LU parking lot

13 comments
  1. Biju domājis pēc 12. klases iet uz LU, bet tagad tur tā “aizdomīgi”.

    ​

    ​

    ​

    ​

    ​

    Smejieties.

  2. Vai kādam citam ir bijusi unironiska pievilcība astronautiem populārajā spēlē Starp mums? Es nekad nevienam par to neesmu teicis, jo tas varētu būt ļoti apkaunojoši, taču izlaidiet to. Es zinu, ka cilvēki ar viņiem runā, jo tā bija ļoti populāra spēle, taču, godīgi sakot, katru reizi, kad es uz vienu skatos, es nevaru palīdzēt, bet nesaņemu milzu kaulu. Šis zīdaini gludais neilona audums apvienojumā ar mirdzošajiem stikla vizieriem liek man zaudēt realitātes sajūtu. Tā man sāk kļūt par īstu problēmu. Kādu dienu es uzstājos ar prezentāciju un paskatījos uz miskasti. Durvis uz miskastes man atgādināja apkalpes biedra vizieri. Tas, kā tas bija līdz pusei aizvērts, jo netālu no ieejas bija iestrēdzis sviestmaize, bija gandrīz tā, it kā tas mani aicinātu tajā. Pa vidu, skaidrojot izpildvaras mērķi 35 cilvēku klasei, es pēkšņi metos pretī miskastei, izspiedu locekli un sāku to bāzt atkritumu tvertnē. Man apkārt visi sāka kliegt, kliegt “kas pie velna” un “zvani policijai”, un citi riebumā raustījās. Man bija vienalga. Katrs kupris bija pilnīgā svētlaimē. Sviestmaize, kas tika ievietota miskastes ieejā, man bija ideāls gaismas avots. Tad es atnācu. Es uzreiz ieraudzīju patieso Dieva veidolu. Policija ieradās, bet nekas nespēja šķirt mani un patieso pasaules Dievu. Viņi var aizšaut prom no mana ķermeņa, bet viņi nekad nevar atņemt manu mīlestību pret komandas biedru no Starp mums.

Leave a Reply