Kiberapdraudējuma līmenis šajā gadā ir augstākais, kāds mums jebkad ir redzēts, tas nepārtraukti ir augšupejošs, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” sacīja kiberincidentu novēršanas institūcijas “Cert.lv” vadītāja Baiba Kaškina. Viņa uzsvēra, ka tas ir galvenokārt pateicoties dažādām krāpniecības kampaņām.
Kiberuzbrukumu kopskaits ir aptuveni par 13 % lielāks nekā pagājušajā gadā. Skaitot dažādus krāpšanas gadījumus, tas skaits ir pat par 30-35 % lielāks.
Kaškina norādīja, ka šajā gadā redzētas daudzas CSDD vārdā izsūtītas krāpnieku ziņas – “Cert.lv” ir informācija par vairāk nekā 100 gadījumiem, kur cilvēki ir iekrituši, mēģinot noskaidrot vai ir jāapmaksā kāds sods. Kaškina uzsvēra, ka šādā veidā iedzīvotāji zaudējuši aptuveni 175 tūkstošus eiro, kas neesot finansiāli lielākais zaudējumu apjoms.
Telefonkrāpnieku pieaugums
Kaškina sacīja, ka “šogad telefonkrāpniecība ir pārspējusi investīciju krāpniekus, kā arī pārspējusi visas citas jomas”.
Viņa norādīja, ka šajā jomā nepieciešama rīcība, lai situāciju sabremzētu un uzlabotu, “Skaidrs, ja veiksmīgāk varētu identificēt viltus zvanus, numuru viltošanu, tas varētu atrisināt daļu no problēmām,” sacīja Kaškina. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka tam ir nepieciešami ieguldījumi, kā arī jāsakārto likumdošana.
Savukārt Finanšu nozares asociācijas Krāpšanu ierobežošanas darba grupas vadītājs, SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis intervijā Latvijas Radio raidījumā “Labrīt” sacīja iedzīvotājiem izkrāptās summas paliek nemainīgas, tomēr arvien vairāk pieaug novērsto gadījumu skaits, kas nozīmē, ka krāpniecību apjoms arī turpina palielināties.
Priekšlikumi krāpniecības mazināšanai ir komplekss pasākums, tomēr jau šobrīd tiek ieviesti dažādi risinājumi, tostarp mākslīga intelekta risinājumi, lai spētu ātrāk identificēt krāpnieciskas darbības, sacīja Pelcis.
Viņš akcentēja, ka arī sakaru pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu uzņemties lielāku atbildību par potenciālajiem krāpniekiem. “Operatori jau dara daudz, bet tas, kas iztrūkst ir šī savstarpējā sadarbība un saziņa operatoru starpā,” pauda Pelcis.
“Operatori dara daudz, bet tas nav viņu pienākums – tas ir viņu brīvprātīgs risinājums,” sacīja Pelcis. Viņš norādīja, ka līdz ar to arī rodas jautājums, cik daudz laika un resursus operatori gatavi veltīt telefonkrāpnieku apkarošanai.
Arī Pelcis uzsvēra, ka ir jāizstrādā risinājums valsts pusē – jāmeklē kāds konkrēts risinājums, kas noteiktu pienākumu operatoriem iesaistīties telefonkrāpnieku apkarošanā. Vienlaikus Pelcis sacīja, ka ir vajadzīga plašāka diskusija ar operatoriem.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu