Latvijas sabiedrības sirdī ik gadu izplaukst aptuveni simts jaunas dzīvības, ko pasaulē laiž meitenes, kuras pašas vēl nav sasniegušas pilngadību. Šis skaitlis, kas šķietami neliels, atklāj dziļu, sāpīgu problēmu: šīs jaunās, trauslās mātes bieži vien tiek pamestas likteņa varā, bez pienācīga, strukturēta valsts atbalsta. Kamēr ikviena jauna dzīvība ir svētība, situācija, kurā pusaudzes kļūst par mātēm bez pienācīga atbalsta, ir satraucoša un liek mums apzināties sistēmisku nepilnību. Bērnu slimnīcas fonds (BSF) un citi eksperti norāda, ka pašreizējā atbalsta sistēma ir drīzāk nejaušību un atsevišķu speciālistu iniciatīvu kopums, nevis mērķtiecīga valsts politika.
Vientulības plīvurs: bailes no nosodījuma un sistēmas trūkumi
Iedomājieties brīdi, kad bērns gaida bērnu. Neziņa, izmisums, šaubas, dziļas bailes no nosodījuma un apjukums – šīs sajūtas pārņem jauno meiteni, kura bieži vien slēpj savu grūtniecību no apkārtējiem, tostarp no vecākiem, draugiem un pat skolotājiem, baidoties no atstumtības un kauna. Rīgas Stradiņa universitātes lektore un sociālā darbiniece Iveta Dūma skarbi atklāj, ka nepilngadīgās meitenes bieži vien neuzticas pastāvošajai sistēmai. Īpaši skaudra situācija ir reģionos, kur jaunietes nereti pat nenonāk līdz ārsta vai sociālā darbinieka palīdzībai. „Meitenes uzskata, ka, aizejot pie ārsta, par viņu runās visa pašvaldība,” uzsver Dūma, iezīmējot šo biedējošo sociālās atstumtības spektru.
Šī izpratnes un informatīvā vakuuma radītā izolācija veido milzīgas barjeras ceļā uz nepieciešamās palīdzības saņemšanu. Jaunietēm trūkst ne tikai vitāli svarīga emocionālā atbalsta, kas tik ļoti nepieciešams šajā dzīves posmā, bet arī pavisam praktiskas palīdzības – atgādinājumu par vizītēm pie ārsta, nepieciešamo analīžu veikšanu, vitamīnu lietošanu un pareizu uzturu grūtniecības laikā. Ir patiesi absurdi, ka mūsdienu digitālajā laikmetā, kad informācija ir pa rokai, tik daudzas jaunās sievietes paliek bez pamatzināšanām par reproduktīvo veselību un atbildīgu attiecību veidošanu. Šīs plaisas izglītībā veicina neparedzētas grūtniecības un palielina risku gan mātes, gan mazuļa veselībai.
Iztrūkstošā izglītība un sistēmiskā problēma
Saeimas deputāte Ingrīda Circene, kas aktīvi darbojas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu, kā arī Sociālo un darba lietu komisijās, norāda uz dziļi iesakņojušos sistēmisku problēmu, kas aizsākās jau pirms divdesmit gadiem. „2003. gadā, likvidējot veselības mācību skolās, tika iedibināta sistēmiska problēma. Lielākā daļa šo grūtniecību ir nejaušas – informācijas trūkuma un vieglprātības dēļ,” viņa uzsver. Šis izglītības robs atstāj jauniešus neapbruņotus ar zināšanām par savu ķermeni, seksualitāti un atbildību, padarot viņus ievainojamākus neplānotu grūtniecību priekšā. Lai gan pusaudžu grūtniecību skaits pēdējos desmit gados ir samazinājies aptuveni trīskārt, tas joprojām ir nozīmīgs un prasa mērķtiecīgu rīcību. Katru gadu vairāk nekā simts nepilngadīgu meiteņu, kuras vēl nav sasniegušas 18 gadu vecumu, kļūst par mātēm. Šie skaitļi liecina par steidzamu nepieciešamību uzlabot gan drošu un efektīvu kontracepcijas metožu pieejamību, gan kvalitatīvu dzimumaudzināšanu skolās, lai mazinātu nevēlamu grūtniecību skaitu pusaudžu vidū.
