Šogad Latvijā turpina pieaugt satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti elektroskūteru vadītāji. Ziņas par cietušajiem un pat bojāgājušajiem ir kļuvušas par skumju ikdienību uz mūsu ceļiem. Lai gan precīza statistika par visu gadu vēl nav apkopota, Valsts policijas dati liecina par satraucošu tendenci – šogad negadījumos cietuši jau desmitiem elektroskūteru vadītāju, bet viens šāds negadījums ir beidzies letāli. Pēdējais traģiskais gadījums, kad Rīgā dzīvību zaudējis elektroskūtera vadītājs, saduroties ar tramvaju, vēlreiz uzsver šo mikromobilitātes līdzekļu radītos riskus.
Negadījumu statistika un trauksmes signāli
Valsts policijas informācija atklāj, ka līdz šī gada augusta vidum vien Latvijā vienā elektroskūtera negadījumā ir gājis bojā viens cilvēks, bet 122 personas ir guvušas traumas. Šie skaitļi ir nopietns brīdinājums visiem satiksmes dalībniekiem un atbildīgajām institūcijām. Eksperti norāda, ka patiesais negadījumu skaits varētu būt vēl lielāks, jo ne visi kritieni un sadursmes tiek reģistrētas, īpaši, ja traumas nav smagas. Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas arī ziņo par pieaugošu skrejriteņu “upuru” skaitu, kuri nonāk slimnīcā ar dažādām traumām, sākot no sasitumiem un nobrāzumiem līdz pat lūzumiem un galvas traumām, kas nereti prasa ilgstošu ārstēšanu un pat operācijas.
Likumdošanas izmaiņas un to sekas
Lai mazinātu riskus un veicinātu drošāku elektroskūteru lietošanu, ir veikti grozījumi Ceļu satiksmes likumā. Kopš 2024. gada elektroskūteri ir obligāti jāreģistrē CSDD, un tiem jābūt pielīmētai reģistrācijas uzlīmei. Tāpat ir noteikts, ka no 14 gadu vecuma elektroskūteri drīkst vadīt tikai personas ar iegūtu velosipēda vai jebkuras citas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas apliecību. Šīs izmaiņas, kas stājās spēkā pērn, ir svarīgs solis uz priekšu, taču ir skaidrs, ka to pilnvērtīga ietekme vēl tikai parādīsies. Arī obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (OCTA) elektroskūteriem, kas ieviesta no 2025. gada 1. jūlija, ir pasākums, kas paredzēts, lai pasargātu citus satiksmes dalībniekus un viņu īpašumu no zaudējumiem.
Drošības aspekts un sabiedrības atbildība
Lai gan elektroskūteri piedāvā ātru un ērtu pārvietošanās veidu, to vadīšana prasa atbildību un izpratni par satiksmes noteikumiem. Diemžēl daudzi lietotāji, īpaši jaunieši, nepietiekami apzinās riskus, braucot pārgalvīgi, neievērojot ātruma ierobežojumus vai lietojot alkohola reibumā. Pētījumi liecina, ka vecāku nepietiekamā līdzdarbošanās un sarunas ar bērniem par drošības noteikumiem ir viens no iemesliem, kāpēc pieaug negadījumu skaits, kuros iesaistīti bērni. Ir svarīgi atcerēties, ka elektroskūteris nav rotaļlieta, bet gan transportlīdzeklis, kas prasa atbilstošu izturēšanos un drošības pasākumu ievērošanu. Aizsargķivere, gaismu lietošana un atteikšanās no braukšanas alkohola reibumā ir tikai daži no pamata pasākumiem, kas var glābt dzīvību.
Nākotnes perspektīvas
Situācija ar elektroskūteru izraisītajiem negadījumiem liecina par nepieciešamību turpināt sabiedrības informēšanu un izglītošanu par drošu mikromobilitātes līdzekļu lietošanu. Turpmāka sadarbība starp valsts institūcijām, apdrošinātājiem un sabiedriskajām organizācijām ir būtiska, lai radītu drošāku vidi visiem satiksmes dalībniekiem. Tikai kopīgiem spēkiem varam samazināt traģisko negadījumu skaitu un nodrošināt, ka elektroskūteri kļūst par drošu un ilgtspējīgu pārvietošanās līdzekli Latvijas pilsētās.