Kā notiks apdrošināšana, kādi īpašumi nonāks piespiedu atsavināšanā, cik liela būs ainavas aizsardzības zona – šie ir daži no jautājumiem, par kuriem Kuldīgā diskutēja tie Saeimas deputāti, kas ievēlēti no Kurzemes. Pašlaik Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likums Saeimā pieņemts otrajā lasījumā. Deputāti iesnieguši savus ieteikumus, kā to pilnveidot
Pašlaik likumprojekts “Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likums” Saeimā tiek virzīts trešajam, noslēdzošajam lasījumam. Tam iesniegti vairāki priekšlikumi, par kuriem diskutēja no Kurzemes Saeimā ievēlētie deputāti. Piemēram, likumprojekts paredz, ka pasaules mantojuma vietas teritorijā īpašumi ir jāapdrošina, lai pēc kādas nelaimes tos varētu atjaunot.
“Es esmu saņēmusi no iedzīvotājiem tādas satraukuma pilnas vēstules saistībā ar priekšlikumiem, kas ir iestrādāti likumā. Tātad pirmais – tā ir obligāta ēku apdrošināšana.
Un cilvēki, kuriem tā rocība nav tik liela, kam varbūt tur ir ienākumi nedaudz vairāk nekā maznodrošinātai personai, līdz ar to viņi ir nesaprašanā, vai viņu īpašums netiks atsavināts. Un otra daļa, par ko arī tiešām cilvēki uztraucas, kādos gadījumos tiks atsavināts viņu īpašums,” sacīja Saeimas deputāte Ramona Petraviča (“Latvija pirmajā vietā”).
Pašvaldībā uzsver, ka īpašumu apdrošināšanas kārtību noteiks saistošie noteikumi, kuru izveidē tiks iesaistīti arī konkrētajā teritorijā dzīvojošie cilvēki, uzņēmēji un nevalstiskās organizācijas. Savukārt pants par īpašuma atsavināšanu iekļauts tādēļ, ka ir gadījumi, kad īpašnieks gadiem ļauj iet bojā kultūrvēsturiskam piemineklim, bet pašvaldībai to glābt nav iespējams.
Foto: Latvijas Televīzija
Foto: Latvijas Televīzija
Foto: Latvijas Televīzija
“Ja nav līdzējis neviens no citiem gan atbalstošiem, gan represējošiem mehānismiem, tās ir, nu, pilnīgi droši var pateikt, ne vairāk kā pāris ēkas vispār mums vecpilsētā. Bet to noteikti lems tikai un vienīgi Sadarbības padome. Nekādā veidā pašvaldība to viena pati neizlems,” komentēja Kuldīgas novada pašvaldības Būvniecības nodaļas vadītāja, UNESCO vietas pārvaldniece Jana Jākobsone.
Diskusijas bija arī par sadarbības padomes sastāvu.
“Mūsuprāt, domes priekšsēdētājam tā nebūtu jāvada. Šeit tomēr domei ir savs darbiņš jādara. Šai padomei jābūt ekspertu un speciālistu vadībā. Un noteikti jāskatās, kā šī te ainavas aizsardzība, kā tas ietekmēs uzņēmējdarbību,” sacīja Saeimas deputāts Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība).
Iepriekš izskanējis, ka 25 kilometru rādiusā ap Kuldīgu nevarēs būvēt augstus objektus. Pašvaldībā uzsver, ka tā nav. Ir noteiktas teritorijas, kur tas būs aizliegts, un teritorijas, kur jābūt ietekmes novērtējumam. Trešais lasījums Saeimā varētu būt februārī.
“Likums principā stājas uzreiz spēkā. Bet ir pārejas noteikumos vairākas lietas, kuras ir noteiktas, kad tās stāsies spēkā. Nu, piemēram, tā pati īpašuma apdrošināšana, tā stāsies spēkā pēc vairākiem gadiem, lai ir iespējams tam sagatavoties,” skaidroja Saeimas deputāte Inga Bērziņa (“Jaunā Vienotība”).
Kuldīgas vecpilsēta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā tika iekļauta 2023. gadā.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu