Ir pats dienas vidus, spīd saule, ir patīkami silts, kad apturu automašīnu Sumu pilsētas centrā netālu no apgabala padomes. Pēc kādām divdesmit minūtēm atnāk latviešu karavīrs Sandis Riekstiņš, bijušais meliorācijas uzņēmuma īpašnieks un Latvijas parlamenta deputāts.
“Labu vietu gan esi izvēlējies, kur satikties,” viņš saka. Pirms neilga laika kaut kur pilsētā trāpījuši divi “Šahed” droni. Gaisa trauksme arī joprojām nav atcelta. Sandis norāda uz Sumu apgabala padomi, kuras augšējos stāvos bija iekārtojusies apgabala kara administrācija. Tagad vieta kļuvusi bīstama un neviena tur vairs nav, bet krievi vienalga cenšas tur trāpīt. Piekrītu Sanda piedāvājumam aiziet apskatīties, kādus postījumus nesen nodarījušas divas krievu raķetes – protams, šauts uz civiliem mērķiem.
Jau pagājis gads, kopš viņš noslēdzis līgumu par dienestu Ukrainas armijā. Arī kara zonā drīz būs pavadīti pirmie divpadsmit mēneši. Nezin kā tas gadījies, bet jau paspējis saņemt Ukrainas kara veterāna apliecību. Vaicāju, vai viņš vēlētos būt Saeimā, ja atkal būtu iespēja, vai arī paliktu šeit. “Ja būtu vecā komanda (politikā S. Riekstiņš pārstāvēja Jauno konservatīvo partiju), tad jā, bet citādi vienam pašam tur nekas nav pa spēkam. Tā ir vieta, kur jāaizstāv latviešu intereses, nevar atļaut tādam Rosļikovam tā ņemties no tribīnes. Šādas lietas man kā latvietim nav pieņemamas,” saka bijušais deputāts.
Gada laikā paspējis daudz iemācīties