Intensīva filmu radīšana un festivālu apceļošana. Dita Rietuma atklāj, kas aizvadītajā vasarā paveikts Latvijas kino nozarē / Raksts

Vasara ir ne tikai labs laiks filmu radīšanai, bet arī festivālu apmeklēšanai. Dita Rietuma nesen atgriezusies no Sarajevas kinofestivāla – tas ir galvenais un lielākais kinofestivāls Dienvidaustrumeiropā, kas norisinās Bosnijā un Hercegovinā. “Es tur pirmo reizi biju kā žūrijas locekle,” Dita Rietuma stāsta. Šajā festivālā piedalās valstis, kuru kino kultūras ir ļoti dažādā stāvoklī.

“Ir labi finansēts kino vairākās bijušajās Dienvidslāvijas valstīs, bet ir arī valstis, kurās šobrīd finansējuma piešķīrums vispār ir apturēts kino nozarē, piemēram, Serbijā, sodot nozari par piedalīšanos dažādos protestos pret pastāvošo režīmu un valdību.

Tā kā pasaulē ir ļoti atšķirīgas situācijas. Un mēs kā Baltijas valstis ļoti reti sadarbojamies ar šo reģionu. Iespējams, tāpēc, ka vienkārši nav kopīgu stāstu vai impulsu, lai kaut ko veidotu,” viņa stāsta.

Kino kritiķe uzskata, ka, iespējams, filmu veidotājiem tomēr būtu vērtīgi raudzīties, piemēram, Slovēnijas virzienā. “Bija laiks, kad mēs ar slovēņu kolēģiem salīdzinājām savu nozaru finansējumus, un viņiem bija mazāk nekā mums. Tas bija Latvijas simtgades programmas gadā.

Tagad slovēņu kolēģiem ir tieši divreiz vairāk finansējuma – 14 miljoni gadā. Mums ar mokām ir septiņi, un nekas spožs arī nākotnē nerādās,” saka Dita Rietuma.

Nesen noslēdzies arī Lokarno festivāls Šveicē, kas ir vienlīdz vērtējams ar Berlīnes vai Kannu kinofestivāliem. “Tas ir A klases ranga festivāls, un Baltijas kino institūcijām jau teju 10 gadus ir sadarbība ar šo festivālu, izglītojot jaunos profesionāļus. Katrs kino centrs deliģē jaunos producentus, kuri festivālā piedalās ļoti intensīvās apmācības programmās. Pirms gadiem tur ir bijis arī Raitis Ābele, un visi tie, kuri ir aktīvi nozarē, ir kādā brīdī pabijuši šajā apmācības programmā,” saka Dita Rietuma.

Šogad jauno producentu sadarbības platformai “Match Me!” izvirzītas jaunās producentes Dārta Vijgrieze un Katrīna Karple.

“Latvija bija aicināta arī prezentēt topošos filmu projektus, mēģinot piesaistīt citu festivālu un izplatītāju interesi. Prezentētāju vidū bija Matīss Kaža, Guntis Trekteris un Alise Ģelze. Pamatīgi bija akcentēta arī animācija. Būtībā šis bija pirmais publiskais pasākums, kur ļoti piesardzīgā veidā producents Matīss Kaža ļāva ieskatīties arī Ginta Zilbaloža topošās filmas “Limbo” iecerē. Pagaidām filmas vizualitāte publiski netiek demonstrēta, bet ārzemju interesentiem tika rādīts tāds kā noskaņas kadrs.

Matīss Kaža, būdams atraktīvs performators, desmit minūtes stāstīja par topošo projektu, būtībā tikai padziļinot intrigu un tā arī līdz galam neko neatklājot,” Dita Rietuma stāsta.

Matīss Kaža kā režisors festivāla apmeklētājiem stāstīja arī par kopā ar Ivetu Poli veidoto mokumentālo projektu “Es tevi mīlu, Leks Frīdman!”, un tika prezentētas arī citas latviešu filmas – Annas Ansones debijas filma “Vasaras asara”, Jura Kursieša spēlfilma “Tabita”, Viestura Kairiša filma “Uļa” un Ilzes Burkovskas-Jakobsenas animācijas filma “Trakmakāns”. “Protams, pēc “Straumes” panākumiem attieksme pret mazas valsts mazo kino industriju ir radikāli mainījusies. Mēs esam pieskaitīti tādam nopietnam klubiņam,” uzskata Dita Rietuma.

Svinot Latvijas simtgadi, paplašinājās arī skatītāju interese par pašmāju skatītājiem. “Pirms simtgades programmas bija ļoti ilgs laiks, kad tikai atsevišķas filmas, piemēram, Ēķa filmas vai Streiča filmas deviņdesmitajos gados, sasniedza kaut kādas cienījamas auditorijas kinoteātros, jo visu pārējo vienkārši neviens neskatījās.

Tā simtgade ar to visu savu komplektu ierezonēja, un pirmo reizi 2018. gadā vairāk nekā pusmiljons Latvijas skatītāju aizgāja uz kinoteātriem,” saka Dita Rietuma.

Kā zināms, dažus gadus pēc simtgades sekoja pandēmija, kas skatītājus atkal aizdzina no kinoteātriem, tomēr Dita Rietuma uzskata, ka tā nav atstājusi tik graujošas sekas, un Latvijas skatītājam vēl joprojām interesē vietējais kino. “Pašlaik kopējie cipari ir apmēram pirmspandēmijas līmenī. Un visas Latvijas skatītāju auditorijas skaistos ciparus pērn un arī šogad ir palīdzējis veidot “Straumes” fenomens. Šī animācijas filma jau gadu ir redzama kinoteātros, un tas ir ārkārtīgi daudz.

Filma Latvijas kinoteātros ir sapulcējusi apmēram 360 tūkstošus skatītājus. Tā ir visskatītākā filma Latvijas kinoteātros kopš neatkarības atjaunošanas, ieskaitot visus Holivudas grāvējus,” atklāj Dita Rietuma.

Viņa tic – Latvijas skatītāji arī pēc “Straumes” turpinās iet uz kino un kolektīvi vērtēs filmas, kas vēl tikai gaida savas pirmizrādes un panākumus.