Rīgā notiekošajā finanšu izlūkošanas ekspertu konferencē galvenā uzmanība tiek pievērsta cīņai pret naudas atmazgāšanu un sankciju apiešanu, īpaši izceļot Latvijas pozīciju šajā kontekstā. Lai gan klasiskie naudas atmazgātāji no Latvijas bankām ir veiksmīgi izskausti, noziedznieki arvien biežāk izmanto jaunas metodes, piemēram, kriptovalūtas, radot jaunus riskus un izaicinājumus. Eksperti brīdina, ka Latvija atrodas riska zonā sankciju apiešanas jomā.
Kriptovalūtas – jauns instruments noziedzniekiem
Kriptovalūtu pieaugošā popularitāte un to nepietiekamā regulēšana rada ievērojamus riskus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL), terorisma finansēšanas un sankciju apiešanas jomā. Kā norāda eksperti, kriptovalūtas var tikt izmantotas, lai padarītu nelegāli iegūtus līdzekļus grūtāk izsekojamus un slēptu to izcelsmi. Tā kā kriptovalūtas ir salīdzinoši jauna un sarežģīta tehnoloģija, tās rada būtiskas problēmas gan Latvijas, gan starptautisko organizāciju izstrādātajām normām un uzraudzības mehānismiem. Lai gan tradicionālie naudas atmazgāšanas kanāli banku sektorā ir ierobežoti, digitālo aktīvu izmantošana rada jaunas iespējas noziedzniekiem apiet likumu. Tāpēc ir svarīgi ne tikai izprast, bet arī aktīvi meklēt risinājumus, kā efektīvi uzraudzīt un regulēt šos jaunus finanšu instrumentus.
Latvijas loma un riski sankciju apiešanā
Latvija, kā valsts ar stratēģiski svarīgu ģeogrāfisko atrašanās vietu starp Eiropas Savienību, Krieviju un Baltkrieviju, saskaras ar paaugstinātu sankciju apiešanas risku. Finanšu izlūkošanas dienests (FID) kopš 2024. gada ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā. FID ir izstrādājis vadlīnijas uzņēmējiem, lai palīdzētu identificēt un pārvaldīt sankciju riskus, jo īpaši attiecībā uz darījumiem ar paaugstināta riska valstīm, kas nemazgā sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju un tiek izmantotas, lai apietu noteiktos ierobežojumus. Šīs vadlīnijas palīdz uzņēmumiem izstrādāt iekšējās kontroles sistēmas, veikt darījumu partneru padziļinātu pārbaudi un efektīvi sadarboties ar kredītiestādēm. Aptuveni 75% kravu, kas tiek atklātas uz Latvijas ārējās robežas, muitas procedūru jau ir sākušas citā ES dalībvalstī, norādot uz tranzīta ceļu izmantošanu sankciju apiešanai. Tādējādi Latvijas loma šajā kontekstā ir būtiska gan kā tranzīta valstij, gan kā muitas kontroles punktam uz ES ārējās robežas.
Pastiprināta uzraudzība un jauni rīki
Lai efektīvāk cīnītos pret finanšu noziegumiem un sankciju apiešanu, Latvijas Banka ir sākusi izmantot mašīnmācīšanās rīku, kas palīdz analizēt importa un eksporta datus, identificējot potenciālus sankciju pārkāpumu riskus pārrobežu darījumos. Šis instruments ļauj identificēt anomālijas un nepilnības, kas var liecināt par nelikumīgām darbībām. Vienlaikus Finanšu izlūkošanas dienests (FID) pastiprināti pievērš uzmanību ziņojumiem, kas norāda uz militāra rakstura, divējāda lietojuma vai ekonomiski sensitīvām precēm. Lai veicinātu tiesisko noturību, FID izstrādājis vadlīnijas par aizdomīgiem darījumiem un atturēšanos no darījumu veikšanas, jo sankciju pārkāpšana ir finanšu noziegums, kam var sekot naudas atmazgāšana. Latvijā jau ir ierosināti vairāk nekā 250 kriminālprocesu par sankciju pārkāpšanu, daļa no tiem balstīta uz FID sniegto informāciju.
Globālā dimensija un sadarbības nozīme
Starptautiskā sadarbība ir izšķiroša, lai efektīvi apkarotu naudas atmazgāšanu un sankciju apiešanu. Rīgā notiekošajā konferencē piedalās eksperti no vairāk nekā 20 valstīm, tai skaitā no Eiropas Savienības, Apvienotās Karalistes, Kanādas un ASV. Diskusiju centrā ir jautājumi par sankciju politiku, uzņēmumu atbildību, finanšu plūsmu izsekošanu un sankciju ekonomisko ietekmi. Dalībnieki meklē kopīgus risinājumus, lai nodrošinātu finanšu spiediena noturību pret agresorvalstīm. Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis uzsver, ka Latvijas riska profils noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā ir mainījies – ja agrāk galvenie riski bija saistīti ar ārvalstu klientiem un darījumiem ar Krieviju, tad tagad priekšplānā izvirzās krāpniecība, ēnu ekonomika un sankciju pārkāpumi. Šī konference kalpo kā nozīmīga platforma ekspertu, politikas veidotāju un uzņēmēju dialogam par to, kā nodrošināt efektīvu cīņu pret finanšu noziegumiem un stiprināt starptautisko drošību.