“Mēs, kā jau es to daudzreiz esmu teicis, aicinām visus mūsu divus miljonus kopējā darbā bez jebkādiem izņēmumiem. Jūs labi zināt, ka ar šo izteicienu es gribu zināmu darīt to, ka mēs nedomājam, ka latviskā Latvija varēs dzīvot un strādāt tikai latvieši. Latvija ir latviska, tāda viņa būs un paliks latviska, bet tādēļ Latvijā var dzīvot arī citi. Mēs aicinam visus strādāt kopējā darbā.”- Kārlis Ulmanis (Griežot Ulmaņfenku Ulmanis reizina likmi ar 5!)
One of our most famous LGBT politicians. ✊
Anti-Satversme traitor who deserved to hang on the 16th of May. An absolute disgrace.
Mans vectēvs ar saviem brāļiem tajā laikā arī bija Rīgā. Kā viņš teica, vienīgā reize, kad viņi dzīvoja Rīgā vairākas dienas kopā ar citiem saimnieku dēliem, bez jebkāda darījuma slēgšanas mērķiem. Viņi ieradās no Latgales, ar savām šautenēm, un satikās ar citiem no visām Latvijas malām. Par Ulmaņa lēmumu atlaist Saeimu viņiem bija zināms. Tāpēc viņi ieradās, lai varētu aizstāvēt šo lēmumu un nepieļaut nekādas nekārtības. Iespējams, tāpēc viss notika mierīgi. Mans vectēvs, tāpat kā daudzi citi, bija dienējis Latvijas armijā. Toreiz nebija Zemessargi, bet aizsargi.
Par to laiku viņš man pastāstīja tīri daudz. Daudzi piemirst, ka Ulmanis atlaida Seimu, nevis valdību, lai pārtrauktu bezjēdzīgu likumu pārtaisīšanu, varas spēles un lieku valsts (nodokļu) naudas tērēšanu. Viņš stāstīja, kā Vācija atzina 700.gadu okupāciju un tādēļ bija spiesta pamest mūsu zemi ar visiem saviem ievestajiem cilvēkiem, atstājot īpašumus, kurus senatnē atņēma mūsu senčiem. Palika tikai tie, kas bija precējušies ar vietējiem. Tāpēc Latvijā uzradās brīvās zemes un pašpasludinātie baroni devās uz savu dzimteni.
Kā vectēvs stāstīja, pēc Saeimas atlaišanas sākās straujš ekonomikas uzplaukums, jo ārlietu un ekonomikas ministrijas nodarbojās ar zemnieku ražotās produkcijas realizāciju. Zemniekiem nebija jādomā par tirdzniecību. Valsts noslēdza līgumus, kur zemnieki apņēmās izaudzēt uz konkrētu laiku noteiktas kvalitātes lopus, labību un dārzeņus, par ko arī uzreiz valsts samaksāja, uzņemoties visas transporta un realizācijas rūpes. Vārdu sakot – katrs darīja to darbu, kuru vislabāk prata. Ar ko tagad nodarbojas ekonomikas ministrija? Nav redzēts, ka iesaistītos reālās darbībās.
Bija lietas, kuras varbūt nebija pārdomātas, ja skatās no tagadējā viedokļa. Tā laika cilvēki, pēc Padomju Savienības sabrukuma izdzirdot Latvijas himnu, cēlās agri no rīta, lai to dzirdētu pa radio, un stāvēja kājās, neskatoties uz pārvietošanās grūtībām un slimībām.
Vienreiz būtu jāatmet Padomju propogandas skolu vēstures sagrozījumus. Arī tajos gados Padomju Krievija jau centās ar savu rīcību ietekmēt vēlēšanas citās valstīs, tāpēc nepārtrauktas partiju cīņas pēc varas krietni grāva iespēju ekonomiskai attīstībai. Ja paskatās un valsts ekonomiku, attīstību un dzīveslīmeņa celšanos – efekts bija spēcīgs, bet nepietika laika pilnīgai attīstībai. Krievija piespieda noslēgt līgumus par savu armijas bāzu izvietošanu valsts teritorijā 1939.gadā, ja tā nebūtu bijis, iespējams, ka Ulmanis būtu izsludinājis vēlēšanas pēc pāris gadiem, jo viņam rūpēja valsts un cilvēki, nevis vēlme kļūt par monarhu.
