Vismaz 10 000 cilvēku Doma laukumā protestē pret Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas / Raksts

Protesta laikā Doma laukumā aizturētas divas personas – viena persona par sabiedriskās kārtības traucēšanu un nepakļaušanos policijas likumīgajām prasībām, bet otrs par fizisku vardarbību pret pasākuma apmeklētāju, kopumā protests noris bez būtiskiem starpgadījumiem.

Arī citviet Latvijā noritēja protesti, kas noslēgušies bez starpgadījumiem – Cēsīs bija sapulcējušies ap 270 dalībnieku, Liepājā – ap 600 un Daugavpilī aptuveni 50.

Biedrības “Centrs Marta” pārstāve Beata Jonite, uzrunājot sanākušos, norādīja, ka pārāk daudz cilvēku Latvijā zina, ko nozīmē vardarbība ģimenē.

“Šeit ir ne tikai sievietes un meitenes, šeit ir tēvi, kuri stāv par savu meitu drošību, brāļi, kuri stāv par māsu drošību, un vīri, kuri stāv par savām mīļajām sievām. Paldies jums par to! Mēs esam šeit arī tāpēc, ka mums rūp mūsu Latvija.

Mēs negribam, lai uz Latviju atsaucas tad, kad runā, kā dezinformācija, propaganda un dažādi mīti posta eiropeiskas sabiedrības.”

Jonite norādīja uz protestu spēku:

“Kad mēs saliedējamies kaut kā cēla vārdā, mēs varam ļoti daudz. Mēs esam tieši ietekmējuši valsts augstāko amatpersonu rīcību un, iespējams, pat mūsu valsts vēstures gaitu.”

Viņa atgādināja, ka jautājums par izstāšanos no konvencijas ir atstāts lemšanai nākamajai Saeimai jeb ” ielikts atvilktnē”: “Tas vēl uz gadu paildzina politisko spēli uz cilvēku dzīvību un valsts reputācijas rēķina. Līdz vēlēšanām vēl ir gads, Māte Latvija vēl nav drošībā, nosargāsim to!”

Arī uz protestu atnākusī Natālija Knipše Latvijas Televīzijai sacīja – neskatoties uz to, ka Saeima lēmusi pie Stambulas denonsēšanas likuma atgriezties nākamruden, kad būs sanācis jaunais parlamenta sasaukums, viņa atnākusi uz protestu tieši tādēļ, ka šis jautājums nolikts atvilktnē.

“Esam te, jo nav skaidrs, vai konvencija ir nosargāta, un ka mēs kā tauta piederam Eiropas tiesību telpai. Tas ir fundamentāls jautājums,” viņa teica.

Sanākušos Doma laukumā uzrunāja arī Atmodas laika līderis Dainis Īvāns. Viņš uzrunu sāka, citējot dzejnieku Jāni Peteru, sakot – sveiki, citādi domājošie.

“Un arī nedomājošie, tai skaitā Saeimas deputāti.”

Šis sveiciens izpelnījās ilgas sanākušo ovācijas.

“Vēl pagājušajā ceturtdienā man šķita, ka Saeimas lēmums par izstāšanos no konvencijas ir sabojājis ne tikai man, bet tūkstošiem cilvēku, ja ne vairākumam Latvijas, šos valsts svētkus,” sacīja Īvāns.

“Vairs nešķiet nemaz tik neticami, ka pēc šī Saeimas bezdievīgā, nepieņemamā lēmuma var sekot likums par ārvalstu aģentiem, vārda brīvības un cilvēktiesību ierobežojumiem, jo neviens no deputātiem nav nožēlojis.

Neviens nav atvainojies, gluži otrādi, viņi vaino stāvokļa eskalācijā mūs.”

Īvāns pauda prieku par cilvēku straujo saliedēšanos pret maldiem un atgādināja Satversmē teikto – Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.

Viņš atgādināja, ka tikai pēc atraisīšanās no Maskavas saukļiem Latvijai pēc 1990. gada 4. maija pavērās iespējas integrēties pasaules struktūrās, un tieši tā ir Latvijas neatkarības un drošības garantija.

“Vai ar šodienas protestu saliedējošo spēku mums pietiks jaudas, lai nākamā oktobra Saeimas vēlēšanās novērstu 56 deputātu izraisīto parlamentāro krīzi? [..]

Vai mēs būsim tik gudri, lai šos cilvēkus savā Saeimā neievēlētu? Jo viņi ir lauzuši savu deputāta zvērestu.

Pirmkārt, solījumu, ka apzinīgi un godprātīgi, pēc labākās sirdsapziņas pildīs pienākumus. Otrkārt, viņi, kā solījumā teikts, nav aizstāvējuši Latvijas neatkarību un demokrātiju, jo tā ir tieši atkarīga no mūsu saistībām, dalības starptautiskajās aliansēs. Viņi izdarījuši tieši pretējo.”

“Mūsu ir daudz un mēs esam vienoti savā pārliecībā, tāpat kā bijām dziesmotās revolūcijas laikā. Doma laukums šodien ir kļuvis par aculiecinieku tautas gara spēkam,” uzrunājot sanākušos, norādīja Augstākās Padomes deputāte, 4. maija deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotarenoka.

Viņa vilka paralēles ar Latvijas neatkarības atjaunošanas un barikāžu laiku, kad mēģinājām nosargāt trauslo neatkarību. “Bet mēs to izturējām,” uzsvēra Čebotarenoka. “Šodien mums atkal ir jāiestājas par Māti Latviju, par demokrātisku Latviju.

Un mūsu ir daudz, un mūsos ir jāieklausās. Tie, kuriem šodien ir jāuzņemas atbildība un pienākums pret tautu, paši ir kļuvuši par hibrīdkara upuri.”

