Pētījums atklāj – lai gan Latvijas iedzīvotāji apzinās vajadzību gatavoties krīzēm, praktiskā sagatavotība joprojām ir zema. Pērn civilās aizsardzības mācībās bija piedalījušies vien 6% iedzīvotāju – vairākas reizes mazāk nekā kaimiņvalstīs.
“Salīdzinot – Igaunijā 14%, Somijā 24%, un mēs principā uzrādām zemāku rādītāju nekā Eiropas Savienībā vidēji. Tas liekas neticami, mēs jau it kā labi apzināmies, kāpēc mums vajag sagatavoties krīzēm, bet tā praktiskā apmācība cilvēkiem nav bijusi tik plaša.”
Nepietiekamā praktiskā pieredze ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki krīzes situācijās jūtas nedroši un apjukuši, uzsver pētījuma autori. Nepieciešamību iedzīvotājus aktīvi iesaistīt dažāda veida mācībās uzsver arī ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Krīzes brīžos valsts dienesti nevar palīdzēt katram individuāli, tāpēc būtiska ir pašu cilvēku spēja parūpēties par savu un ģimenes drošību.
“Iedot tādu praksi vai izpratni, pieredzi, kam tad mums būtu jāsagatavojas. Izmēģināt, pamēģināt iedzīvotājam praktiski, lai viņš tiešām saprot, kāpēc es to daru un kāpēc man tas ir svarīgi. Ja mēs tikai nāksim ar tādu informatīvu kampaņu ārā, tā ir laba lieta, noteikti šis ēters ir jāaizpilda, šī ziņa ir jānes, lai nebūtu tukšuma, bet jāpiedāvā šī praktiskā pieredze, kādā veidā lai iedzīvotājs to izjustu.”
Līdztekus diskusijām tiek sperti arī praktiski soļi. Nākamgad galvaspilsētā plānots ierīkot 146 duāla lietojuma patvertnes, kas ikdienā kalpos kā mākslas galerijas, sporta zāles vai citas publiskas telpas, bet krīzes situācijā būs izmantojamas kā patvertnes. Vienlaikus pētījums aicina uz civilās aizsardzības sistēmu skatīties plašāk. Rīga nav izolēta – katru dienu no Pierīgas uz galvaspilsētu pārvietojas līdz 200 tūkstošiem cilvēku, un krīzes situācijā šī kustība var radīt papildu riskus.
“Jāņem vērā, kas notiek krīzes situācijās, ka šī lielā cilvēku masa var sākt virzīties tieši Pierīgas virzienā, un tur, manuprāt, mums šobrīd vēl Pierīgas pašvaldībām un valstij ir daudz darāmā. Gan diskusijas, gan alternatīvie veidi, ja mēs paskatāmies uz publiskajām ēkām, uz daudzdzīvokļu ēkām – tās ir pamatā Rīgā, savukārt Pierīgā nereti palieņu pļavās ir mājas bez pagrabiem, mājas bez kaut kādām iespējām, līdz ar to, protams, tur ir zināmi riski.”
Civilās aizsardzības pamats ir iedzīvotāju iesaiste un noturība. Lai gan pēdējos gados stiprināta institūciju gatavība krīzēm, iedzīvotāji nereti paliek novārtā – vairāk nekā puse rīdzinieku no valsts sagaida skaidrāku un aktīvāku komunikāciju. Vienlaikus ārkārtas paziņojumiem no valsts un pašvaldību iestādēm pērn bija pieteikušies tikai 3% iedzīvotāju. Drošības eksperti uzsver – ar informatīviem materiāliem vien nepietiek, cilvēkiem ir jādod iespēja krīzes situācijas izdzīvot praktiski.
“Par drošības situāciju un šīm lietām jākomunicē maksimāli godīgi, nemēģinot ne izskaistināt krāsas jeb iztēloties, ka situācija ir drošāka, nedz arī mēģinot sabiezināt krāsas – tas ir viens. Otrs – labākais risinājums ir tas, ka cilvēki ne tikai klausās plānus un lasa bukletus, bet – ka viņi iziet faktiskai rīcībai cauri. Tas ir tas, ko mēs redzam – pieredze Ukrainā rāda, kas strādā. Cilvēki, kas izgājuši cauri pieredzei, prot labāk rīkoties šādās situācijās.”
Lai gan pētījums skaidri norāda uz nepieciešamību rīkot plašas civilās aizsardzības mācības, Iekšlietu ministrija pagaidām ar konkrētiem solījumiem nesteidzas.
“Mums apmācības jau ir plānotas pašvaldību šīm te civilās aizsardzības komisijām, un notiek ļoti laba sadarbība Iekšlietu ministrijai ar NVO sektoru un pilsonisko sabiedrību. Noteikti iepazīsimies ar šodien redzēto pētījumu un tad jau varēsim izdarīt secinājumus.”
Pētījuma autori uzsver – zināšanas un prasmes, kā rīkoties krīzes situācijā, nepalielina iespējamību, ka krīze notiks, bet gan ļauj cilvēkiem justies drošāk un pārliecinātāk.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!