Viņaprāt, valstij, sociālajai sistēmai, pašvaldībām daudz vairāk būtu jādara tieši cilvēciskā skatījumā. “Mēs runājām ar bērnu ar invaliditāti vecākiem, kuri atzīst, ka kaut kas it kā ir un arī nav. Nav tā, ka Latvijā pilnīgi nekā nav, bet attieksme, piemēram, Vācijā un Zviedrijā ir daudz citādāka, un tur uz šo sistēmu var paļauties daudz vairāk, zināms, kur cilvēki ar invaliditāti pēc gadiem dosies tālāk. Vecāki noveco, bet ir zināms, ka viņu bērniem šajā sistēmā būs vieta. Taču uz mūsu sistēmu diemžēl nevar paļauties. Tam jāmainās. Vajadzētu būt tā, ka no vecākiem noņem slogu, un viņiem nav jābūt sava bērna ar invaliditāti sociālajam menedžmentam visās iespējamajās jomās. Izsitam vienu un otru pakalpojumu, bet vai tas rezultējas mērķī, uz kuru virzāmies? Diemžēl nav šā mērķa,” Balodis ir atklāts.
