Janvāra izskaņā Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) vērsa uzmanību uz bažām par neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību, īpaši saistībā ar plānotajām slimnīcu tīkla reformām un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) attīstības stratēģiju. Arodbiedrība atgādina par Satversmes 111. pantu, kas garantē medicīniskās palīdzības minimumu ikvienam, uzsverot, ka neatliekamā palīdzība nav tikai brigādes ierašanās laiks, bet arī savlaicīga piekļuve diagnostikai, ārstēšanai un stacionārai aprūpei. LVSADA kritizē tendenci NMPD stratēģijā arvien lielāku lomu paredzēt sabiedrības iesaistei un brīvprātīgajiem, norādot, ka tas varētu būt mēģinājums kompensēt profesionālās palīdzības pieejamības ierobežojumus, kas rodas strukturālu reformu rezultātā. Veselības ministrija gan uzsver, ka plānotās pārmaiņas slimnīcu tīklā ir nepieciešamība, nevis izvēle, jo valstī trūkst medicīnas personāla. Tiek plānots pāriet no piecu uz trīs līmeņu slimnīcu modeli, lai koncentrētu personālu un kompetences, nodrošinot kvalitatīvāku un drošāku aprūpi.
Veselības ministrs reģionālās vizītēs un gaidāmās reformas
Veselības ministrs Hosams Abu Meri janvāra nogalē devās darba vizītē uz Latgali, lai tiktos ar ārstniecības iestāžu vadību un personālu. Vizītes mērķis bija identificēt aktuālos jautājumus, kas saistīti ar slimnīcu attīstības plānu ieviešanu, pārrunāt nozares problēmas un informēt par 2026. gada veselības aprūpes prioritātēm. Ministrs apmeklēja Ludzas medicīnas centru, piedalījās Indras NMPD punkta atklāšanā un viesojās Krāslavas, Preiļu un Līvānu slimnīcās. Tiek uzsvērts, ka slimnīcu tīkla attīstības mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu, drošu un pieejamu stacionāro aprūpi visā Latvijā, katru slimnīcu izvērtējot individuāli. Tāpat ministrs ir paudis, ka nevar turpināt uzturēt fragmentētu slimnīcu sistēmu, kad trūkst mediķu, un ka finansējums vien nav pietiekams, ja nav personāla. 2026. gadā veselības nozarei kopumā paredzēts budžets 1,97 miljardi eiro, papildus piešķirot 42,7 miljonus eiro.
Aktualitātes Slimību profilakses un kontroles centrā un senioru veselība
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) janvārī informēja par augsto gripas izplatības līmeni Latvijā, lai gan tika novērota neliela lejupslīde laboratoriski apstiprināto gadījumu skaitā. Visi apstiprinātie vīrusi bija A tipa. SPKC uzsācis iniciatīvu par drošību pie ūdens, aicinot pašvaldības kopīgi mazināt noslīkšanas riskus. Tāpat centrs aktualizējis informāciju par Nipahas vīrusa infekciju. Interesanti dati tika publicēti par senioru veselību Latvijā, norādot uz zemu veselīgo mūža gadu rādītāju un augstu hronisko slimību slogu. Pērn aptuveni 22% Latvijas iedzīvotāju bija vecāki par 64 gadiem. Notiek konkurss uz SPKC direktora amatu, kurā otrajā kārtā tiek virzīti četri pretendenti, kuriem būs jāprezentē savs redzējums par centra attīstību.
Gaidāmās izmaiņas veselības aprūpes finansēšanā un pakalpojumu pieejamībā
No 2026. gada 1. janvāra stāsies spēkā vairākas izmaiņas veselības aprūpes jomā. Paredzēts paplašināt valsts apmaksāto uztura speciālistu konsultāciju pieejamību un ieviest endoprotezēšanas operācijas ar daļēju pacienta apmaksu. Atsevišķos gadījumos varētu atcelt maksu par farmaceita pakalpojumu, īpaši personām ar invaliditāti vai ja zāļu cena nepārsniedz noteiktu summu. No 2026. gada 5. maija pāreja uz e-nosūtījumiem kļūs obligāta, papīra formāta nosūtījumus vairs nepieņems. Tiks ieviests jauns veselības aprūpes finansēšanas modelis, saskaņā ar kuru valsts apmaksātā veselības aprūpe galvenokārt tiks nodrošināta Latvijā deklarētajām un nodarbinātajām personām. Tomēr Latvijas Slimnīcu biedrība pauž bažas, ka valdības atbalstītās izmaiņas slimnīcu finansēšanas modelī, kas paredz samazināt finansējumu reģionālajām slimnīcām, apdraud medicīniskās aprūpes pieejamību reģionos.