HZ, šos jautājumus cilvēki mēdz uzdot un attieksmes mainās atkarībā no atbildes. Un mainās krasi.
Pēdējā reizē atbildēju, ka esmu nekas. Sniedzot šādu atbildi, nācās sajusties dīvaini – laikam jau atskārsme, ka tu pats sev apgalvo, ka esi nekas, lai gan tobrīd piedāvāju datoru labošanas un tulkošanas pakalpojumus un brīvajā laikā aizraujos ar fotogrāfiju daudz vairāk, nekā ar jebkuru no ienākumu gūšanas avotiem, kādus esmu provējis. Bet nu, oficiāli tajā brīdī biju bezdarbnieks un attiecīgi tāda atbilde iz depresso, kas liek domāt – cik un vai vispār ļaut darba līgumam sevi definēt? Vai labāk tomēr izvēlēties citu pazīmi, pēc kuras definēt cilvēku?
Vakar es biju kadastra metodikas eksperts Valsts zemes dienestā, kur arī jurista funkcijas pildīju. Aizvakar biju pavārs/kasieris. Aizaizvakar remontēju Apple iekārtas – tostarp mikrolodēšana, kur pie manis (well, firmas, bet darīju es) vērsās citi servisi pārlodēt mikročipus. Vēl pirms nedēļas – operēju telferi, zēmeri un ēveli kokapstrādes uzņēmumā, bet šodien es sniedzu IT atbalstu datorlietotājiem skolā un esmu attiecīgi arī posmiņš skolu digitalizācijas projektā attiecīgajā pašvaldībā. Visam pa virsu turpinu arī iesāktās frīlansa lietas, kuras nereklamēju īpaši. Kas tad es esmu beigās?
​
Man tomēr būtu jādomā, ka fotogrāfs, lai gan ar fotogrāfiju profesionālā settingā esmu nopelnījis precīzi nulle EUR. Jo darbu es varu nomainīt rīt – un pavisam citā nozarē, bet savu personību?
Biežāk sanāk atbildēt uz jautājumu “Cik tu pelni?”
Es pats arī esmu diezgan sekls cilvēks, tāpēc baigi necepos.
That’s why I always ask “What do you LIKE to do?” because that is more fun to answer and what I actually want to know.
Kopumā tā jau ir normāla lieta ko sagaidīt no cilvēkiem. Viss jau bāzējas mūsu sabiedrībā uz to kas ir pieņemts kā labs vai slikts, tas vienmēr ir diez gan subjektīvs.
Cilvēki var vērtēt un nerespektēt cilvēkus servisa industrijā, toties tie ir augstas kapacitātes un stresa darbi, un bez tiem cilvēkiem jau nespētu dabūt nemaz lielāko daļu lietas.
Viss ko visi dara ir svarīgs un nepieciešams, pat ja kāda acīs tas ir mazvērtīgs.
Kopumā man nav problēmas nekad teikt ko daru, jo zinu ka neviens darbs nav “ideāls” darbs ir tik labvēlīgākais sev.
Visi cilvēki ir sekli, un to katram par sevi ir jāapzinās.
Viņi domā ka balss nemainās un to nevar izlasīt jo iedomigaks jo labāk
Būsim godīgi – tu Elonam Maskam dotu lielāku respektu nekā vietējam sētniekam. Profesijas kā ārsts, inženieris, jurists pašas par sevi ir respektablakas par noliktavu krāvēju. Pēc profesijas var arī bieži vien spriest par cilvēka spēju mācīties, vēlmi pēc labākas nākotnes un vispārīgās izpratnes par pasauli. Kāpēc lai es kādam rimi pārdevējam dotu vispārīgi lielāku respektu par juristu kurš 8 gadus mācījās, lasīja grāmatas, gāja vērot tiesu sēdes utt.
(Šis nenozīmē ka es pret pārdevējiem neizturos ar cieņu)
Mēs esam bara dzīvnieki. Loģiski , ka attieksme pret sievieti, kas ir apkopēja vai pret ārsti būs ļoti atšķirīga. Tāpat pret apsargu un inženieri. Nav jautājums tikai par naudu, bet vietu kāpnes. Cilvēku ka visu sociālo dzīvnieku hierarhija ir piramīdas veida. Vairums luzeri un losenes, tad šaurāks slānis viduvējību un visbeidzot niecīga daļa elites.
