Pēdējos gados Latvijā novērota neliela tendence uz sabiedrības iesaistes samazināšanos brīvprātīgajā darbā. Lai gan šis fakts varētu radīt bažas, ir svarīgi atzīmēt, ka brīvprātīgā darba jomā ir notikuši arī nozīmīgi progresa soļi, tostarp izveidots Brīvprātīgā darba likums un dibināta konsultatīvā padome, kas koordinē iesaistīto pušu sadarbību. Eksperti uzsver, ka brīvprātīgais darbs joprojām ir ārkārtīgi vērtīgs gan sabiedrības kopējā labuma gūšanai, gan arī individuālās pieredzes un prasmju pilnveidošanai.
Brīvprātīgā darba likumdošana un tās ietekme
Brīvprātīgā darba likums, kas stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī, ir būtisks solis brīvprātīgās kustības tiesiskajā regulējumā Latvijā. Tā mērķis ir veicināt brīvprātīgo darbu un sabiedrības līdzdalību tajā, definējot brīvprātīgo darbu kā organizētu un uz labas gribas pamata veiktu darbu bez atlīdzības sabiedrības labā. Likums nosaka, ka brīvprātīgo darbu var organizēt dažādas institūcijas, tostarp biedrības, nodibinājumi, valsts un pašvaldību iestādes. Interesanti, ka likumdošana atļauj brīvprātīgo darbu veikt personām, kas sasniegušas 13 gadu vecumu, ar nosacījumu, ka jaunieši vecumā no 13 līdz 16 gadiem saņem likumiskā pārstāvja rakstveida piekrišanu. Lai gan likums tika iecerēts kā atbalsts brīvprātīgajai kustībai, daži eksperti norādījuši, ka tas varētu radīt arī papildu birokrātisku slogu un ierobežojumus, īpaši attiecībā uz nepilngadīgo iesaisti mācību laikā. Lai gan likums ir nozīmīgs solis, sabiedrībā kopumā joprojām ir nepieciešams veicināt informētību un zināšanas par brīvprātīgā darba iespējām un tā nozīmi.
Tendences un statistika brīvprātīgajā darbā
Pēc “Eurostat” datiem, 2022. gadā sabiedrības iesaiste brīvprātīgajā darbā Latvijā bija 6,2%, kas ir zemāks rādītājs nekā 2015. gadā, kad tas bija 7,3%. Tas liecina par nelielu kritumu kopējā iesaistes līmenī. Tomēr jāatzīmē, ka jauniešu vidū situācija ir nedaudz atšķirīga – pētījumi par jauniešu pilsonisko izglītību liecina, ka aptuveni 40% jauniešu ir iesaistījušies dažādās brīvprātīgo grupās. Lai gan vispārējais rādītājs ir nedaudz sarucis, interese par brīvprātīgo darbu bieži vien ir lielāka nekā pieejamo iespēju piedāvājums.
Lai gan kopējie rādītāji varētu šķist neiepriecinoši, ir svarīgi atcerēties, ka brīvprātīgais darbs ir daudz vairāk nekā tikai bezatlīdzības palīdzība. Tas ir spēcīgs instruments personības attīstībai, darba pieredzes gūšanai un sociālo prasmju pilnveidošanai. Jaunietis, kurš ir vadījis kādu aktivitāti vai pulciņu brīvprātīgi, nākotnē varēs to veiksmīgi minēt darba intervijās, demonstrējot savu iniciatīvu un atbildības sajūtu.
Pētījumi arī atklāj, ka Latvijas iedzīvotāji pārsvarā izvēlas pasīvas iesaistes formas. Tāpēc sabiedrībā kopumā būtu nepieciešams sekmēt informētību un zināšanas par brīvprātīgo darbu, uzsverot to kā sabiedrības kopējo labumu sekmējošu aktivitāti, kā atbalstāmu un jēgpilnu nodarbošanos. Tas veidotu pozitīvu brīvprātīgā darba tēlu, ilgtermiņā paaugstinot arī tā prestižu.
Brīvprātīgā darba nozīme un ieguvumi
Brīvprātīgais darbs sniedz ievērojamu ieguldījumu ne tikai sabiedrības labklājībai, bet arī tautsaimniecībai. Lai gan precīzi dati par brīvprātīgo darba monetāro vērtību var atšķirties atkarībā no pētījuma metodoloģijas, tie liecina par miljoniem latu lielu ieguldījumu IKP. Salīdzinot ar citām Austrumeiropas valstīm, Latvija šajā ziņā ir starp līderiem. Šie aprēķini apliecina, ka brīvprātīgais darbs nav tikai altruistisks akts, bet arī ekonomiski vērtīgs resurss.
Brīvprātība ir spēcīgs instruments personības attīstībai, darba pieredzes gūšanai un sociālo prasmju pilnveidošanai. Jaunieši, kas aktīvi iesaistījušies brīvprātīgajā darbā, var demonstrēt savu iniciatīvu un atbildības sajūtu, kas ir ļoti vērtīgs ieguvums darba intervijās.
Nākotnes perspektīvas un iniciatīvas
2026. gads ir pasludināts par ANO “Brīvprātīgo gadu”, kas sniedz lielisku iespēju popularizēt un attīstīt brīvprātīgo darbu Latvijā. Tiek plānots rīkot dažādus pasākumus, tostarp nacionāla līmeņa konferences, seminārus un meistarklases, kā arī izveidot digitālu rīku brīvprātīgajiem un koordinatoriem, lai atvieglotu darbu un uzlabotu sadarbību. Šie pasākumi un rīki palīdzēs stiprināt brīvprātīgā darba atpazīstamību un veicināt efektīvāku sadarbību starp visām iesaistītajām pusēm.
Lai gan pēdējos gados novērots neliels brīvprātīgo skaita kritums, likumdošanas progresa un plānoto iniciatīvu ietvaros pastāv cerība uz brīvprātīgā darba kustības atdzimšanu un attīstību Latvijā. Ir svarīgi turpināt veicināt sabiedrības informētību par brīvprātīgā darba nozīmi un ieguvumiem, lai mudinātu arvien vairāk cilvēku iesaistīties un sniegt savu ieguldījumu sabiedrības kopējā labumā.