Nevienlīdzības ēna: atbalsts atkarīgs no dzīvesvietas
Lai gan grūtnieču aprūpe Latvijā ir valsts apmaksāta visām, neatkarīgi no vecuma – tai skaitā pie ginekologa, vecmātes vai ģimenes ārsta, ja speciālistam ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu –, patiesā pieejamība un pakalpojumu kvalitāte būtiski atšķiras atkarībā no dzīvesvietas. Tas rada nevienlīdzīgu situāciju, kurā atbalsts nepilngadīgajai grūtniecei vairāk atkarīgs no nejaušības, dzīvesvietas pašvaldības resursiem un iesaistīto speciālistu personīgās ieinteresētības, nevis no vienotas, visaptverošas valsts stratēģijas. Piemēram, Rīgā ir pieejami vecmāšu kabineti, kas piedāvā psihoemocionālu un izglītojošu atbalstu meitenēm, sniedzot konsultācijas par personīgo higiēnu, robežu noteikšanu un reproduktīvo veselību. Taču šādi pakalpojumi nav vienlīdzīgi pieejami visā valstī, radot plaisu starp galvaspilsētas un reģionu iespējām.
Iniciatīvas gaisma: Bērnu slimnīcas fonda un partneru cīņa
Kamēr valsts sistēma lēnām iebrauc savās sliedēs, nevalstiskās organizācijas ar apbrīnojamu apņēmību cenšas aizpildīt šo tukšumu. Bērnu slimnīcas fonds (BSF) jau vairākus gadus sniedz nenovērtējamu atbalstu nepilngadīgām grūtniecēm, un kopš 2023. gada 1. oktobra kopā ar Dzemdību nama fondu un Latvijas Vecmāšu asociāciju īsteno apjomīgu projektu “Mazaizsargātas sabiedrības grupas – nepilngadīgo grūtnieču interešu aizstāvība, veidojot valsts atbalsta sistēmu, II posms”. Šo vitāli svarīgo iniciatīvu finansē Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) no Eiropas Savienības NextGenerationEU līdzekļiem, apliecinot Eiropas apņemšanos atbalstīt sociāli mazaizsargātas grupas.
Liene Dambiņa, Bērnu slimnīcas fonda vadītāja, spilgti uzsver, ka rūpes par nepilngadīgajām grūtniecēm faktiski ir rūpes par diviem bērniem – gan jauno māmiņu, gan gaidāmo mazuli. Viņa norāda, ka jau šobrīd aptuveni 200 bērniem ik gadu pietrūkst valsts atbalsta. Projekta ietvaros ir paveikts būtisks darbs, tostarp izstrādāts “Ceļvedis nepilngadīgo grūtnieču atbalstam”, kas sniedz praktisku informāciju jaunietēm, viņu ģimenēm un atbalsta speciālistiem. Tāpat tiek pilnveidota BSF mentoru programma, kas piedāvā nepilngadīgajām grūtniecēm personisku, drošu un regulāru kontaktu ar uzticamu pieaugušo. Mentori palīdz jaunajām māmiņām orientēties medicīnas pakalpojumu saņemšanā, sniedz emocionālu un praktisku atbalstu, kas bieži vien ir izšķiroši grūtniecības veiksmīgai gaitai un mazuļa veselībai.
Projekta ietvaros tiek arī apmācīti speciālisti. Dzemdību nama fonda izstrādātā un Latvijas Ārstu biedrības akreditētā vecmāšu atbalsta programma saskarsmē un komunikācijā “Vārda spēks” tiek pilnveidota un pielāgota darbam ar nepilngadīgām grūtniecēm, apmācot 40 vecmātes. Tas ir solis uz priekšu, lai nodrošinātu, ka medicīnas darbinieki spēj nodrošināt iejūtīgu un kompetentu aprūpi. BSF un partneri ir uzrunājuši atbildīgās valsts institūcijas ar cerību, ka jau 2026. gadā valsts finansējums nepilngadīgajām grūtniecēm un viņu mazuļiem būs pieejams, tādējādi nodrošinot stabilu un ilgtermiņa atbalstu.
Psiholoģiskais un sociālais atbalsts: labās prakses piemēri
Nepilngadīgajām grūtniecēm ir nepieciešams ne tikai medicīniskais, bet arī spēcīgs psihoemocionālais un sociālais atbalsts. Šajā jomā Latvijā darbojas vairākas organizācijas, kas sniedz nenovērtējamu palīdzību. Pusaudžu resursu centrs (PRC) ar filiālēm deviņās Latvijas pilsētās – Rīgā, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī, Ventspilī, Jelgavā, Rēzeknē, Siguldā un Tukumā – piedāvā bezmaksas psihoterapijas un psiholoģisko palīdzību jauniešiem vecumā no 12 līdz 25 gadiem. 2022. gadā PRC palīdzību sniedza vairāk nekā 8500 pusaudžiem un viņu ģimenēm visā Latvijā.