Ulmanis rīkojās pret Satversmi, atlaižot Saeimu, bet, ja uzradies augnis, pret to ir jārīkojas drastiski, nevis jāpieļauj visa ķermeņa sapūšanu. Nevar pārmest, ka ar tādu rīcību cilvēki būtu tapuši par vergiem. Demokrātija nav visatļautība, visi piemirst, ka 1934.gadā Ulmanis bija Ministru prezidents, Valsts prezidents un valdība palika un bija spējīgi rīkoties. Par Valsts un ministru prezidentu Ulmanis palika tikai 1936.gadā.
Saprotu, ka šos tematus cilā partiju vēlēšanu kampaņu sakarā, bet tagad mums arī ri ļoti nopietns iekaisums Saeimā, kas var pāraugt augonī – pārāk daudz deputātu tik mazai valstiņai un pilnīgs bardaks ar tūkstošiem nesakārtotu likumu, kuriem nav noteikta hgierarhija. Ja deputātam vajag konsultantu – lai maksā no savas algas. Tie, kas tagad plēšas pie varas, varbūt lai pārlasa padomju skolās mācīto formulējumu par revolūcijas priekšnoteikumiem, kad vara vairs nespēj valdīt pa vecam, bet tauta vairs negrib dzīvot pa vecam. Kritiskais punkts tuvojas.
Katrs var vērtēt kā grib Ulmaņa veikto apvērsumu, bet neviens nevar noliegt viņa ieguldījumu Latvijas izveidē un tās attīstībā.
If I had a nickel for every time a European country had a coup in May during the interwar period, I’d have two nickels. Which isn’t a lot, but it’s weird it happened twice.
edit: okay it actually happened thrice, what is wrong with this month?
labais cilvēks, mēs, lietuvieši, viņu cienām
Not many people know this, but it’s taught in latvian histoty classes – Ulmanis had reservations about his coup, but his generals executed it without Ulmanis’ go-ahead, and he just went along with it.
9 comments
“Mēs, kā jau es to daudzreiz esmu teicis, aicinām visus mūsu divus miljonus kopējā darbā bez jebkādiem izņēmumiem. Jūs labi zināt, ka ar šo izteicienu es gribu zināmu darīt to, ka mēs nedomājam, ka latviskā Latvija varēs dzīvot un strādāt tikai latvieši. Latvija ir latviska, tāda viņa būs un paliks latviska, bet tādēļ Latvijā var dzīvot arī citi. Mēs aicinam visus strādāt kopējā darbā.”- Kārlis Ulmanis (Griežot Ulmaņfenku Ulmanis reizina likmi ar 5!)
One of our most famous LGBT politicians. ✊
Anti-Satversme traitor who deserved to hang on the 16th of May. An absolute disgrace.
Mans vectēvs ar saviem brāļiem tajā laikā arī bija Rīgā. Kā viņš teica, vienīgā reize, kad viņi dzīvoja Rīgā vairākas dienas kopā ar citiem saimnieku dēliem, bez jebkāda darījuma slēgšanas mērķiem. Viņi ieradās no Latgales, ar savām šautenēm, un satikās ar citiem no visām Latvijas malām. Par Ulmaņa lēmumu atlaist Saeimu viņiem bija zināms. Tāpēc viņi ieradās, lai varētu aizstāvēt šo lēmumu un nepieļaut nekādas nekārtības. Iespējams, tāpēc viss notika mierīgi. Mans vectēvs, tāpat kā daudzi citi, bija dienējis Latvijas armijā. Toreiz nebija Zemessargi, bet aizsargi.
Par to laiku viņš man pastāstīja tīri daudz. Daudzi piemirst, ka Ulmanis atlaida Seimu, nevis valdību, lai pārtrauktu bezjēdzīgu likumu pārtaisīšanu, varas spēles un lieku valsts (nodokļu) naudas tērēšanu. Viņš stāstīja, kā Vācija atzina 700.gadu okupāciju un tādēļ bija spiesta pamest mūsu zemi ar visiem saviem ievestajiem cilvēkiem, atstājot īpašumus, kurus senatnē atņēma mūsu senčiem. Palika tikai tie, kas bija precējušies ar vietējiem. Tāpēc Latvijā uzradās brīvās zemes un pašpasludinātie baroni devās uz savu dzimteni.
