Starptautiskā orgānu apmaiņas organizācijā “Scandiatransplant” Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca iestāsies jau nākamgad. Tā apvieno nevis valstis, bet slimnīcas Dānijā, Zviedrijā, Somijā un citviet,  kurās veic transplantācijas. Gadījumos, kad pacienta dzīvības glābšanai vajadzīgā sirds, niere vai aknas nav atrodamas Latvijā, tas ļaus veikt daudz plašāku nepieciešamā orgāna meklēšanu. Šis apmaiņas tīkls apvieno sešas valstis ar 30 miljoniem iedzīvotāju, un visi gaidītāji ir vienotā sarakstā.

Latvijā ir jāpārbūvē visa sistēma, lai turpmāk strādātu vienotā transplantācijas tīklā, tāpēc mūsu ārsti vairākas nedēļas dzīvo un strādā Oslo Universitātes slimnīcā. Viņi plecu pie pleca ar kolēģiem piedalās operācijās un apgūst visu, kas saistīts ar dokumentu apriti.

“No 2026. gada esam “Scandiantransplant”, mēs vairs neesam izolētā Latvija,” uzsvēra Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) nefrologs Kārlis Rācenis. “Orgāni no Norvēģijas, Zviedrijas dosies uz Latviju. un no Latvijas uz šīm valstīm, lai piemeklētu vispiemērotākos pārus.”

Liels atbalsts, pievienojoties starptautiskajam tīklam, ir Viesturs Ķerāns ārsts no Latvijas, kurš jau 33 gadus ir Norvēģijā.

“Esmu virsārsts kardioanestezioloģijā. Mans egoistiskais skatu punkts uz šo ir, ka es šādā veidā varu atdot Latvijai kaut ko atpakaļ,” paskaidroja Oslo Universitātes slimnīcas virsārsts Viesturs Ķerāns. “Vissvarīgākais, lai arī Latvijā ikviens var saņemt tāda orgāna pārstādīšanu, kāda šobrīd ir pasaules repertuārā.”

Informācijas stends Oslo Universitātes slimnīcā

Informācijas stends Oslo Universitātes slimnīcā

Foto: Aija Kinca/LTV

Norvēģi viesojušies arī Stradiņos un viņu ieskatā Latvija ir gatava pievienoties.

“Būs daudz ieguvumu – mēs varam mācīties viens no otra,” uzsvēra Oslo Universitātes slimnīcas transplantācijas koordinatore Monika Olofssone Storro. “Apmainīties ar zināšanām, un tas būs liels ieguvums. Bet orgānu gaidītājiem, pacientiem, mēs varēsim sameklēt vislabāk atbilstošos orgānus.”

“Tas dos spēku mūsu grupai, kad vēl kāda Eiropas valstis pievienosies,” piebilda Oslo Universitātes slimnīcas Transpantācijas departamenta vadītāja Janne Gripheima.

Praktiski tas nozīmēs arī lielu loģistikas darbu, jo ir orgāni, kuru pārvešana iespējama ar regulārajiem avioreisiem, bet

būs gadījumi, kad Rīgā ar īpašiem reisiem ieradīsies ārstu komandas, jo sirds pārstādīšanā svarīga ir katra minūte.

“Sadarbībā ar aviokompānijām ir tiešie reisi. Izņemot plaušu vai sirdi [transplantējot], kur pašas komandas brauc. Niere ir tāds [orgāns], kurš ļauj arī ilgāk [gaidīt]. Tad jau var izmantot tiešos reisus. Tā tas notiek visā pasaulē,” norādīja Nacionālā transplantācijas koordinācijas dienesta vadītāja pienākumu izpildītāja Egija Lapiņa. 

Tiesa, transplantācijas noslēpums gan nav atcelts. Pacienti Stradiņa slimnīcā, nezinās, ka nieres, aknas vai sirds donors ir piemēram, zviedrs, dānis vai norvēģis.

Valodas kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņot par kļūdu