Rīgā pieejams arī fantastisks pakalpojums “Sargeņģelis”, ko īsteno centrs “Dardedze” – nevalstiska organizācija, kas iestājas par drošu bērnību. Šie centri sniedz psiholoģisko atbalstu, izglītojošus pasākumus par drošību attiecībās un atbalsta grupas vecākiem. Tomēr Iveta Dūma atzīst, ka reģionos šāda palīdzība bieži vien ir grūti pieejama vai jāgaida pārāk ilgi. „Nepilngadīgās grūtnieces reti var atļauties gaidīt pusgadu uz palīdzību,” viņa norāda.
Rīgas Sociālais dienests arī nodrošina dažādus valsts un pašvaldības pakalpojumus bērniem un jauniešiem, tostarp sociālā darbinieka konsultācijas, kas palīdz analizēt ģimenes situāciju un apzināt resursus. Taču arī šeit var rasties rindas un atšķirības pakalpojumu pieejamībā. Ir būtiski nodrošināt, ka sociālais un psiholoģiskais atbalsts ir viegli pieejams visur Latvijā, un jaunās māmiņas zina, kur meklēt palīdzību, nebaidoties no stigmatizācijas.
Nākotnes vīzija: ilgtspējīga sistēma un „zaļais koridors”
Pašreizējā demogrāfiskā situācija Latvijā, kurā kopš 1991. gada ir negatīvs dabiskais pieaugums un iedzīvotāju skaits samazinās, padara atbalstu katrai jaunai ģimenei un bērnam par nacionālu prioritāti. Nepilngadīgo grūtnieču atbalsta sistēmas trūkums ir ne tikai sociāla, bet arī demogrāfiska un ekonomiska problēma. Eksperti un nevalstiskās organizācijas aicina veidot ilgtspējīgu valsts atbalsta sistēmu, kas nodrošinātu nepilngadīgām mātēm pilnvērtīgu aprūpi.
Viens no risinājumiem, par ko aktīvi tiek runāts, ir „zaļā koridora” izveide nepilngadīgām grūtniecēm, kas nodrošinātu ātru un efektīvu piekļuvi visiem nepieciešamajiem pakalpojumiem – sākot no medicīniskās aprūpes līdz pat juridiskajām konsultācijām un sociālajai palīdzībai. Būtiska ir arī vecmāšu lomas paplašināšana, īpaši pēcdzemdību aprūpē un emocionālā atbalsta sniegšanā, kā arī ilgtermiņa pēcdzemdību atbalsta attīstīšana. Nepieciešams nodrošināt specializētu sociālo darbinieku klātbūtni sociālajos dienestos, kuri būtu apmācīti strādāt ar nepilngadīgām grūtniecēm un viņu ģimenēm.
Sociālā darbiniece Iveta Dūma redz nākotnes vīziju īpašā veselības centrā jauniešiem, kurā varētu vērsties bez stigmatizācijas un formāliem šķēršļiem. „Vieta, kur jaunietim nav jāuzrāda deklarētā adrese vai jāzina sava ģimenes ārsta vārds. Vienkārši – ienāc un saņem atbalstu,” viņa sapņaini aicina. Šāds centrs kļūtu par drošu patvērumu, kur jaunietes varētu saņemt nepieciešamo palīdzību ar cieņu un sapratni, veidojot uzticību un nodrošinot, ka neviens netiek atstāts viens.
Morālais imperatīvs: ieguldījums nākotnē
Latvijas pienākums ir rūpēties par katru savu iedzīvotāju, īpaši par visneaizsargātākajiem. Nepilngadīgās grūtnieces ir ne tikai medicīnisks un sociāls izaicinājums, bet arī morāls imperatīvs sabiedrībai. Ieguldījums šo jauniešu atbalstā ir ieguldījums Latvijas nākotnē – veselīgākā, laimīgākā un sociāli atbildīgākā sabiedrībā. Ir pienācis laiks, lai nejaušību un personīgo iniciatīvu aizstātu mērķtiecīga, valstiski strukturēta un visaptveroša atbalsta sistēma, kas nodrošinātu, ka katra jaunā māmiņa un viņas mazulis saņem nepieciešamo aprūpi un iespēju pilnvērtīgai dzīvei. Valdībai un sabiedrībai kopīgi jāstrādā, lai šīs jaunās dzīvības nepaliktu likteņa varā, bet gan ziedētu drošībā un mīlestībā.