Ārā no mājas neeju, tapēc, par laimi, vēl tādus neesmu saticis.
Kad pasaku ko daru, cilvēkiem vienmēr ir vienalga, jo neviens neizprot manu darbu. 🙁
Savus darbiniekus respektēju tāpat kā mūsu piegādātāju šefus, neatkarīgi vai vecis rauj darbus ar rokām vai klabina tastatūru uz magnolija galda.
Resepkts jānopena ar cilvēcisku izturēšanos pret apkārtējiem, gan pret cilvēkiem, gan dzīvniekiem, gan apkārtējo vidi.
Ja sprukstiņš uzvalkā nievājoši izturas pret kādu no manējiem, tikpat nievājoši izturēšos pret viņu. Kā arī nebūs nekādas disciplināras darbības, ja manējais atbildēs tādam kretīnam ar kādu spicy tekstu.
Jaunībā jau bija kruti, kad ierodoties labā auto un uzvalkā pret tevi izturas ārkārtīgi pieklājīgi un uzmanīgi, bet tas ātri sāk besīt.
Saproti, ka attieksme ir mākslīga, diezvai tāds tev atklāti pateiktu, ka tev puņķis karājas no deguna, vai mutes kaktiņos draza sakrājusies no lielas runāšanas.
Vairums jau šādu jautājumu uzdod, lai tiešām uzzinātu vairāk par otru cilvēku, kā arī, lai zinātu, kam īstajā brīdī padomu/palīdzību prasītu. Ar tiem pārējiem, kuri mērīties grib, nav ko laiku tērēt.
Sounds about right
Labi, ka mans amats izklausās +- norm
Tas ir tradicionāli tipisks amerikāņu iepazīšanās jautājums. Latvijā parasti iepazīstot paziņas draugu, pirmais jautājums nebūs “par ko Tu strādā?” Amērikā tas ir pilnīgi normāli.
Esmu nedaudz pārsteigts par komentāriem. Liela daļa raksta tā, it kā tā būtu pašsaprotama lieta, kamēr man nebija pat ienācis prātā kaut kas tāds.
Man tīri patīk uzdot šo jautājumu cilvēkiem, jo man interesē visa pasaule. Man vienalga, ko tu saki – Rimi pārdevējs, Kazino krupjē, slotu montāžnieks, vienalga. No katra cilvēka var “izvilkt” ļoti daudz interesantu informāciju par sfēru un kā tas viss darbojas.
Vienas no interesantākajām sarunām, kas man šādi ir bijušas, ir ar tīri tehniskiem darbiniekiem. Esmu pasākumā, visi kaut ko runājas. Ievēroju, ka sēž viens tāds klusāks. Protams, introverts droši vien, bet tomēr pieiešu kaut uz brīdi patusēt. Nu un cilveks noslēgts, ne pārāk runīgs. Paprasu, kur strādā. Saka, ka strādā ar koku. Prasu vairāk. Prasu vēl. Pēc brīža viņš man stāsta par koku sugu atšķirībām, kas der galdniecībā, kas der tikai kā kurināmais, tamlīdzīgi. Ilgi par to norunājām un interesanti. Paprasīju par tēmu, kuru viņš pārzināja un jutās droši par to runāt. Pēc tam arī vairāk piedalījās sarunās vispār.
Man liekas tīri ciniski uzskatīt, ka cilvēki tā baigi visu laiku vērtē ar tiem jautājumiem, bet varbūt esmu izvēlējies būt naivs 🙂
Cilvēki, kuri raksta “stereo tipiem” kas nozīmē “radio aparātu veidi”. 🙂
Esi sveicināts realitātē. Ja tu esi ārsts, zinātnieks vai programmētājs rēķinies ka sabiedrība tevi novērtēs 100x vairāk kā ja esi pārdevējs vai taxists. Tā ir realitāte visās pasaules valstīs.
Es parasti šo jautāju, jo citādi esmu introverts un nepārāk sociāls cilvēks, un labāku/interesantāku jautājumu nevaru izdomāt.
Probably people who feel unconfident about their occupation think that. I usually ask that for networking purposes as people are engaged with multitude if interesting occupations. All occupations could be fine and interesting and there might be reasons one would be bot aware of why someone is engaged in this occupation not sure it defines the amount of respect to give someone..
21 comments
Ar ko tu nodarbojies?
