Interesanti, kas ir mainījies pēdējos 20 gados Latvijā, vai Latvijas sabiedrībā, ka mums tik liels kāpums alkohola patēriņa.

25 comments

  1. Too detailed didn’t look.

    Cilvēki neprot tikt galā ar stesu, depresiju un nabadzību.. sākt ikdienā kāpt uz to grābekli daudziem liekas labs risinājums.

  2. Alkotūrisms ir ap 16% no kopējā patēriņa (pierobežā pārdotie apjomi).

    >Šobrīd no visa grādīgo dzērienu tirgus šis pierobežas [tirdzniecības īpatsvars] ir gandrīz 20%
    >
    >Valsts ieņēmumu dienesta dati rāda, ka nu jau katru sesto alkohola pudeli Latvijā iegādājas pierobežā. VID skaitļi arī rāda, ka pērn tikai pierobežā nopirkti gandrīz 50 miljoni puslitra alus pudeļu jeb 24,5 miljoni litru alus.
    >
    >Viņa stāsta, ka 2016. gadā, kad sākās alkohola tūrisma uzplaukums, pierobežā realizēja tikai 4% procentus no Latvijā pārdotā alkohola. Šobrīd tie ir jau ap 16%.

    https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/alkohola-turisms-pierobeza-vai-akcizes-nodokla-celsana-nozimes-ta-galu.a311271/

  6. Alkohols jau nav slikts. Pat Jēzus pārvērta ūdeni vīnā. Es ar klasesbiedriem dzērām kopš pusaudžu gadiem un visi gandrīz esam ko dzīve sasniegusi. Tas kaitīgums ir muļķības. Attaisnojums akcīzei.

  10. Kā tur ir, vai patēriņā gadījumā neieskaita alko tūrismu? T.i. rēķina pēc mazumtirdzniecībā pārdotā apjoma, kur, protams, iekšā ir alko veikali pierobežā? Attiecīgi, ja liktu pa teritorijām, tad Ainažos un Valkā vispār visi iedzīvotāji ir konstantā 2 promiļu pālī.

  14. Neesmu pārsteigts, ļoti daudz faktori šajā spēlē lomu, un starp 2000šo un 2019. gadu ir liela starpība – pa to laiku jau var izaugt jauna paaudze, kas var šmigu dzert.
    Daži no faktoriem: te pat minētais alkotūrisms, ienākumu līmeņa palielināšanās, krasa nelegālā alkohola tirdzniecības vietu (t.s. “točku”) samazināšanās.

    Es gan labprāt gribētu redzēt statistiku par 2019. pret 2021. gadu… C19 laika ierobežojumi un nepamatotā, necilvēcīgā socializēšanās iespēju samazināšana (vai pilnīga atslēgšana), esmu gatavs derēt, atstāja pat ļoti labas sekas.

  15. Beidziet visu šito demotivāciju par alko Latvijā! 😀
    Paskatīsimies no otras puses – Latvijā un Lietuvā ir ZEMĀKAIS cilvēku īpatsvars Eiropā, kas dzer katru dienu! (avots: [https://ec.europa.eu/eurostat/web/products-eurostat-news/-/edn-20210806-1](https://ec.europa.eu/eurostat/web/products-eurostat-news/-/edn-20210806-1) )
    Tai pašā laikā – mēneša griezumā absolūtā alko patēriņš Latvijā un Lietuvā ir vislielākais EU! 😀
    Kas nozīmē – Latvieši dzer reti, bet trāpīgi! (pārfrāzējot slavenu krievu teicienu) Mums ir brīvdienu dzeršana ar relatīvi lielu stiprā alko patēriņu, jā, taisnība. Bet viss nav tik slikti arī!
    Mums vnk vajadzētu pārorientēties no stiprā alko uz alu/vīnu vairāk. Tā jau viss ir ok!

    Nevajadzētu demonizēt alkoholu kā tādu. Mums ir negatīva pieredze ar alko, tādēļ ka nemākam pareizi lietot. Kad ir sūdīgi – vajag uzreiz obligāti piepisties! Piektdiena – tiki ārā no sava besīgā darba – uzreiz iepis 0.7 šņabi un atlaid bizes! uttt utml…
    Jābeidz nīst savs darbs, sava dzīve, jāceļ sevi normāli augšā no sūdiem. Tad pa aliņam vakarā nevienam netraucēs.
    Strādāju vācu kantorī, Vācijas ofisā mums ledusskapis ar aliņiem un skaitās, ka sākot no pusdienlaika var jau pa kādam ņemt un lēnītēm malkot, pat mītingos. Ar alkoholismu lielu problēmu tas neizraisa. Tā kā šaize nav alkoholā, bet pieejā… Mācāmies būt eiropieši un kādu dienu arī no latviešpērtiķa iznāks baltais cilvēks! 😀

  18. Es gribētu redzet sadalijumu pa grupam: jaunieši, bomži, pensionari un ta tālāk. Ieviesot deposit sistemu, pilsetes bezpajumtniekiem un žūpam pirkstspeja palielinajas 2x! 😀

    Off topic: Vai kads man var paskaidrot kapēc depozitsistema nevar nodot kokčiku pudeles kam vairāk par 6 grādi? Kas tas pa stulbo likumdošanu. Var pat bezalkohola vīnu nodot, gigantiskas stikla pudeles. Alus tirgū pirku 10% FAXE alu, ko ari, starp citu, taromats pieņema.

  24. Visās valstīs ar ienākumiem aug arī legāla alkohola pateriņš. Nabadzīgākās valstīs dzēr kandžu.

Leave a Reply