Cik daudz angļu vārdus jūs izmantojat runājot latviski? Es jau labu laiku nedzīvoju Latvijā un biju biki pārstegts cik daudz mēs izmatojam angļu vārdus. Vai gen Z patiešām runā šādi savā starpā?
Cik daudz angļu vārdus jūs izmantojat runājot latviski? Es jau labu laiku nedzīvoju Latvijā un biju biki pārstegts cik daudz mēs izmatojam angļu vārdus. Vai gen Z patiešām runā šādi savā starpā?
32 comments
Angļu valoda ir balstīta.
Šeit tas ir stilīgi. Tikai tas … es pat nezinu īsti kas izmanto slengu kurš jau ir novecojis. Varbūt nākamās paaudzes kartupeļu lasītājs?
Man šis paradums liekas diezgan “cringe”, kā jaunieši tagad saka. Nekas, paaugsies, pašiem šī doma pieleks, un pārstās tā darīt.
Vai arī pilnībā pāries uz Angļu valodu, hz
I mean, yes we do.. man ir 32 and I cant help myself.. ikdienā spēlēju ar čomiem spēles un visi nerunā latviski, tad ar laiku viss samiksējas kopā..
Es dažkārt paklausos, kā mans sīkais runā ar saviem draugiem kamēr viņš spēlē spēles.
“Eu es nokilloju to čali, beidzot dabūju revendžu.”
Bu nebļitko jau tik nāvīgi.
Nu i mean ir diezgan okey, bet nu like tak jāmācās valodas you know man? Neesi boomer ong fr
Jā, un tas ir traģiski. Jaunieši mūsdienās lielākoties runā angliski, visur izmanto angļu valodu. Latviešu valoda viņiem neskaitās” forša”. Nepalīdz arī tas, ka valstī trūkst latviešu valodas skolotāju.Kaut arī 5. klasēm latviešu valoda ir 8 stundas nedēļā , liela daļa joprojām runā tikai angliski, domā angliski, un nepatīk ja aizrādi . Manuprāt problēma ir arī tajā, ka trūkst materiālu latviešu valodā kas varētu ieinteresēt jauniešus.
Vienreiz, braucot ar prāmi uz ventspili no zviedrijas ,ievēroju, ka blakus mašīnā bērni(2.-4.klase) runā tikai angliski un tikai ar vecākiem latviski.
Degradējas arī rakstītprasme un lasītprasme. Esmu no paziņām(skolotājiem) dzidrējis, ka skolēni 4.klasē knapi prot rakstīt un lasa ar problēmām .
Ja gribat paskatīties dziļāk, iesaku noskatīties iepriekšējo aizliegto paņemiena epizodi par anglicismiem.
Mēs varam ņemt piemēru no Norvēģijas, viņiem arī ir problēma ar angļu valodas dominanci, bet viņi to soli pa solim risina.
Mēs visi pašlaik esam aizņemti ar krievu valodas ierobežošanu, atkrievošanos, bet nevajag aizmirst , ka paralēli top arī vēlviena,tikpat liela problēma-pārangliskošanās.
Mācos kopā ar gen Z, tur… viņi tik maz vispār runā. Vieglāk uzrakstīt (un parasti stikeri, turklāt lieliski).
Mājās runājam gandrīz angliski un aptuveni tā arī ir. Ar tiem, kas zina abas valodas – abas miksējam, jo tā visātrāk. Un vispār, ja padomā – nav vairs lokā neviena, kas angļu valodu nezinātu, pārējie paspējuši nomirt.
Dažreiz sanāk. Ir vārdi, kas angliski labāk izsaka domu nekā latviski un otrādi.
Piemēram: “tas ir bullshits” un “beidz muldēt”. Lietvārda locījums labāk skan angliski, darbības vārds labāk ir latviski.
Domāju, ka nav jābaidās ka viena valoda otru apēdīs, tieši interesantāk skan ja divas valodas samiksē.Varbūt vēl krieviski pa vidam sanāk, tad vispār ir prikasna valodu sandvičs.
Man arī bija diezgan paliels šoks. Pats dzīvoju Nl un ar sievu runāju angliski, bet aizbraucot uz Lv satiku māsas jauno “boyfriendu” (18gadi) – tā nokaitināja pāris minūtēs ar visiem – capp;fr;legit; utt. Tieši besī tā miksēšana. vai nu runā angliski vai latviski.
I mean, jā. Angļu vārdus mēs redzam mēdijos kurus skatāmies, so ir diezgan loģiski ka sākas valodu maisīšana.
Tas bildē bišk pārspīlēti. Gandrīz speciāli tik jobani uzrakstīts.
Bet nu ir tā, es un man tuvie miksē valodas, lai ērtāk un ātrāk nodotu domu otram.
Neesmu gen Z, bet arī daudz izmantoju angļu vārdus, jo 90% visu lasu-skatos-speleju angliski un bieži vien angliski sanāk ātrāk un vienkāršāk pateikt tā, lai visi saprot nozīmi.
Kas man personīgi nepatīk – kad angļu vārdu tiek lietoti nevietā darbā, piemēram, tagad ļoti populārs vārds “pīlāri”, no angļu vārda pillar. Nu ir taču sakarīga latviešu vārds – balsts, pamats, utt.