Viņa aicināja neļaut hibrīdkaram un naidam ienākt ne vien Latvijā, bet arī mūsu prātos. “Mēs esam gudri, talantīgi un vairs ne naivi – mēs redzam, ka mūs grib sašķelt, bet tas neizdosies,” teica Čebotarenoka. “Vairs nepacietīsim sitienus klusumā. Mēs esam Eiropā, un te arī paliksim.”

Protestā uzstājās arī dzejniece Anna Belkovska, kura dalījās ar savu pieredzi, pieredzot vardarbību ģimenē.

“Es nenovēlētu nevienam mazgāt no durvīm mammas asinis,” viņa sacīja. “Man ar šo atmiņu jādzīvo visu atlikušo dzīvi.”

Lai gan lēmums izstāties no konvencijas ir atlikts, netiks aizmirsta 56 deputātu rīcība, pieņemot lēmumprojektu un sagrozot faktus, sacīja Belkovska.

“Kamēr jums tā ir politiska spēle, tādi kā es, mana mamma, māsa un draugi, un vēl daudzi citi, kas dzīvo ar tikpat šausmīgām atmiņām, pēdējā nedēļā esam jutuši aizvainojumu un bailes.”

Viņa norādīja, ka pēdējās dienas arī komentāri sociālajos tīklos katru dienu atgādinājuši, cik daudzi uzskata, ka vardarbība ir sīkums vai pat vēlama.

Viņa atgādināja no vardarbības cietušajiem, ka viņi ir pelnījuši mīlestību un drošību: “Tā nav jūsu vaina, ka tas [vardarbība] notiek vai notika. Jums nav jāatklāj savs stāsts, bet, ja esat gatavi runāt, mēs jūs uzklausīsim.”

Teologs Indulis Paičs uzrunā protestā aicināja Latvijas iedzīvotājus būt “ikdienas nomodā” par valstiski svarīgām lietām, ieskaitot jautājumu par Latvijas palikšanu Stambulas konvencijā. Viņš atgādināja, ka Latviju veido tās cilvēki, un tieši Latvijas tautai pieder valsts suverēnā vara.

“Tie esam mēs, un mēs arī atbildam, kā mēs dzīvojam un dzīvosim turpmāk. Te nepietiek tikai ar atmodu, vajadzīgs ikdienas nomods par šīm lietām,” sacīja teologs. “Mēs nedrīkst ļaut vienojošiem jēdzieniem un tēmām nonākt populistu mutēs un viņu īpašumā. Mums jāatkaro šie jēdzieni kā tādi, kas mūs vieno, nevis šķeļ.”

Teologs arī norādīja, ka nav taisnība, ka Stambulas konvencijas aizstāvji noliegtu kristīgās vērtības:

“Pie kristīgām vērtībām pieder tas, ka mēs ne tikai mācāmies mīlēt viens otru, bet mācāmies visupirms būt taisnīgi vienam pret otru.

Arī Bībelē, kuru daži grib piesavināties sev, ir sacīti ļoti svarīgi vārdi – pravieša Hozejas gramatā pravietis ar degošu sirdi saka ­- sējiet taisnību, tad jūs pļausiet mīlestību.”

Viņš aicināja “palikt nomodā visu priekšā stāvošo laiku un apņemties, ka visā mūsu steigā mēs vienmēr atradīsim laiku un spēku mūsu mīļās Latvijas galvenajām vērtībām un nākotnei”.

Protesta noslēgumā sanākušie kopīgi nodziedāja Latvijas himnu, virs galvas turot plakātus ar trīs zvaigznēm. “Mēs katrs esam kā gaisma Latvijai,” mudinot sanākušos izgaismot Doma laukumu, sacīja Jonite.

Pirms došanās prom, sanākušie vēl nodziedāja pēdējo kopīgo dziesmu – “Pūt, vējiņi!”

Latvijas Universitātes profesors Raivis Bičevskis sarunā ar Latvijas Televīziju atzīmēja, ka publisko aktivitāšu telpa Latvijā pēdējos gados ir kļuvusi daudzveidīgāka.

“Par spīti daudzajiem apvainojumiem gan partiju, gan dažādu cilvēku virzienā, katrai negativitātei emociju gūzmā ir arī pozitīvais moments – šādi mirkļi ir īstie, kad pajautāt, kas, par spīti dažādiem uzskatiem, vieno sabiedrību,” pauda profesors.

Arī Rīgas Stradiņa universitātes profesore, antropoloģe Ieva Puzo norādīja, ka protests parāda – demokrātija ir dzīva.

“Kamēr mēs sūdzamies, protestējam, ar humoru runājam par sabiedriskiem jautājumiem, esam demokrātiski aktīvi. Par to man ir prieks,” viņa sacīja.

Arī teologs Indulis Paičs pauda prieku, ka cilvēki iesaistās diskusijās dažādos līmeņos, tomēr “žēl, ka ne vienmēr korektā veidā”:

“Reizēm ir jānonāk pie konkrētiem jautājumiem, lai mēs sāktu uzdot lielus jautājumus. Arī šodienas tikšanās ir par lieliem jautājumiem.”

Cilvēki pulcējās protestam arī Rožu laukumā Cēsīs.

Latvijas Radio no Cēsīm ziņoja, ka Rožu laukumā pulcējušies vairāk nekā 100 dažāda vecuma cilvēku – gan seniori, gan jaunieši, gan ģimenes ar bērniem. Cilvēki dzied, kā arī dalās ar pārdomām, ka ir pret izstāšanos no Stambulas konvencijas. Jaunieši atzina, ka viņiem šobrīd būtu jāuztraucas par mācībām, bet tā vietā jāuztraucas par viņu tiesībām un drošību.