielgraudu krusa spēj nodarīt ievērojamus postījumus lauksaimniecības kultūrām, automašīnām un ēku jumtiem. Vēja brāzmas negaisa laikā var strauji pastiprināties, laužot kokus, bojājot elektrolīnijas un citu infrastruktūru, kas var izraisīt plašus elektroenerģijas padeves traucējumus. Diemžēl, nelabvēlīgi laikapstākļi, tostarp krusa un ilgstošas lietavas, jau vairākus gadus pēc kārtas ir radījuši ievērojamus zaudējumus Latvijas lauksaimniecības nozarei, skarot desmitiem tūkstošu hektāru sējumu un radot miljoniem eiro lielus zaudējumus. Tas uzsver dabas spēka ekonomisko ietekmi un nepieciešamību pēc pastāvīgas pielāgošanās un risku mazināšanas stratēģijām.
Drošības ABC: Kā rīkoties negaisa laikā
LVĢMC un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atkārtoti atgādina par būtiskiem drošības pasākumiem, kas jāievēro, tuvojoties vai notiekot negaisam. Ja iespējams, izvairieties no atrašanās ārpus telpām un meklējiet patvērumu drošā ēkā vai automašīnā. Atrodoties iekštelpās, ir svarīgi atvienot visas elektroierīces no strāvas tīkla, lai pasargātu tās no zibens izraisītiem pārspriegumiem, kas var neatgriezeniski sabojāt dārgu tehniku, piemēram, televizorus, datorus vai apsardzes sistēmas. Nepietiek tikai izslēgt ierīci; kontaktdakšai ir jābūt atvienotai no rozetes. Tāpat rūpīgi aizveriet logus, durvis un dūmvadu aizvērtņus, lai novērstu caurvēju un, retāk sastopamā, lodveida zibens iekļūšanu telpās. Negaisa laikā neuzturieties pie logiem, durvīm vai metāla priekšmetiem, kā arī atturieties no ūdens lietošanas (mazgāšanās, trauku mazgāšana), jo ūdens ir labs elektrības vadītājs.
Ja negaiss jūs pārsteidzis ārpus telpām, meklējiet patvērumu biezoknī ar zemiem kokiem, ja atrodaties mežā, vai ielejā, ja esat atklātā teritorijā. Noteikti izvairieties no atrašanās uz pakalniem, klajā laukā, zem atsevišķi augošiem, augstiem kokiem (īpaši ozoliem, kas tiek uzskatīti par visbiežāk cietušajiem no zibens) vai blakus elektrolīnijām. Tāpat bīstami ir patverties zem nojumēm vai mazās, vaļīgās konstrukcijās. Atcerieties, ka zibens var spēt divreiz vienā vietā, tāpēc nav pamata paļauties uz veciem ticējumiem. Visos gadījumos, esiet informēti un sekojiet līdzi LVĢMC publicētajiem brīdinājumiem. Tas palīdzēs pieņemt atbildīgus lēmumus un mazināt iespējamos riskus.
Klimata pārmaiņas un ekstremālu laikapstākļu biežums
Šī gada vasara, kas ir raksturīga ar mainīgiem laikapstākļiem – no tveicīga karstuma līdz pēkšņām lietusgāzēm un negaisiem – nav izņēmums, bet gan atspulgs globālām klimata pārmaiņām, kas arvien biežāk skar arī Latviju. LVĢMC eksperti jau ilgstoši norāda, ka ekstremālas laikapstākļu parādības, piemēram, karstuma viļņi, intensīvi nokrišņi un sausuma periodi, kļūst biežākas un postošākas. Lai gan kopējais nokrišņu daudzums vasarās ilgtermiņā var pat samazināties, intensīvo nokrišņu biežums un spēks pieaug. Turklāt pēdējo pusgadsimta laikā meteoroloģiskā vasara Latvijā ir kļuvusi par aptuveni 17 dienām garāka, un vasaras dienu skaits (kad temperatūra pārsniedz +25°C) ir ievērojami palielinājies. Šī tendence rada labvēlīgākus apstākļus intensīvu pērkona negaisu veidošanās procesiem. Lai gan ciklonu vētru (rudens-ziemas) skaits ir samazinājies, tieši negaisu vētru skaits un intensitāte ir saistāma ar globālo sasilšanu. Tas uzsver nepieciešamību ne tikai pielāgoties aktuālajām prognozēm, bet arī ilgtermiņā domāt par klimata pārmaiņu mazināšanu un to seku pārvaldību visās tautsaimniecības jomās.
Sagatavotība ir atslēga
Šodienas un turpmākās nedēļas laikapstākļu prognozes vēlreiz atgādina, cik būtiski ir būt sagatavotiem dabas stihijas neparedzamībai. Regulāra informācijas iegūšana no oficiāliem avotiem, piemēram, LVĢMC, un savlaicīga drošības pasākumu veikšana var palīdzēt pasargāt gan sevi, gan savu īpašumu. Lai šis svētdienas negaiss paietu bez nopietnām sekām un mēs visi spētu droši izbaudīt atlikušo vasaru, ir jārīkojas apzinīgi un atbildīgi.