Latvija gatavo jaunus, stingrākus noteikumus trešo valstu pilsoņu ieceļošanai un uzturēšanās tiesiskajam regulējumam valstī. Iekšlietu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums valdībai paredz vairākus būtiskus jaunumus, kas skar gan studentu, gan darba ņēmēju statusu un prasības. Šīs izmaiņas ir daļa no plašākas imigrācijas politikas pilnveidošanas, reaģējot uz tendencēm Eiropas Savienībā un reģionā, kā arī cenšoties padarīt nelegālu uzturēšanos ne tikai nelikumīgu, bet arī neizdevīgu. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis uzsver, ka sistēmai jābūt stingrākai kontroles posmos, kur tas ir nepieciešams, lai savlaicīgi novērstu iespējamus riskus nacionālajai drošībai. Ziņojums tapis, izvērtējot pašreizējās ieceļošanas un uzturēšanās tendences, kā arī apkopojot praksē konstatētās problēmas.
Būtiskas izmaiņas studentu statusā un angļu valodas prasībās
Īpaša uzmanība pievērsta trešo valstu studentiem. Plānots pārskatīt to angļu valodas testēšanas institūciju skaitu, kuru pārbaudījumi tiek pielīdzināti valsts angļu valodas eksāmenam. Tas tiek darīts, lai novērstu gadījumus, kad Latvijas augstskolās tiek uzņemti studenti ar ļoti vājām vai praktiski neesošām angļu valodas zināšanām. Šī prasība palīdzēs nodrošināt, ka studijām Latvijā piesakās tiešām motivēti studenti, kuru ieceļošanas mērķis ir studijas, nevis citas intereses. Tāpat tiek iecerēts ieviest nosacījumus, kas kalpos par garantiju studentu atgriešanās izmaksu segšanai, ja viņi pārtrauks studijas Latvijā. Šie pasākumi ir atbildes reakcija uz strauju to ārvalstu studentu skaita pieaugumu, kuriem anulētas termiņuzturēšanās atļaujas, bieži vien sakarā ar studiju pārtraukšanu. Dati liecina, ka 2024. gadā dažādu iemeslu dēļ anulētas vairāk nekā 2000 atļaujas studentiem, kuriem nav pārliecības, ka viņi pamet Latvijas teritoriju. Tāpēc tiek rosināts arī administratīvi sodīt augstskolu rektorus, kuri triju dienu laikā nav ziņojuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei par atskaitītajiem studentiem, kā arī ieviest ierobežojumus augstskolām ar lielu vīzu atteikumu skaitu, lai nodrošinātu, ka izglītības iestādes rūpīgāk izvērtē potenciālos studentus. Ir skaidrs, ka augstskolu atbiruma rādītāji, kas Latvijā 2023./2024. gadā sasniedza 37%, prasa stingrāku uzraudzību gan no valsts, gan no pašām izglītības iestādēm.
Darba ņēmēju tiesiskā regulējuma un kontroles pastiprināšana
Attiecībā uz trešo valstu darba ņēmējiem plānots izvērtēt un pārskatīt kārtību, kādā tiek uzaicināti darbinieki vienkāršajās profesijās. Šis solis paredz stingrāku kontroli un iespējams arī ierobežojumus, lai novērstu potenciālus riskus. Pašlaik, saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2024. gadā tiesības uz nodarbinātību piešķirtas gandrīz 20 000 trešo valstu pilsoņu, populārāko profesiju vidū ir kravas automobiļu vadītāji, palīgstrādnieki un būvstrādnieki. Lai gan šādi viesstrādnieki ir svarīgi Latvijas darba tirgum, ir nepieciešams nodrošināt, ka viņu ieceļošana un uzturēšanās atbilst likumdošanas prasībām un nekaitē nacionālajai drošībai. Latvijā uzturējās 7036 trešo valstu pilsoņi studiju nolūkā 2024. gada nogalē, un ir svarīgi, lai šis skaits un viņu nodarbinātība būtu caurskatāma un likumīga.
Paplašināti kritēriji uzturēšanās atļauju piešķiršanai un robežsardzes kontroles stiprināšana
Saistībā ar Imigrācijas likuma grozījumiem, kas stājušies spēkā 2025. gada 2. oktobrī, tiek stingrāk ierobežota uzturēšanās atļauju izsniegšana personām ar sodāmību. Līdz šim uzturēšanās atļaujas netika piešķirtas, ja persona bija sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem paredzēts sods virs trīs gadiem brīvības atņemšanas, taču tagad šis kritērijs tiek paplašināts, aptverot visus noziedzīgos nodarījumus, par kuriem Latvijas likumdošanā paredzēts kriminālsods. Tāpat netiks pagarinātas uzturēšanās atļaujas personām, kuras sodītas par kara slavināšanu vai totalitāru režīmu simbolu publisku izmantošanu. Šīs izmaiņas ir vērstas uz Latvijas drošības stiprināšanu un Krievijas un tās sabiedroto ietekmes mazināšanu. Valsts drošības dienests norāda, ka biežākais kriminālprocesu ierosināšanas iemesls ir naida runa un Krievijas agresijas atbalsts. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas datiem, vairāk nekā 2000 ārvalstnieku ar spēkā esošām uzturēšanās atļaujām ir krimināli sodīti, galvenokārt no Krievijas un Baltkrievijas. Tāpat, lai stiprinātu valsts drošību un robežas apsardzības efektivitāti, ar 2025. gada 1. septembri stājies spēkā jauns ieceļošanas kārtības noteikums trešo valstu pilsoņiem. Tie, kuriem nav Latvijas vīzas vai uzturēšanās atļaujas, pirms ieceļošanas Latvijā būs obligāti jāiesniedz informācija par sevi un ceļojuma mērķi valsts apdraudējuma novēršanas informācijas sistēmā eta.gov.lv. Šī prasība attiecas arī uz tranzīta pasažieriem un jāizdara vismaz 48 stundas pirms ieceļošanas. Šis solis ļaus drošības iestādēm labāk prognozēt un novērst nacionālās drošības apdraudējumus, nodrošinot stingrāku kontroli pār personu plūsmu.