Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati atklāj, ka 2025. gada sākumā Latvijā kopumā dzīvoja 1 miljons 857 tūkstoši iedzīvotāju. Kā informē portāls jauns.lv, šajā skaitā 997 641 bija sievietes un 862 924 vīrieši. Tādējādi sieviešu skaits Latvijā bija par 134 717 lielāks nekā vīriešu. Šāda dzimuma struktūra ir raksturīga Latvijai kopš neatminamiem laikiem, bet īpaši izteikta kļuva pēc Otrā pasaules kara. Sieviešu īpatsvars ir lielāks nekā vīriešu visās Latvijas valstspilsētās un gandrīz visos novados, izņēmumi ir Rēzeknes, Saulkrastu un Ventspils novadi. Interesanti, ka vīriešu īpatsvars pārsvarā ir lielāks līdz aptuveni 35-40 gadu vecumam, bet pēc tam sieviešu īpatsvars strauji pieaug, galvenokārt sieviešu lielākās paredzamās dzīves ilguma dēļ.
Demogrāfiskā situācija un tās izmaiņas
Kopš 1991. gada Latvijā kopumā vērojams negatīvs dabiskais pieaugums, mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu. Šī tendence ir izraisījusi iedzīvotāju skaita samazināšanos. Lai gan migrācijas saldo pēdējos gados ir bijis svārstīgs, kopējais iedzīvotāju skaits turpina sarukt. Piemēram, 2024. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 18 tūkstošiem jeb 1,0%, ko veidoja negatīvs dabiskais pieaugums (-13,8 tūkstoši) un migrācijas rezultātā (-4,2 tūkstoši). Salīdzinot ar 1990. gadu, iedzīvotāju skaits ir sarucis par vairāk nekā 800 tūkstošiem. Tiek prognozēts, ka iedzīvotāju skaita samazinājums turpināsies, galvenokārt negatīvā dabiskā pieauguma dēļ.
Metodoloģija un jaunās pieejas datu iegūšanā
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) iedzīvotāju skaita novērtēšanai izmanto jaunu, Eiropas līmenī unikālu metodi, kas balstās uz administratīvajiem datiem un personu “dzīvības pazīmēm”. Šī pieeja ļauj precīzāk noteikt iedzīvotāju statusu valstī un iegūt detalizētus datus katru gadu, nevis reizi desmit gados. Metodes pamatā ir darbs ar iedzīvotāju reģistra datiem, kombinējot tos ar informāciju no dažādiem administratīvajiem reģistriem, piemēram, veselības aprūpes, izglītības un sociālās palīdzības sistēmām. Šī jaunā pieeja nodrošina daudz precīzākus un aktuālākus datus nekā iepriekšējās metodes, kas balstījās uz prognozēm vai tautas skaitīšanām dzīvesvietās.
Vecuma struktūra un darbaspēka potenciāls
2025. gada sākumā 63% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija darbspējas vecumā (15–64 gadi). Bērnu un pusaudžu (0–14 gadi) īpatsvars veidoja 15,1%, bet vecumā 65 gadi un vairāk – 21,9%. Salīdzinot ar 2015. gadu, bērnu un pusaudžu skaits samazinājies par 5,7%, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits sarucis par 10%. Šī tendence liecina par darbaspēka potenciāla samazināšanos nākotnē, kas varētu radīt izaicinājumus uzņēmumiem un tautsaimniecībai kopumā. Demogrāfi norāda uz nepieciešamību risināt šo problēmu, iespējams, veicinot imigrāciju vai citas demogrāfiskās politikas pasākumus.
Novados un pilsētās – atšķirīgs dzimumu sadalījums
Lai gan kopumā Latvijā sieviešu skaits ir lielāks, dzimumu sadalījuma atšķirības ir manāmas dažādās teritoriālajās vienībās. Piemēram, visvairāk sieviešu uz 100 vīriešiem ir Preiļu (133), Valkas (132) un Krāslavas (131) pilsētās. Savukārt Ķepovas pagastā vīriešu ir 1,6 reizes vairāk nekā sieviešu, un Jaunjelgavas, Aknīstes, Vecumu, Zaļesjes un Pilskalnes pagastos vīriešu īpatsvars ir par trešdaļu lielāks. Aptuveni vienāds skaits vīriešu un sieviešu ir novērots 20 teritoriālajās vienībās, piemēram, Raņķu, Kalētu un Vietalvas pagastā.