Es takā esmu gen z, bet šādi mēs nerunājam. Varbūt tikai lai pajokotos un izklausīties smieklīgam. Sarunvalodā mēs lietojam vārdus kā “davai” un varbūt ja nezinam tulkojumu.
Esmu mileniālis, arī angļu daudz miksēju. Viss tagad ir angliski. Valodu miksēšana mazākā no maniem dzīves uztraukumiem.
Un tas, ka genz+ zin angļu ir ļoti super, daudzi manā paaudzē tik pāris vārdus varbūt.
engelsk untermensch lopi
Personīgi riebjas, ka pārlieku daudz cilvēki izmanto dažādus anglicismus pat tur, kur tos nevajag. Tomēr dažreiz ir sajūta, ka attiecīgais vārds angļu valodā tekstā iederas/izklausās labāk nekā latviski. Var, protams, argumentēt, ka tādejādi runājot kaut kādā veidā tiek attīstītas savas angļu valodas prasmes, bet nereti tieši šie cilvēki, kam aktuāla ši “kaite” patiesībā spēj runāt un lasīt relatīvi primitīvā angļu valodā(ar to domāju, ka, piemēram, cilvēks nespēj uzturēt detalizētu un ar vārdiem bagātu dialogu, vai arī grūtības sarunā runāt plūstoši bez kaut kādiem iestarpinājumiem utt.)
Es tādus saucu par klauniem
The future is now, old man
80s blieza krieviski
10s blieza vāciski
1700 krievu galms runāja franciski
Tā visa ir modē un + leksikonā parādās ļoti daudz jaunu vārdu, kuri nav latviešu valodā tādēļ arī valodas atšķaidība un secinot tie visi vārdi ir ielas slengs pārsvarā, tās pāriet un nomainās pret kaut ko citu
Yup, noteikti. Es (19) sāku to izjust pēdējos 3 skolas gados, un, godīgi, lai gan man nepatīk latvene (tpe man arī viņa ir sūdīga), man šķiet vēl šausmīgāk runāt divās valodās vienlaikus. Ar visu to, ka es mācētu labāk izteikties runājot angliski-latviski vienlaikus, es to principa pēc nedaru, jo uzskato to diezgan “cringe” (nezinu lv vārdu tam).
Es lielāko ties lietoju vārdus angļu valodā, jo latviešu valodā tādu burtiski nav (ja ir, tad to nozīme ir pārāk “plaša”). Bet dažkārt vārdi latviešu valodā izklausās pārāk formāli.
Vai tā ir problēma? Nezinu, tā šķiet, kā globālisma mijiedarbība
Daudzi vārdi kas atvieglo komunikāciju, kas latviski vienkārši nedarbojas. Vismaz priecātos, ka visi māk angļu valodu, labi ekonomikai n shit
Nezinu, liekas pastulbi. Viena paaudze līda ar krievu valodu, nu nākamā lien angļu valodas pēcpusē. Nesaprotu kāpēc no savas valodas jākaunas. Protams, nesaku, ka nevar anglicismus lietot, ir reizes, kad latviski pat nav īsti laba vārda kaut kam, bet, ja, skatos, piemēram, interviju un tā patruli bāž anglicismus iekšā, kauns sametas. Piedodams kādam, kas dzīvo ārzemēs, bet vietējie letiņi, kas tālāk par Leišiem nav bijuši ir tieši tie, kas bāž visvairāk.
Vai nav interesanti, ka tikko sāka filozofēt par krievu valodas lietošanas ierobežošanu kļuvis aktuāls jautājums, but what about English?
Kad zini vairāk par 3 valodām sākas baigā zupa un bieži vien nākas domāt -“kā šis vārds bija latviski?”. Izmantot vārdus no citām valodām ir diezgan naturāli. Var pameklēt informāciju par smadzeņu darbību un svešvalodas uztveršanu tur baigi sarežģītie procesi…
Daudz. Kāda šķirba? Paskaties uz vecajām plekstēm. Tā tikai krievu sūdus sarunvalodā stūķē iekšā. Tīra valoda eksistē tikai valodnieku slapjajos sapņos. Ja cilvēki viens otru saprot un ir spējīgi savas domas izteikt ātrāk/efektīvāk, tad priekš kam čakarēties? Pastāv kas mainās. Manis pēc kaut albāniski komunicē, kamēr vien informācijas apmaiņa notiek efektīvāk.
Man māsa sarakstās ar vietējiem draugiem, jo tas ir “vienkāršāk”.
Ka gen z parstavis nosaciti piekritu ne visi raksta anglu valoda bet laiku pa laikam paspruk kads anglu vards sarunvaloda ar draugiem, jo dazreiz anglu valoda dazi vardi izsaka vairak neka latviski vai ari tada varda nemaz nav latviski tulkojuma ka piemeram “apprentice”. Esmu sastapies ar jauniesiem sava vecuma kuri bezmazvai tikkai raksta angliski un ja godigi ari liekas biskit parspileti. Nekas daudz neatskiras jo daudz dzirdu krievu valodu zargonus un teicienus no vecakiem cilvekiem vai skolotajiem, tas pats princips tikai cita valoda un cita paaudze.
Es atceros manos laikos, skolā miksēja krievu un latviešu valodu, izsklausījās samērā debīli
It arī angļu vārdi, kas jau iegājuši “oficiālajā apritē”. Kaut vai tas pats *kreatīvi* un *kreativitāte*… Mierīgi varētu lietot latvisko *radoši* un *radošums*