Kā vectēvs stāstīja, pēc Saeimas atlaišanas sākās straujš ekonomikas uzplaukums, jo ārlietu un ekonomikas ministrijas nodarbojās ar zemnieku ražotās produkcijas realizāciju. Zemniekiem nebija jādomā par tirdzniecību. Valsts noslēdza līgumus, kur zemnieki apņēmās izaudzēt uz konkrētu laiku noteiktas kvalitātes lopus, labību un dārzeņus, par ko arī uzreiz valsts samaksāja, uzņemoties visas transporta un realizācijas rūpes. Vārdu sakot – katrs darīja to darbu, kuru vislabāk prata. Ar ko tagad nodarbojas ekonomikas ministrija? Nav redzēts, ka iesaistītos reālās darbībās.
Bija lietas, kuras varbūt nebija pārdomātas, ja skatās no tagadējā viedokļa. Tā laika cilvēki, pēc Padomju Savienības sabrukuma izdzirdot Latvijas himnu, cēlās agri no rīta, lai to dzirdētu pa radio, un stāvēja kājās, neskatoties uz pārvietošanās grūtībām un slimībām.
Vienreiz būtu jāatmet Padomju propogandas skolu vēstures sagrozījumus. Arī tajos gados Padomju Krievija jau centās ar savu rīcību ietekmēt vēlēšanas citās valstīs, tāpēc nepārtrauktas partiju cīņas pēc varas krietni grāva iespēju ekonomiskai attīstībai. Ja paskatās un valsts ekonomiku, attīstību un dzīveslīmeņa celšanos – efekts bija spēcīgs, bet nepietika laika pilnīgai attīstībai. Krievija piespieda noslēgt līgumus par savu armijas bāzu izvietošanu valsts teritorijā 1939.gadā, ja tā nebūtu bijis, iespējams, ka Ulmanis būtu izsludinājis vēlēšanas pēc pāris gadiem, jo viņam rūpēja valsts un cilvēki, nevis vēlme kļūt par monarhu.
Ulmanis rīkojās pret Satversmi, atlaižot Saeimu, bet, ja uzradies augnis, pret to ir jārīkojas drastiski, nevis jāpieļauj visa ķermeņa sapūšanu. Nevar pārmest, ka ar tādu rīcību cilvēki būtu tapuši par vergiem. Demokrātija nav visatļautība, visi piemirst, ka 1934.gadā Ulmanis bija Ministru prezidents, Valsts prezidents un valdība palika un bija spējīgi rīkoties. Par Valsts un ministru prezidentu Ulmanis palika tikai 1936.gadā.
Saprotu, ka šos tematus cilā partiju vēlēšanu kampaņu sakarā, bet tagad mums arī ri ļoti nopietns iekaisums Saeimā, kas var pāraugt augonī – pārāk daudz deputātu tik mazai valstiņai un pilnīgs bardaks ar tūkstošiem nesakārtotu likumu, kuriem nav noteikta hgierarhija. Ja deputātam vajag konsultantu – lai maksā no savas algas. Tie, kas tagad plēšas pie varas, varbūt lai pārlasa padomju skolās mācīto formulējumu par revolūcijas priekšnoteikumiem, kad vara vairs nespēj valdīt pa vecam, bet tauta vairs negrib dzīvot pa vecam. Kritiskais punkts tuvojas.
Katrs var vērtēt kā grib Ulmaņa veikto apvērsumu, bet neviens nevar noliegt viņa ieguldījumu Latvijas izveidē un tās attīstībā.
If I had a nickel for every time a European country had a coup in May during the interwar period, I’d have two nickels. Which isn’t a lot, but it’s weird it happened twice.
edit: okay it actually happened thrice, what is wrong with this month?
labais cilvēks, mēs, lietuvieši, viņu cienām
Not many people know this, but it’s taught in latvian histoty classes – Ulmanis had reservations about his coup, but his generals executed it without Ulmanis’ go-ahead, and he just went along with it.
Nesauc Jānis, nav latviski