Reālistiski – iet uz protestiem, kad ārsti protestē, rūpēties par savu veselību, lai neielaistu laicīgi novēršanas slimības, balsot… Protams, ja tu esi izmācījies medicīnu vai strādā veselības aprūpes admin, tad var no iekšpuses virzīt visādas iniciatīvas.
Man šķiet, ka šobrīd valstī ārsti ir ļoti izbesījušies, jo pandēmijas laikā sanāca nesamērīgs darba slogs, un tagad ir nākusi klajā problēma, ka daudzi mietpilsoņi nemaz neuzticās ārstiem, kā arī Latvijā in general ir problēmas ar veselīgu dzīvi kā tādu (ja skatās visādas statistikas par sirds slimībām un veselīgajiem gadiem pēc pensionēšanās). Kaut kur nesen arī dzirdēju, ka Latvijā, salīdzinājumā ar citām valstīm, vairums pie ārstiem iet jau tad, kad ir slikti un vajag ārstēt slimību sekas, nevis laicīgi un preventatīvi. Un es to pilnībā saprotu – bieži vien ir čakars iet, sēdēt rindās (kurās pārsvarā sēž omes), mētāties no ārsta uz ārstu, utt. Daudz vieglāk ir cerēt, ka sāpošais celis vai dedzinošā sajūta krūtis pati no sevis pāries. Bez šaubām šeit arī nepieciešams izglītot tautu, reorganizēt geriatrisko aprūpi, lai tā nenoslogotu standarta sistēmu, utt.
Jebkurā gadījumā, jāsāk ar sevi.
Noteikt apkalpojošā personāla standartus, tik un tik māsas, ārsti, māsu palīgi uz tik un tik pacientiem, maksāt atbilstošas algas, pa 600 eiro puvušas pēdas, un visādas citas preteklības aprūpēt, skatīties kā mirst cilvēki nav humāni un cieņpilni pret darbiniekiem.
Atteikties no sutkām, 24 stundas negulējuši darbinieki aprūpē smagus pacientus, pacientus kuri draud, sit, lamājas, demoralizē, špļauj, klaji neciena darbiniekus utt blablabla,…
Neatliekamajiem mediķiem tas pats.
Kopumā, nav cieņpilnas algas, nav psiholoģiskā palīdzība med personālam, lielākoties medicīnas iestādes ir sliktā stāvoklī, slikta apkure, ventilācija utt, pārlieku daudz stundas un psiholoģiskais kaitejums, gan no paša darba gan no pašiem pacientiem, kā saka, “viss ir slikti” , un darbinieki to pacieš, lielakoties jaunie censoņi atsakās strādāt, dēļ algām, slodzes, psiholoģiskā, paliek vecie, kuriem standarts ir pohuj(no padomju laikiem vecenes), nepārtraukts darbinieku trūkums, uz 20 pacientiem viens aprūpētājs utt lalala, nevienam nekas neinteresē, galvenais ir pec iespejas ietaupīt piķi, lai vadībai labi rezultāti.
Ā, papildus ir lielā atbildība par pacientiem, pacientu izdomātās sūdzības, kaprīzes, iespēja ka tevi iesūdzēs tiesā, par izdomātu figņu, pacientu nenovēršamās nāves nereti ģimenes uzveļ uz personāla utt
Apmēram tādas lietiņas jānovērš, protams ne visur tā ir, bet ir atsevišķas nodaļas, slimnīcas kur ir dupsī ar to visu.
Tas, ko ar šo vēlējos pateikt, ir jārūpējas par tiem, kuri mūs bezpalīdzīgā stāvoklī aprūpē….. Ar to viss sākas un beidzas, ja nav prestižš, pateicība, darba novērtējums, tad nav labi padarīts darbs.
Pardon my rant. Kaut ko gan jau pateicu kā vajag kaut ko gan jau nē. 😂
Radīt lielāku pievienoto vērtību, maksāt lielākus nodokļus, stingri un publiski nosodīt tos paziņas kas saņem vai maksā algu aploksnē.
1. Valstiskais faktors. Nebalsot par tiem kas tur grib tikt tikkai lai nopelnītu kabatā. Fakts ka cilvēki kā Šlesers ir valdībā ir nožēlojami.
2. Valsts pārvaldē aizliegt bezgalīgo rotāciju. Kā kaut kas, tā viņi visi rotē uz nākamo silto vietiņu un turpina vārīt sūdus. Daudzi jau atklāti ņirgājas par cilvēkiem, jo zin ka nekas viņiem nebūs. Max 1 rotācija un bye bye not vadības amata.
3. Līdzdalība. Latvijā cilvēki ir pārāk vienaldzīgi par to kas notiek ap viņiem. Cilvēki neiesaistās praktiski nemaz apkārtens uzlabošanā. Visi sagaida ka visu pasniegs kā viņš grib uz paplātes. Cilvēkiem ir jāiesaistās un ir jābūt sociāli aktīvākiem, nevis tikai dīvānu sprediķotājiem.
9 comments
Atlaist saeimu 🤡
Daudz nauda
Nuke ðis fucking planet.
