Labklājības ministrija ir sagatavojusi noteikumu projektu, kas paredz no nākamā gada, 2026. gada 1. janvāra, paaugstināt minimālo mēneša darba algu Latvijā līdz 780 eiro. Tas nozīmē 40 eiro pieaugumu salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni. Šis solis tiek uzskatīts par būtisku, lai uzlabotu finansiālo stāvokli iedzīvotājiem, īpaši mazāk aizsargātajām sociālajām grupām. Paredzams, ka šāds algas pieaugums stimulēs vietējo patēriņu, palielinot zemāk atalgoto darbinieku pirktspēju un tādējādi veicinot ekonomikas izaugsmi.
Neapliekamais minimums un nodokļu atvieglojumi
Papildus minimālās algas celšanai, nākamgad plānots arī palielināt neapliekamo minimumu. Tas pieaugs no pašreizējiem 510 eiro līdz 550 eiro mēnesī. Neapliekamais minimums ir summa, no kuras netiek aprēķināti ienākuma nodokļi, tādēļ tā palielināšana nozīmēs nedaudz lielākus ienākumus rokās iedzīvotājiem ar zemām algām. Šāds dubultais atbalsts – gan algas pieaugums, gan nodokļu atvieglojumi – sniegs jūtamu finansiālu atbalstu daudziem Latvijas iedzīvotājiem.
Minimālās algas saņēmēju īpatsvars un tā izmaiņas
Lai gan minimālās algas celšana ir pozitīvs signāls, svarīgi saprast, cik liela daļa sabiedrības patiesībā saņem šo zemāko atalgojumu. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, minimālās algas saņēmēju īpatsvars Latvijā ir zemākais pēdējo piecu gadu laikā. 2024. gadā minimālo algu vai mazāk saņēma aptuveni 15,3% no visiem nodarbinātajiem jeb aptuveni 118 tūkstoši cilvēku. Tas ir samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, kas varētu liecināt par kopējo darba samaksas pieaugumu valstī. Kopumā Latvijā pagājušajā gadā bija nodarbināti vairāk nekā 816 tūkstoši iedzīvotāju.
Potenciālie ieguvumi un izaicinājumi ekonomikā
Labklājības ministrija uzsver, ka minimālās algas paaugstināšana palīdzēs palielināt pirktspēju zemāk atalgotajiem strādājošajiem, tādējādi stimulējot iekšējo pieprasījumu. Tas ir arī viens no soļiem, lai mazinātu atalgojuma atšķirības starp Baltijas valstīm un pietuvinātos vidējam atalgojuma līmenim Eiropas Savienībā. Tas savukārt varētu kļūt par efektīvu instrumentu migrācijas plūsmu samazināšanai, mudinot Latvijas iedzīvotājus palikt dzimtenē un meklēt darba iespējas šeit. Tiek prognozēts, ka algas celšana veicinās arī algu izlīdzināšanos starp Baltijas valstīm un tuvinās Latvijas algas pārējo ES valstu vidējam līmenim. Turklāt, algas pieaugums varētu kļūt par nopietnu stimulu jaunu konkurētspējas priekšrocību radīšanai, kas nav saistītas ar zemām darbaspēka izmaksām, kā arī veicināt inovācijas un investīcijas jaunajās tehnoloģijās, lai samazinātu izmaksas un palielinātu ražošanas resursu produktivitāti. Tas varētu arī mazināt ēnu ekonomikas riskus nozarēs, kurās joprojām liela daļa darbinieku saņem zemas algas vai tiek nodarbināti neoficiāli.
Tomēr jāatzīmē, ka jebkuras finansiālas izmaiņas rada arī zināmus izaicinājumus. Lai gan pētījumi liecina, ka minimālās algas celšana var palielināt nodokļu ieņēmumus un samazināt aplokšņu algu izplatību, daži uzņēmumi var tikt spiesti atlaist darbiniekus vai pārtraukt darbību, īpaši mazāki uzņēmumi vai tie, kas strādā ar zemu pievienoto vērtību. Šāda situācija īpaši var skart mazkvalificētos darbiniekus, jo viņu sociālais nodrošinājums zemo algu dēļ var būt niecīgs, tādējādi palielinot nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaitu. Lai izvairītos no šīm negatīvajām sekām, ir svarīgi, lai algas celšana neietekmētu negatīvi nodarbinātību un kopējo algu sistēmas struktūru, izvairoties no algu skalu saspiestības. Tiek uzsvērts, ka svarīgi ir izvairīties no situācijas, kad kvalificēti darbinieki sāk saņemt minimālās algas līmenim tuvu atalgojumu, tādējādi saglabājot motivāciju un konkurētspēju darba tirgū.
Salīdzinājums ar kaimiņvalstīm un ES vidējo līmeni
Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, Latvijā minimālā alga joprojām būs zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā, taču šis pieaugums ir solis virzienā uz konkurētspējas uzlabošanu Baltijas reģionā. Lai gan iepriekšējos gados minimālā alga Latvijā bija viena no zemākajām Eiropas Savienībā, šis paaugstinājums ir svarīgs solis, lai samazinātu atšķirības un pietuvinātos ES vidējam līmenim. Tas arī var palīdzēt samazināt emigrācijas tendences, mudinot vairāk Latvijas iedzīvotāju palikt valstī.
Sociālie partneri un nākotnes prognozes
Šajā procesā svarīgi ir iesaistīti sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība – lai nodrošinātu, ka algas palielinājums neietekmē negatīvi nodarbinātību un kopējo algu sistēmas struktūru. Ekonomikas prognozes Latvijai uz 2026. gadu norāda uz lēnu, bet stabilu izaugsmi. Latvijas Bankas makroekonomiskās prognozes liecina, ka IKP izaugsme 2026. gadā varētu sasniegt 2,1%, ko veicinās privātā patēriņa un investīciju pieaugums. Tomēr globālie riski un tirdzniecības saspīlējumi joprojām varētu kavēt eksporta izaugsmi. Iedzīvotāju reālā pirktspēja sagaidāms pieaugs, taču patēriņš varētu būt piesardzīgs. Finansēšanas nosacījumi kļūst labvēlīgāki, ko apliecina kreditēšanas datu pozitīvā aina, īpaši hipotekārā un uzņēmumu kreditēšana. Iekšējo pieprasījumu balstīs zemākas procentu likmes un valsts sektora tēriņi.