Nupat ienāca prātā ideālā atbilde uz šo’
Who’s asking?
HZ, šos jautājumus cilvēki mēdz uzdot un attieksmes mainās atkarībā no atbildes. Un mainās krasi.
Pēdējā reizē atbildēju, ka esmu nekas. Sniedzot šādu atbildi, nācās sajusties dīvaini – laikam jau atskārsme, ka tu pats sev apgalvo, ka esi nekas, lai gan tobrīd piedāvāju datoru labošanas un tulkošanas pakalpojumus un brīvajā laikā aizraujos ar fotogrāfiju daudz vairāk, nekā ar jebkuru no ienākumu gūšanas avotiem, kādus esmu provējis. Bet nu, oficiāli tajā brīdī biju bezdarbnieks un attiecīgi tāda atbilde iz depresso, kas liek domāt – cik un vai vispār ļaut darba līgumam sevi definēt? Vai labāk tomēr izvēlēties citu pazīmi, pēc kuras definēt cilvēku?
Vakar es biju kadastra metodikas eksperts Valsts zemes dienestā, kur arī jurista funkcijas pildīju. Aizvakar biju pavārs/kasieris. Aizaizvakar remontēju Apple iekārtas – tostarp mikrolodēšana, kur pie manis (well, firmas, bet darīju es) vērsās citi servisi pārlodēt mikročipus. Vēl pirms nedēļas – operēju telferi, zēmeri un ēveli kokapstrādes uzņēmumā, bet šodien es sniedzu IT atbalstu datorlietotājiem skolā un esmu attiecīgi arī posmiņš skolu digitalizācijas projektā attiecīgajā pašvaldībā. Visam pa virsu turpinu arī iesāktās frīlansa lietas, kuras nereklamēju īpaši. Kas tad es esmu beigās?
​
Man tomēr būtu jādomā, ka fotogrāfs, lai gan ar fotogrāfiju profesionālā settingā esmu nopelnījis precīzi nulle EUR. Jo darbu es varu nomainīt rīt – un pavisam citā nozarē, bet savu personību?
Biežāk sanāk atbildēt uz jautājumu “Cik tu pelni?”
Es pats arī esmu diezgan sekls cilvēks, tāpēc baigi necepos.
That’s why I always ask “What do you LIKE to do?” because that is more fun to answer and what I actually want to know.
Kopumā tā jau ir normāla lieta ko sagaidīt no cilvēkiem. Viss jau bāzējas mūsu sabiedrībā uz to kas ir pieņemts kā labs vai slikts, tas vienmēr ir diez gan subjektīvs.
Cilvēki var vērtēt un nerespektēt cilvēkus servisa industrijā, toties tie ir augstas kapacitātes un stresa darbi, un bez tiem cilvēkiem jau nespētu dabūt nemaz lielāko daļu lietas.
Viss ko visi dara ir svarīgs un nepieciešams, pat ja kāda acīs tas ir mazvērtīgs.
Kopumā man nav problēmas nekad teikt ko daru, jo zinu ka neviens darbs nav “ideāls” darbs ir tik labvēlīgākais sev.
Visi cilvēki ir sekli, un to katram par sevi ir jāapzinās.
Viņi domā ka balss nemainās un to nevar izlasīt jo iedomigaks jo labāk
Būsim godīgi – tu Elonam Maskam dotu lielāku respektu nekā vietējam sētniekam. Profesijas kā ārsts, inženieris, jurists pašas par sevi ir respektablakas par noliktavu krāvēju. Pēc profesijas var arī bieži vien spriest par cilvēka spēju mācīties, vēlmi pēc labākas nākotnes un vispārīgās izpratnes par pasauli. Kāpēc lai es kādam rimi pārdevējam dotu vispārīgi lielāku respektu par juristu kurš 8 gadus mācījās, lasīja grāmatas, gāja vērot tiesu sēdes utt.
(Šis nenozīmē ka es pret pārdevējiem neizturos ar cieņu)
Mēs esam bara dzīvnieki. Loģiski , ka attieksme pret sievieti, kas ir apkopēja vai pret ārsti būs ļoti atšķirīga. Tāpat pret apsargu un inženieri. Nav jautājums tikai par naudu, bet vietu kāpnes. Cilvēku ka visu sociālo dzīvnieku hierarhija ir piramīdas veida. Vairums luzeri un losenes, tad šaurāks slānis viduvējību un visbeidzot niecīga daļa elites.