Nesaslimt
Reālistiski – iet uz protestiem, kad ārsti protestē, rūpēties par savu veselību, lai neielaistu laicīgi novēršanas slimības, balsot… Protams, ja tu esi izmācījies medicīnu vai strādā veselības aprūpes admin, tad var no iekšpuses virzīt visādas iniciatīvas.
Man šķiet, ka šobrīd valstī ārsti ir ļoti izbesījušies, jo pandēmijas laikā sanāca nesamērīgs darba slogs, un tagad ir nākusi klajā problēma, ka daudzi mietpilsoņi nemaz neuzticās ārstiem, kā arī Latvijā in general ir problēmas ar veselīgu dzīvi kā tādu (ja skatās visādas statistikas par sirds slimībām un veselīgajiem gadiem pēc pensionēšanās). Kaut kur nesen arī dzirdēju, ka Latvijā, salīdzinājumā ar citām valstīm, vairums pie ārstiem iet jau tad, kad ir slikti un vajag ārstēt slimību sekas, nevis laicīgi un preventatīvi. Un es to pilnībā saprotu – bieži vien ir čakars iet, sēdēt rindās (kurās pārsvarā sēž omes), mētāties no ārsta uz ārstu, utt. Daudz vieglāk ir cerēt, ka sāpošais celis vai dedzinošā sajūta krūtis pati no sevis pāries. Bez šaubām šeit arī nepieciešams izglītot tautu, reorganizēt geriatrisko aprūpi, lai tā nenoslogotu standarta sistēmu, utt.
Jebkurā gadījumā, jāsāk ar sevi.
Noteikt apkalpojošā personāla standartus, tik un tik māsas, ārsti, māsu palīgi uz tik un tik pacientiem, maksāt atbilstošas algas, pa 600 eiro puvušas pēdas, un visādas citas preteklības aprūpēt, skatīties kā mirst cilvēki nav humāni un cieņpilni pret darbiniekiem.
Atteikties no sutkām, 24 stundas negulējuši darbinieki aprūpē smagus pacientus, pacientus kuri draud, sit, lamājas, demoralizē, špļauj, klaji neciena darbiniekus utt blablabla,…
Neatliekamajiem mediķiem tas pats.
Kopumā, nav cieņpilnas algas, nav psiholoģiskā palīdzība med personālam, lielākoties medicīnas iestādes ir sliktā stāvoklī, slikta apkure, ventilācija utt, pārlieku daudz stundas un psiholoģiskais kaitejums, gan no paša darba gan no pašiem pacientiem, kā saka, “viss ir slikti” , un darbinieki to pacieš, lielakoties jaunie censoņi atsakās strādāt, dēļ algām, slodzes, psiholoģiskā, paliek vecie, kuriem standarts ir pohuj(no padomju laikiem vecenes), nepārtraukts darbinieku trūkums, uz 20 pacientiem viens aprūpētājs utt lalala, nevienam nekas neinteresē, galvenais ir pec iespejas ietaupīt piķi, lai vadībai labi rezultāti.
Ā, papildus ir lielā atbildība par pacientiem, pacientu izdomātās sūdzības, kaprīzes, iespēja ka tevi iesūdzēs tiesā, par izdomātu figņu, pacientu nenovēršamās nāves nereti ģimenes uzveļ uz personāla utt
Apmēram tādas lietiņas jānovērš, protams ne visur tā ir, bet ir atsevišķas nodaļas, slimnīcas kur ir dupsī ar to visu.
Tas, ko ar šo vēlējos pateikt, ir jārūpējas par tiem, kuri mūs bezpalīdzīgā stāvoklī aprūpē….. Ar to viss sākas un beidzas, ja nav prestižš, pateicība, darba novērtējums, tad nav labi padarīts darbs.
Pardon my rant. Kaut ko gan jau pateicu kā vajag kaut ko gan jau nē. 😂
Radīt lielāku pievienoto vērtību, maksāt lielākus nodokļus, stingri un publiski nosodīt tos paziņas kas saņem vai maksā algu aploksnē.
1. Valstiskais faktors. Nebalsot par tiem kas tur grib tikt tikkai lai nopelnītu kabatā. Fakts ka cilvēki kā Šlesers ir valdībā ir nožēlojami.
2. Valsts pārvaldē aizliegt bezgalīgo rotāciju. Kā kaut kas, tā viņi visi rotē uz nākamo silto vietiņu un turpina vārīt sūdus. Daudzi jau atklāti ņirgājas par cilvēkiem, jo zin ka nekas viņiem nebūs. Max 1 rotācija un bye bye not vadības amata.
3. Līdzdalība. Latvijā cilvēki ir pārāk vienaldzīgi par to kas notiek ap viņiem. Cilvēki neiesaistās praktiski nemaz apkārtens uzlabošanā. Visi sagaida ka visu pasniegs kā viņš grib uz paplātes. Cilvēkiem ir jāiesaistās un ir jābūt sociāli aktīvākiem, nevis tikai dīvānu sprediķotājiem.
4. Budžeta pārsaktīšana.
Apdirsties un mirt