Latvijā joprojām gausi vakcinējas pret cilvēka papilomas vīrusu / Raksts

Jāstrādā ar ģimenes ārstiem

Pēc jaunās kārtības spēkā stāšanās kopš augusta sākuma līdz novembra beigām pret cilvēka papilomas vīrusu vakcinēti 1929 jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem un 664 riska grupu pārstāvji. Riska grupā ir, piemēram, cilvēki ar imūnsupresiju, sievietes noteiktā vecumā ar dzemdes kakla adenokarcinomu vai priekšvēža izmaiņām. Šādi dati liecina par zināmu piesardzību, atzina Slimību profilakses un kontroles centra vecākā epidemioloģe Linda Krauze.

“Likās, ka būs lielāka atsaucība, un mums ir bail, ka varbūt kaut kādā ziņā kaut kur nav aizgājusi informācija vēl līdz ģimenes ārstiem, jo ļoti bieži arī saņemam vēl joprojām zvanus, kuri jautā, vai tiešām var vakcinēt 25 gadīgo. Ir iedzīvotāji arī, kas paši atrod šo informāciju un aiziet pie sava ģimenes ārsta. Tur atkal ir darbs ar ģimenes ārstiem,” pauda Krauze.

Mērķis vakcinēt 65% nav sasniegts

Tomēr problēmas ir arī ar pusaudžu vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu. Meitenes Latvijā par valsts naudu vakcinē jau 15 gadus, savukārt zēnus – ceturto gadu. Nospraustais mērķis 65 % nav sasniegts.

Pērn pirmo vakcīnas devu 12 gadu vecumā saņēma 46 procenti meiteņu, otro – 25. Zēni – vēl mazāk. Taču pusaudži var vakcinēties arī vēlāk, ne tikai 12 gados, tāpēc apkopot datus par visiem ir grūti.

Dažviet Latvijā vakcinē simtprocentīgi vai tuvu tam, taču citviet – ļoti maz. Labākie rādītāji ir Jēkabpils, Alūksnes un Valkas novados; sliktākie – Ādažos, Jūrmalā, Salaspilī un Ropažos.

“Ģimenes ārsti jāiesaista vairāk. Jo ģimenes ārsti zina, ka līdz 25 gadu vecumam tagad var vakcinēt par velti. Mēs mēģināsim primārajā aprūpē vairāk investēt naudu un atbalstīt mūsu kolēģus,” teica veselības ministrs Hosams Abu Meri (“Jaunā Vienotība”).

Darbs arī ar pašvaldībām

Veselības ministrijas galvenā speciāliste ginekoloģijā Dace Rezeberga savukārt norādīja, ka līdz šim pašvaldības nav bijušas ļoti iesaistītas.

“Ar pašvaldībām vajadzētu runāt, tāpēc mēs patiešām esam atbildīgi par savu līdzcilvēku veselību, katrs no tā sava iespēju punkta. Vienam ir izglītošanas iespēja dota un, citam tomēr ir teritorijā praktizējošie ģimenes ārsti,” sacīja Rezeberga.

Pasaules Veselības organizācijas vēlas izskaust saslimstību ar dzemdes kakla vēzi, un šī vakcīna ir retā, kas pasargā no vēža. Vairāk nekā 90 procentos dzemdes kakla vēža ierosinātājs ir cilvēka papilomas vīruss. Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja Aija Geriņa minēja vairāku valstu pozitīvos piemērus, te viens no tiem.

“Ja mēs paskatāmies Dānijas piemēru, Dānijā šī vakcinācija sākta jau 2009. gadā, un vakcinācijas aptvere ir 80 % meitenēm un vairāk nekā 70 % zēniem. Un, protams, tas rezultējas ar to, ka viennozīmīgi šī saslimstība ar dzemdes kakla vēzi, tieši tām pacientēm, kas ir vakcinētas, ir ārkārtīgi zema, savukārt, ir augsta tām pacientiem, kas nav vakcinētas,” teica Geriņa.

Ziņot par kļūdu