Valdība ir apstiprinājusi centralizēto eksāmenu grafiku 2025./2026. mācību gadam, kas nosaka, ka skolēnu valsts pārbaudes darbu sesija sāksies 2026. gada 11. maijā ar vidusskolas augstākā līmeņa eksāmenu sociālajās zinībās. Sesija noslēgsies 12. jūnijā ar augstākā līmeņa eksāmenu ģeogrāfijā. Šis ir nozīmīgs solis izglītības sistēmas pilnveidošanā, lai nodrošinātu precīzāku kompetenču novērtējumu un efektivizētu eksāmenu organizāciju.
Galvenās izmaiņas, kas stāsies spēkā, ietver vairākus jauninājumus. Sākot ar 2025./2026. mācību gadu, pieteikšanās laiks centralizētajiem eksāmeniem tiks pagarināts līdz 15. janvārim, sniedzot skolēniem un skolām vairāk laika sagatavoties. Lai mazinātu kopējo pārbaudījumu slogu, 9. klasē vairs nebūs centralizētā eksāmena svešvalodās. Tā vietā notiks obligāts monitoringa darbs, kurā skolēni varēs izvēlēties kādu no svešvalodām – angļu, franču vai vācu. Šī monitoringa darba vērtējums neietekmēs apliecības par pamatizglītības ieguvi iegūšanu.
Jaunumi dabaszinātnēs un svešvalodās
Šajā mācību gadā pirmo reizi tiks ieviesti optimālā līmeņa eksāmeni ķīmijā, fizikā un bioloģijā, kas notiks attiecīgi 18., 20. un 22. maijā. Tomēr ir paredzēti atbrīvojumi – skolēni, kuri iepriekšējos divos gados jau ir kārtoti monitoringa darbu kādā no dabaszinātņu kursiem, vai tie, kuri plāno kārtot augstākā līmeņa eksāmenu, būs atbrīvoti no šī pārbaudījuma. Šāds pasākums paredzēts, lai skolēniem dotu iespēju padziļināt zināšanas jomās, kurās viņi plāno turpināt izglītību, vienlaikus samazinot nevajadzīgu noslogojumu.
Tāpat tiks ieviesti monitoringa darbi 3. un 6. klašu skolēniem, lai izzinātu viņu tekstpratību, rēķinpratību un dabaszinātņu pratību. Savukārt 2., 5. un 8. klašu skolās, kas īsteno pāreju uz vienotu skolu modeli, aprīlī notiks monitoringa darbi par vienotas skolas ieviešanas rezultātiem.
Premjere Siliņa pauž neizpratni par jaunajām izmaiņām
Ministru prezidente Evika Siliņa paudusi neizpratni par dažām jaunajām izmaiņām eksāmenu sistēmā, īpaši attiecībā uz jauno dabaszinātņu eksāmenu. Viņa norādīja, ka nesaprot, kā skolēni, kuri nav padziļināti apguvuši šo priekšmetu, spēs sagatavoties tik īsā laikā, īpaši, ja par to tiek paziņots vien novembrī. Siliņa uzsvēra, ka nevajadzētu eksperimentēt ar skolēniem un ir svarīgi nodrošināt, lai mācīšanas praksē notikušas izmaiņas, kas palīdzētu uzlabot rezultātus. Viņa arī jautāja par līdzšinējo monitoringa darbu rezultātiem un to, vai skolas ir izdarījušas secinājumus, kā arī par to, kas notiks ar skolēniem, kuri eksāmenu nenokārtos.
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde gan norādīja, ka obligātais eksāmens dabaszinātnēs nav pārsteigums, jo tas tika iecerēts jau pirms trim gadiem, pieņemot vidējās izglītības standartu. Viņa piebilda, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar OECD ekspertiem izstrādās ilgtermiņa stratēģiju valsts pārbaudes darbu sistēmas pilnveidei. Pašlaik vidusskolas absolventiem jākārto pieci obligātie pārbaudījumi – latviešu valodā, svešvalodā, matemātikā un divos padziļinātajos kursos, bet ar obligātu dabaszinātņu eksāmenu kopējais pārbaudījumu skaits pieaugs līdz sešiem.
Premjere Siliņa iepriekš ir paudusi arī bažas par skolēnu sniegumu eksāmenos kopumā, norādot, ka nav pieļaujams, ka daļa skolēnu nespēj sasniegt pat 10% vērtējuma slieksni pēc deviņu gadu mācībām. Kā iespējamie cēloņi tika minēti atbalsta personāla trūkums, attālināto mācību sekas Covid-19 pandēmijas laikā, kā arī grūtības apgūt latviešu valodu pārejas procesā uz mācībām valsts valodā.