Vai šo sauc par demokrātiju, ja balsojums praktiski nemainās katrā balsojumā no koalīcijas puses neskatoties uz opozīcijas viedokli, pat nepieņemot alternatīvu vai pat neiesaistoties kompromitējošā diskusijā?

7 comments
  1. Protams, tieši to arī sauc par demokrātiju. Kompromitejošās diskusijas ir atsevišķs jautājums, bet vairākuma viedoklis ir demokrātijas pamats.

  2. Nesaprotu, kur tieši ir problēma? Ko nozīmē pieņemt alternatīvu? Atgādināšu, ka koalīciju veido 5 (!) partijas – jebkurš koalīcijas lēmums ir izgājis daudz alternatīvām cauri un maz ticams, ka kāds vēl grib klausīties, kas Lemberga kabatas partijai un krieviem šajos jautājumos sakāms. Katram deputātam Saeimas debatēs ir tiesības izteikties. Tāpat ielaisties diskusijās ar zagļiem un krieviem nozīmē celt viņu reitingus. ZZS jau izskatās ir nolīduši pagrīdē un vispār nebalso, lai viņi tad varētu dirst uz visiem, ka nepareizi lēmumi pieņemti.

    Man vairāk interesē, kā deputāts var sasolīt zilus brīnumus vēlētājiem, saņemt algu par savu pienākumu, it kā pildīšanu, un tad vnk nebalsot? Kāds plāns? Izvairīties no atbildības? Un tad vēl atļaujas gudri izteikties un činkstēt par to, ka redz vēlētāji pasīvi nenāk uz vēlēšanām… bļa paši deputāti nevar savus tuklos pirkstus no pakaļas izvilkt un nospiest pogu uz galda.

  3. Man vairāk jautājums par to diskusiju? Lielākā daļa tribīnes runāšana ir bijusi pašu politiķu populisms vai sevis reklamēšana. Es ne reizi klausoties, visādus gobzemus, stepaņenko vai vēl kādu, kas daudz dirš maz dara neesmu dzirdējis reālus argumentus, kāpēc kāds likums nebūtu jāpieņem. Tik cik jūs visi esat slikti, ja man būtu teikšana viss būtu labāk.

  4. To sauc par politisku sistēmu, kur viena partija ir marģinalizēta kā ”forever opozīcija”, un kur koalīcija – kura paliek pārsteidzoši līdzīga ideoloģiski vēlēšanas pēc vēlēšanām – turpina ieturēt status quo. Piekrītu tev, tur ir problēma, bet problēma nav balsojumos, bet partijās un ko mēs iebalsojam.

  5. Jā, lol. Tā ir demokrātija. Tā darbojas parlamentāras republikas sistēma. Vienmēr šādi ir bijis. Par ko cepšanās?

  6. Tik mazai nācijai kā Latvija, 5 būtu nu maksimālais partiju daudzums. Ar vairāk lēmumu pieņemšanas process nu ir absurdi lēns un neefektīvs. Ar mazāk parādās riski, ka netiek pārstāvētas pietiekami daudz idejas un viedokļi.
    Un pozitīvam lēmumam drīzāk būtu jāiegūst 2/3 (67 balsis). Nešķiet ok, ka 51% diktē, ko darīt pārējiem 49%.

Leave a Reply