Ārā no mājas neeju, tapēc, par laimi, vēl tādus neesmu saticis.
Kad pasaku ko daru, cilvēkiem vienmēr ir vienalga, jo neviens neizprot manu darbu. 🙁
Savus darbiniekus respektēju tāpat kā mūsu piegādātāju šefus, neatkarīgi vai vecis rauj darbus ar rokām vai klabina tastatūru uz magnolija galda.
Resepkts jānopena ar cilvēcisku izturēšanos pret apkārtējiem, gan pret cilvēkiem, gan dzīvniekiem, gan apkārtējo vidi.
Ja sprukstiņš uzvalkā nievājoši izturas pret kādu no manējiem, tikpat nievājoši izturēšos pret viņu. Kā arī nebūs nekādas disciplināras darbības, ja manējais atbildēs tādam kretīnam ar kādu spicy tekstu.
Jaunībā jau bija kruti, kad ierodoties labā auto un uzvalkā pret tevi izturas ārkārtīgi pieklājīgi un uzmanīgi, bet tas ātri sāk besīt.
Saproti, ka attieksme ir mākslīga, diezvai tāds tev atklāti pateiktu, ka tev puņķis karājas no deguna, vai mutes kaktiņos draza sakrājusies no lielas runāšanas.
Vairums jau šādu jautājumu uzdod, lai tiešām uzzinātu vairāk par otru cilvēku, kā arī, lai zinātu, kam īstajā brīdī padomu/palīdzību prasītu. Ar tiem pārējiem, kuri mērīties grib, nav ko laiku tērēt.
Sounds about right
Labi, ka mans amats izklausās +- norm
Tas ir tradicionāli tipisks amerikāņu iepazīšanās jautājums. Latvijā parasti iepazīstot paziņas draugu, pirmais jautājums nebūs “par ko Tu strādā?” Amērikā tas ir pilnīgi normāli.
Esmu nedaudz pārsteigts par komentāriem. Liela daļa raksta tā, it kā tā būtu pašsaprotama lieta, kamēr man nebija pat ienācis prātā kaut kas tāds.
Man tīri patīk uzdot šo jautājumu cilvēkiem, jo man interesē visa pasaule. Man vienalga, ko tu saki – Rimi pārdevējs, Kazino krupjē, slotu montāžnieks, vienalga. No katra cilvēka var “izvilkt” ļoti daudz interesantu informāciju par sfēru un kā tas viss darbojas.
Vienas no interesantākajām sarunām, kas man šādi ir bijušas, ir ar tīri tehniskiem darbiniekiem. Esmu pasākumā, visi kaut ko runājas. Ievēroju, ka sēž viens tāds klusāks. Protams, introverts droši vien, bet tomēr pieiešu kaut uz brīdi patusēt. Nu un cilveks noslēgts, ne pārāk runīgs. Paprasu, kur strādā. Saka, ka strādā ar koku. Prasu vairāk. Prasu vēl. Pēc brīža viņš man stāsta par koku sugu atšķirībām, kas der galdniecībā, kas der tikai kā kurināmais, tamlīdzīgi. Ilgi par to norunājām un interesanti. Paprasīju par tēmu, kuru viņš pārzināja un jutās droši par to runāt. Pēc tam arī vairāk piedalījās sarunās vispār.
Man liekas tīri ciniski uzskatīt, ka cilvēki tā baigi visu laiku vērtē ar tiem jautājumiem, bet varbūt esmu izvēlējies būt naivs 🙂
Cilvēki, kuri raksta “stereo tipiem” kas nozīmē “radio aparātu veidi”. 🙂
Esi sveicināts realitātē. Ja tu esi ārsts, zinātnieks vai programmētājs rēķinies ka sabiedrība tevi novērtēs 100x vairāk kā ja esi pārdevējs vai taxists. Tā ir realitāte visās pasaules valstīs.
Es parasti šo jautāju, jo citādi esmu introverts un nepārāk sociāls cilvēks, un labāku/interesantāku jautājumu nevaru izdomāt.
Probably people who feel unconfident about their occupation think that. I usually ask that for networking purposes as people are engaged with multitude if interesting occupations. All occupations could be fine and interesting and there might be reasons one would be bot aware of why someone is engaged in this occupation not sure it defines the amount of respect to give someone..